Aigars Zīmelis: “Pašvaldības nevar gatavot projektus, kuros iekļauti saules paneļi. Valsts saka: dariet, bet pašvaldība vienkārši nevar to izdarīt, mums ir jāievēro procedūras.”
Aigars Zīmelis: “Pašvaldības nevar gatavot projektus, kuros iekļauti saules paneļi. Valsts saka: dariet, bet pašvaldība vienkārši nevar to izdarīt, mums ir jāievēro procedūras.”
Foto: Artis Drēziņš

Afēras ar saules paneļiem, šķeldu un malku: mēs esam gatavi mīkstināt enerģētisko krīzi, bet problēmas ir ar valsti 80

Artis Drēziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Krievija karos Ukrainā vismaz līdz ziemai, krāj spēkus nikniem uzbrukumiem, atklāj Slaidiņš 30
Pilnībā indeksējamās pensijas līdz 534 eiro pieaugs vidēji par 23%, kas varētu nosegt prognozējamo inflācijas pieaugumu 56
Iespējams, ka šodien tu nokļūsi situācijā, kad izejas no tās īsti nebūs… Horoskopi 9.augustam
Lasīt citas ziņas

 

Saruna ar Preiļu novada pašvaldības izpilddirektoru Aigaru Zīmeli par to, kā pašvaldība tiek galā ar enerģētisko krīzi, gatavojas ziemai.

CITI ŠOBRĪD LASA

 

Jūs esat cilvēks, kurš pašvaldību līmenī ceļ šādu trauksmi: mēs esam gatavi zaļi domāt, likt saules paneļus, mīkstināt enerģētisko krīzi, bet problēmas ir ar valsti.

A. Zīmelis: Tā tiešām izskatās, ka ir sistemātiskas problēmas veiksmīgai procesu norisei. Līdzīga situācija bija elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) stāstam. Savulaik patrenējās ar mazajiem hesiem, tad ar koģenerācijas stacijām.

Bija skandāli, teica, ka kaut kas nav labi. Par to aktīvi runāja pētnieciskā žurnālistika. Bet noslēgumā sodīja tos, kas nepaspēja: atņēma licences. Neviens gan cietumā nav ielikts. Tie, kas paspēja, tiesiskās paļāvības aizvējā turpina darboties. Vai kāds no ierēdņiem, kas radīja šīs krāpnieciskās iespējas, ir sodīts? Neviens.

 

Gadiem jau skanējuši skaļi pārmetumi gan atsevišķiem ierēdņiem, politiskiem spēkiem, politiķiem.

Jā, bet tie ir tikai pārmetumi. Tagad ir saules paneļu stāsts. “Sadales tīklam” nepietiek jaudas uzņemt un pārvadīt visu enerģiju, ko saražo juridiskas personas un kas tām paliek pāri.

 

Neviens jau nevarēja būt gatavs tam, kas tagad notiek pasaulē – tādai enerģijas krīzei. Vēl 2020. gada pavasarī dažviet ASV naftai vispār nebija cenas: vēl pat piemaksāja, lai to kāds paņem, jo nebija kur glabāt un urbumus tik viegli nevar noslēgt un pēc tam palaist.

Arī citviet pasaulē cenas bija lejā. Atceros, degviela Latvijā tad maksāja zem eiro litrā. Attiecīgi lēti bija arī citi enerģijas resursi. Kovidkrīze vēl nebija ieskrējusies, kara Ukrainā nebija. Prasīt tagad “Sadales tīklam”, ka tas nav tagad gatavs tam, kam nav gatava visa pasaule? Diez vai.

Tas ir šaurs skatījums. Atbildīgās iestādes mēģina piesaukt fizikas likumus un caurlaides spējas, visādus “pudeļu kaklus” un tamlīdzīgas lietas. Bet patiesībā stāsts ir par plānošanu un valsts politiku. Kad tiek izsniegtas licences saules paneļu uzstādīšanai, jāsaprot kapacitāte, jābūt kārtībā reglamentējošiem dokumentiem, jāprognozē attīstība.

Šobrīd atļaujas uzstādīt saules paneļus izsniegtas vairāk, nekā var patērēt un “Sadales tīkls” paņemt pretim pāri palikušo. Vienlaikus politiski notiek aģitācija par saules paneļiem, bankas aicina ņemt kredītus. Ar privātajiem viss kārtībā: atļauj likt līdz 11 kilovatiem, un tas ir sagremojams daudzums.

