PSRS karaspēks pārtop Krievijas karaspēkā 28
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 30 gadiem Krievijas prezidents Boriss Jeļcins izdeva dekrētu “Par Ziemeļrietumu karaspēka grupas un Baltijas jūras kara flotes pāriešanu Krievijas Federācijas jurisdikcijā”.
PSRS vairs neeksistēja, bet Krievija bija atzinusi sevi par PSRS tiesisko mantinieci. Līdz ar to agrākās PSRS karaspēka daļas Baltijas valstīs nu oficiāli kļuva par Krievijas karaspēka struktūrām.
Tagad varēja ķerties klāt pie oficiālām sarunām par šī karaspēka izvešanu no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Latvijā vien tobrīd atradās vairāk nekā 50 tūkstoši Krievijas militārpersonu.
Iepriekš visi Latvijas delegātu centieni Maskavā sākt viņu izvešanas procesu bija noslēgušies neveiksmīgi.
1. februārī Latvijā ieradās Krievijas sarunvedēju delegācija Sergeja Šahraja vadībā un kopā ar Latvijas pilnvaroto karaspēka izvešanas jautājumos Jāni Dinēviču abas puses parakstīja komunikē par starpvalstu sarunu sākumu.
Sarunas, kā zināms, ritēja grūti, laiku pa laikam Maskavai laižot darbā apsūdzības “cilvēktiesību pārkāpumos”. Svarīgu vietu tajās ieņēma jautājumi par te palikušo demobilizēto un pensionēto ekspadomju militāristu – vismaz 22 320 personu – un viņu ģimenes locekļu statusu un tiesībām palikt uz dzīvi Latvijā.
Arī Augstākās Padomes sākotnējā prasība, lai Krievijas karaspēks aizietu līdz 1993. gada beigām, bija pārāk optimistiska. Oficiāli Krievijas Ziemeļrietumu karaspēka grupas izvešana no Latvijas beidzās 1994. gada 31. augustā, kad pulksten 18 no Rīgas lidostas izlidoja pēdējā Krievijas bruņoto spēku lidmašīna. Taču vēl līdz 1998. gadam turpināja darboties Skrundas lokators, kuru demontēja 2000. gadā.
