Studentu “menzūra” Vācijā 20. gs. sākumā.
Studentu “menzūra” Vācijā 20. gs. sākumā.
Studentu “menzūra” Vācijā 20. gs. sākumā.

1928. gada 30. septembrī. Traģisks studentu duelis satrauc Rīgu 0

Pirms 90 gadiem Mežaparkā pie Ķīšezera, Kokneses prospekta tuvumā, notika traģisks atgadījums, kas satrauca visu Rīgu, īpaši vācbaltu sabiedrību.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Neticami, bet tava auto marka atklāj par tevi vairāk, nekā spēj iedomāties
TV24
Ķīna paziņo, ka kopā ar Krieviju ir gatava aizstāvēt “taisnīgumu” pasaulē. Vai Ķīna nostāsies uz frontes līnijas?
14 iecienīti produkti, kuru sastāvā ir vielas, kas var veicināt vēža veidošanos 3
Lasīt citas ziņas

Vācbaltu studentu korporācijas “Rubonia” loceklis Nikolajs Durija, duelējoties ar pistolēm, nošāva korporācijas “Fraternitas Rigensis” pārstāvi, 23 gadus veco studentu Dītrihu Šneideru.

Neatkarīgās Latvijas laikā tas tas bija pirmais un, šķiet, pēdējais studenta nāves gadījums tā saucamajā menzūrā, tas ir, korporācijas locekļu goda duelī.

CITI ŠOBRĪD LASA

Līdz tam pēdējo reizi šāds fakts bija noticis 1905. gadā.

Dueļi Latvijā bija aizliegti. Par to draudēja četru gadu ieslodzījums cietumā, taču izrādījās, ka studentu korporāciju aprindās senās tradīcijas joprojām tiek neoficiāli piekoptas, turklāt diezgan regulāri.

Parasti gan studenti duelējās ar rapieriem un ievainojumi bija samērā viegli. Šoreiz tika izmantotas tā saucamās menzūrpistoles – speciāli divkaujām domāti vienas patronas ieroči.

Divkauja notika “kādas jaunas sievietes dēļ”. Abi duelanti bija šāvuši gandrīz vienlaikus, atrazdamies viens no otra 15 metru attālumā. Noteikumi paredzēja, ka augstāk par jostasvietu tēmēt nedrīkst.

Šneidera raidītā lode trāpīja smiltīs pie Durijas kājām, kamēr pretinieka šāviens, acīmredzot raidīts augstāk par atļauto, ķēra Šneideru krūšu kreisajā pusē, caururba plaušu, skāra artēriju un sirdi. Nāve iestājās momentāni.

Notikušais tika raksturots kā negadījums un raisīja diskusijas Latvijas vācu aprindu vidū – vai tāda rakstura goda aizskārumi ir cilvēka dzīvības vērti un cik vispār iederīgas ir “viduslaiku tradīcijas”.

Nikolaju Duriju tiesāja par slepkavību, taču piesprieda tikai gadu cietumsoda. Vainīgais ieslodzījumā pavadīja trīs mēnešus, jo Valsts prezidents Gustavs Zemgals apstiprināja viņu apžēlošanas lūgumu un amnestēja saistībā ar 1929. gada 18. novembra svētkiem.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.