Problēma ir ar tiem, kam nepieciešamas lielākas jaudas: pašvaldības, jebkurš ražojošs uzņēmums. Iesniegums Ekonomikas ministrijai ir vienkārši uzrakstāms, to salīdzinoši īsā laikā izskata. Pēc tam jāraksta iesniegums “Sadales tīklam”, kas izvirza tehniskos noteikumus, kas jāizpilda, lai projektu veiktu.

Ja viss kārtībā, tiek iedota atļauja deviņu mēnešu laikā projektu realizēt. Vēl pirms pusgada tie bija divi gadi, bet sākās ažiotāža par to, ka visiem atļauju nepietiks, tāpēc saīsināja projekta realizācijas periodu.

 

Kur ir problēma?

Pašvaldībai saistoši ir Eiropas Savienības plānošanas periodi, un katra pašvaldība saskaras ar izaicinājumiem energoefektivitātes jomā. Šajos projektos runa nav tikai par vienkāršu ēku siltināšanu, bet smalkākām lietām, tiem pašiem saules paneļiem. Un tad rodas jautājums: vai pašvaldība var plānot un rēķināties ar atjaunojamiem energoresursiem vai nevar?

Mums jāsagatavo projekti, tos vērtē arī no sasniedzamās energoefektivitātes puses. Ja projektu apstiprina, tad pašvaldībai jāiet uz “Sadales tīklu” pēc atļaujas. Bet ja man atsaka? Un šīs atļaujas tiešām tiek atteiktas. Visiem un vienmēr jau tās nedod. Protams, var atļauju prasīt iepriekš, bet projektu nevar realizēt deviņos mēnešos.

Labi, iztiksim bez saules paneļiem, bet tad netiks sasniegts nepieciešamais rezultāts un pašvaldībai tiks uzlikts naudas sods no Eiropas Savienības puses. Tas nozīmē, ka pašvaldības nevar gatavot projektus, kuros iekļauti saules paneļi.

Valsts saka: dariet, bet pašvaldība vienkārši nevar to izdarīt, mums ir jāievēro procedūras. Jūs sakāt, ka nepieciešamas investīcijas, Ukrainā karš rada visādas problēmas, bet es redzu, ka veras vaļā dažādas Eiropas fondu atbalsta programmas, ka “Sadales tīkliem” tiks 80 miljoni eiro.

Jautājums: kur tā nauda tiks ieguldīta? Tagad ir vasaras vidus un būtu jāpieņem lēmumi, ka vismaz daļa šīs naudas būtu jānovirza “Sadales tīklu” jaudu palielināšanai. Neesam nekur redzējuši informāciju, ka šādi pasākumi notiek.

Esmu ticies ar reģionālo “Sadales tīklu” vadību, kura saka, ka problēma esot “Augstspriegumu tīklos”. Esam izpētījuši plānus: tuvākajos desmit gados šis uzņēmums Preiļu novadā neplāno neko investēt. Jūs man piedāvājat gaidīt desmit gadus?

 

Tad aizmirstiet tos saules paneļus!

Ar šā brīža elektrības cenām, ar aicinājumiem dzīvot zaļi? Saprotu, ka, ja nav investīciju, īsti uz atļaujām cerēt vismaz mūsu novadā nevaram. Varam paskatīties “Sadales tīklu” digitālās kartes. Preiļu apakšstacijās brīvās jaudas pieslēgumiem ir līdz 11 kilovatiem (mūsu saruna notiek 28. jūlijā. – A. D.), bet pirms dažām nedēļām vispār bija nulle, kā tagad ir Viļānos, Maltā, Ludzā, Līvānos.

Rēzeknē ir 70 kilovati, kas ir smieklīgi maz. Jā, Ventspilī ir pieejami pat 12 megavati, bet gandrīz visur citur Latvijā ir problēmas. Var redzēt, ka iepriekš atļaujas saņēmuši uzņēmumi, kas izskatās kā “spekulanti”, kas iztērē resursus, bet, piemēram, govju fermai mūsu novadā, kam bija projekts saules paneļiem par 250 kilovatiem, jaudas pietrūka.

Ar to gribu teikt, ka problēmas nav tikai pašvaldībām, bet arī uzņēmējiem, kuri neko nevar plānot un darīt, ja nevar pieslēgties “Sadales tīklam”.

 

Jūs minējāt tādu nelāgu vārdu kā “spekulanti”. Kas tie tādi?

