Ar siena drudzi (organisma patoloģiska reakcija uz ziedputekšņiem) slimo 15–25% cilvēku. Ziedputekšņu sezona Latvijā ilgst no marta beigām līdz septembrim. Šajā gadījumā svarīgi ārstiem un pacientiem sekot precīzi līdzi “ziedputekšņu kalendāram”, kas palīdz noteikt konkrēto alergēnu, kā arī laikus sākt terapiju. Apmēram 25% aptaujāto cilvēku uzskata, ka viņiem piemīt kāda alerģija pret pārtiku. Taču ticami pierādāmas reakcijas, piemēram, bērniem līdz trīs gadu vecumam, ir 5–10% gadījumu, bet pieaugušiem 1–2%. Biežākie alergēni ir piena olbaltumvielas, soja, vistas olas, graudaugi, lazdu rieksti, zemesrieksti, zivis. Taču alergēns var būt gandrīz jebkurš produkts un jauna alerģija var parādīties jebkurā vecumā. Bieži vien nav viegli noteikt, kurš pārtikas produkts to izraisa. Ātrā tipa reakcijas parādās 0
tūlīt – dažu minūšu vai stundu laikā, bet vēlīnā tipa reakcijas attīstās pēc 24 stundām. Lai diagnostika būtu pēc iespējas veiksmīgāka un ātrāka, joprojām vislabākais paņēmiens ir rakstīt pārtikas dienasgrāmatu, kurā vajadzētu fiksēt visu uzņemto pārtiku (gan ēdienreizēs, gan starp ēdienreizēm), paralēli atzīmējot visas izpausmes un reakcijas (ādas stāvokli, gremošanas trakta un elpceļu simptomus), kā arī lietotos medikamentus un ādas kopšanas līdzekļus.
Pārtikas alerģijai līdzīgas, taču vieglākas izpausmes var būt pseidoalerģijas gadījumā. No īstās alerģijas pseidoalerģija atšķiras ar to, ka reakcijā neiesaistās organisma imūnsistēma, bet pseidoalergēns tieši bojā šūnas, atbrīvojot no šūnām vielas, kas rada alerģijai līdzīgas izpausmes. Kā pseidoalergēni darbojas krāsvielas, konservanti, aromatizētāji, medikamenti un daži dabīgie produkti (citrusi, šokolāde, kakao, zemenes, ananasi, banāni u. tml.). Pseidoalerģiju nav iespējams noteikt ne ar ādas testiem, ne asins analīzēm. Šajā gadījumā var palīdzēt tikai uztura dienasgrāmata un eliminācijas un provokācijas tests.
Pārtikas alerģijas ārstēšanā galvenais ir nelietot uzturā “vainīgo” alergēnu, taču diēta nedrīkst būt pārāk nabadzīga, nav vēlami pārspīlēti ierobežojumi. Aizliegtā produkta vietā jālieto citi ar atbilstošu uzturvērtību, lai neizraisītu kādu uzturvielu trūkumu. Piemēram, pacientiem, kuri nelieto piena produktus, papildus jāuzņem kalcijs. Simptomu mazināšanai un alerģiskās reakcijas atvieglošanai
ārsti bieži iesaka antihistamīna līdzekļus, atbilstīgu ādas kopšanu, bet smagākos gadījumos arī hormonu preparātus.
Vislabāk alerģisko slimību gadījumā sev palīdzēt var pats pacients, vispirms izvairoties no saskares ar alerģiju izraisošo faktoru (noteikti
pārtikas produkti, medikamenti, dzīvnieki u. c.). Ja alerģiju ir izraisījis kāds medikaments, pierakstiet un atcerieties tā nosaukumu.
Uzmanību!
- Brīdiniet medicīnas darbiniekus par alerģiju izraisošo vielu, jo šī sastāvdaļa var būt kādos kombinētos preparātos.
- Pajautājiet ārstam par citiem medikamentiem, ko jums nevajadzētu lietot, jo daži medikamenti var izraisīt līdzīgu vai smagāku alerģisku reakciju.
- Ja alerģiju radījis kāds pārtikas produkts vai tā sastāvdaļa, rūpīgi izlasiet norādes par produktā esošajām vielām. Noskaidrojiet to sinonīmus (citus iespējamos nosaukumus).
- Tāpat organismā jānovērš hroniski infekcijas perēkļi (bojāti zobi).
- Ja jums ir bijusi smaga alerģiska reakcija – balsenes tūska, samaņas zudums – informējiet savus tuviniekus, draugus, darbabiedrus un pastāstiet, kā viņiem rīkoties, lai jūs saņemtu nepieciešamo palīdzību. Un nebūs nemaz muļķīgi, ja nēsāsiet līdzi informāciju par sevi, alerģiju izraisošo faktoru un medikamentus, ko lietot līdz neatliekamās medicīniskās palīdzības saņemšanai.
Raksts no grāmatas “Sveiks, dakter! Kas jāzina, ejot pie ārsta”. Sastādījusi Ilze Apine
