34% iedzīvotāju mājokļa energoefektivitātes uzlabošanai gatavi izlietot tikai līdz 3000 eiro 20
Gandrīz puse Latvijas ģimeņu apsver domu šovasar uzlabot mājokļa energoefektivitāti, lai nākamajā apkures sezonā par siltumu un elektrību būtu jāmaksā mazāk, tomēr vairums nespēj šī mērķa īstenošanai atvēlēt vairāk par 3000 eiro. Pie tam trīs ceturtdaļas respondentu uzlabojumu veikšanai ir gatavi izmantot tikai pašu uzkrājumus un līdzekļus no valsts atbalsta programmām, izriet no tirgus izpētes aģentūras Norstat Latvija aptaujas rezultātiem.
Iepriekšējā apkures sezonā saņemtie augstie apkures un elektrības rēķini daudzās mājsaimniecībās lika domāt, kā mazināt izmaksas. Iemītnieki mainīja ne vienu vien paradumu – samazināja gaisa temperatūru istabās, izslēdza apgaismojumu telpās, kurās neatrodas, retāk izmantoja gludekli un cepeškrāsni. Tomēr daudziem nācās atzīt, ka mājokļa energoefektivitāte ir pārāk zema, lai situāciju būtiski uzlabotu tikai ar ieradumu maiņu.
Norstat Latvija aptaujā noskaidrots, ka mājokļa energoefektivitātes uzlabošanu šovasar apsver 44% respondentu. Tomēr vairākuma rocība ir pārāk maza, lai veiktu visaptverošu siltināšanu vai apkures sistēmas nomaiņu. 20% no visiem aptaujātajiem jeb gandrīz puse no tiem, kuri plāno veikt uzlabojumus, šim nolūkam spēj atvēlēt vien līdz tūkstoš eiro. Satraucoši, ka mazu summu šim nolūkam spēj atvēlēt ne vien lauku iedzīvotāji, bet arī rīdzinieki. Abās grupās līdz 1000 eiro varētu atļauties ieguldīt 23% aptaujāto, kamēr lielajās pilsētās un mazpilsētās – attiecīgi 19% un 17%.
Vēl 14% no visiem aptaujātajiem ir gatavi ieguldīt no 1000 līdz 3000 eiro. Lielākus izdevumus var atļauties vien 10% no visiem aptaujātajiem. 5% varētu izlietot no 3000 līdz 5000 eiro, 3% no 5000 līdz 10000 eiro, bet vairāk par desmit tūkstošiem eiro mājokļa energoefektivātes paaugstināšanai spētu atvēlēt vien 2% no visiem respondentiem.
Zīmīgi, ka pārliecinošs vairākums respondentu mājokļa siltināšanai un citiem uzlabojumiem plāno izmantot tikai pašu uzkrātos līdzekļus vai naudu no valsts atbalsta programmām. Tikai 17% ir atvērti idejai aizņemties naudu no bankas, kamēr 8% varētu palūgt aizdevumu turīgākiem tuviniekiem. Neliela daļa aptaujāto – 2% – plāno pārdot kādu īpašumu, lai iegūtu līdzekļus mājokļa energoefektivitātes paaugstināšanas darbiem.
«Pēdējos gados daudz runāts par vairākas desmitgades veco daudzdzīvokļu namu atbilstību mūsdienu drošības un energoefektivitātes prasībām. Pat izskanējusi informācija, ka 22,7% no visa Latvijā esošā dzīvojamā fonda ir sliktā tehniskā stāvoklī. To savešana kārtībā var izmaksāt visnotaļ dārgi. Pat tik ļoti, ka ilgtermiņā izdevīgāk būtu pārcelties uz jaunāku, energoefektīvāku mājokli. Tā kā šobrīd EURIBOR likme ir augsta, pirms hipotekārā kredīta līguma noslēgšanas iesaku ļoti rūpīgi izskatīt dažādu banku piedāvājumus, salīdzināt tos un pievērst uzmanību dažādām niansēm. Piemēram, vai finansētājs piedāvā fiksētu, zemu bankas procentu likmi? Mums tā ir zemāka par vidējo tirgū un vienāda visiem potenciālajiem kredītņēmējiem. Tikpat svarīgi noskaidrot, vai banka ir gatava finansēt mājokļa iegādi ārpus Rīgas ar tādiem pat nosacījumiem kā galvaspilsētā,» uz svarīgām detaļām uzmanību vērš Bigbank Latvijas filiāles vadītājs Edgars Surgofts.
Norstat Latvija aptauju veica pavasarī, aptaujājot 1004 pilngadīgus Latvijas iedzīvotājus.
Par Bigbank
Bigbank AS ir Igaunijas banka, kas izvērsusi darbību ārpus Igaunijas, izveidojot filiāles Somijā, Zviedrijā, Latvijā, Lietuvā, Bulgārijā, kā arī piedāvājot pārrobežu pakalpojumus Austrijā, Vācijā un Nīderlandē. Uzņēmumu vada grupas valdes loceklis Martins Lants. Valdē darbojas arī Marts Veskimagi, Argo Kiltsmans, Kens Kanariks un Ingo Poders.