Tā saucamie saules paneļu parku attīstītāji. Preiļu pašvaldībā arī vērsušies vairāki šādi uzņēmumi. Investēšot Latvijā, viss būšot, tikai pašvaldībai viņam jāizīrē zeme un pašvaldībai būs iespēja noslēgt līgumu par fiksētu elektroenerģijas cenu 6,5 centiem par kilovatstundu. Tā ir neiespējami zema cena! Trakums kaut kāds! Viņus jau nekas cits neinteresē kā peļņa.

 

Kas tur slikts?

Ko no tā iegūst mūsu vietējā sabiedrība?

 

Kā ko? Ražos un pārdos elektrību.

Bet kas mainīsies mūsu vietējās sabiedrības dzīvē? Viens ir, ka saules paneļus uzliek pašvaldība, kura var samazināt rēķinus par elektrību mūsu novada iedzīvotāju mājsaimniecībām un papildus ietaupītos līdzekļus novirzīt sabiedrības interesēs. Līdzīgi arī uzņēmēji ietaupīto varētu investēt citur.

Bet, ja tev ir tikai saules paneļi, tad tevi nekas neinteresē kā peļņa. Darba vietas nulle, no pašvaldības iedzīvotāju perspektīvas degradētas teritorijas. Pēdējā gadā mēs esam saņēmuši kādus sešus šādus iesniegumus no tā saucamajiem attīstītājiem, kas noskatījuši pašvaldības zemes gabalus blakus apakšstacijām.

Mēs atteicām, jo labāk būtu pašvaldībai šādus paneļus uzstādīt, bet mēs nevaram. Tādi stāsti ir citās pašvaldībās. Tā ir problēma. Ceru, ka vēlēšanu tuvums neļaus politiķiem no tās novērsties. Beigsies atvaļinājumu laiks, skatīsimies, kā attīstīsies notikumi.

 

Tagad tik daudz citu problēmu. Netālu karš, tam jāgatavojas pašiem, nāk apkures sezona, un energorēķini jau tagad skrien debesīs. Cik Preiļu novads gatavs apkures sezonai, kad gāzes un pat šķeldas cena strauji aug?

Par šķeldu varu pateikt, ka tās cenas pieaugumam nav tehnoloģiski ekonomiska pamatojuma. Lietuvieši sākumā uzsita augšā cenu, kad vairs šķeldu nevarēja nopirkt Baltkrievijā. Tagad šķeldas cena nostabilizēsies tad, kad Latvijai būs pilnīgi skaidrs, cik daudz mums ziemai ir gāzes un par kādu cenu.

Tad gan šķeldas, gan koksnes granulu cenas nostāsies tur, kur tām ekonomiski jābūt. Šobrīd šķeldas cena, kas tiek sagatavota no krūmiem un apaugumiem, nevar būt augstāka par 15 eiro megavatstundā.

Mūsu pašvaldība neslēdz nevienu darījumu, kur cena augstāka par 20 eiro. Komersanti mūs baida, ka rudenī cena būs 30 eiro. Ir pašvaldības, kas slēdz līgumus par 24–27 eiro. Mēs to nedarīsim. Iesim citu ceļu. Mums novadā krūmu pietiek. Domāju, katrai pašvaldībai to pietiek, īpaši tām, kam lielas, mazapdzīvotas lauku teritorijas.

Man ir aprēķini par mehānisko griešanu, čupošanu, šķeldošanu, transportēšanu – pašvaldības uzņēmums, pērkot šos pakalpojumus, var mierīgi cenu noteikt pat zem 10 eiro. Kāpēc to nedarīt un ar savu šķeldu neapgādāt savas kurtuves?

Interesants stāsts ir arī par malku. Izsludinājām iepirkumu un… neviena piedāvājuma, kaut arī cenu griesti nebija noteikti! Komersanti redz, ka malkas cena iet uz augšu, un nogaida.

 

Tad tagad es beidzot saprotu, kāpēc man draugs malku neved, kaut gan solīja jau pavasarī…

Malkas īpašniekiem un gādātājiem liekas, ka rudenī viņus apbērs ar zeltu. Man saka: 60 eiro par kubikmetru, un mēs vēl padomāsim. Bet mēs pašvaldībā pieņēmām lēmumu, ka izstrādāsim savu mežu. Uzreiz vienam otram atvērās acis: klau, es varu 400 kubikmetrus atvest par 58 eiro kubikmetrā. Uz redzēšanos! Tavs vilciens ir aizgājis.

Komersanti piespiež pašvaldību rīkoties atšķirīgi no iepriekšējo gadu pieredzes, tērēt administratīvos resursus tur, kur tie nebūtu jātērē! Bet rezultātā šogad mums malka pie kurtuves nemaksās vairāk par summu, ko bijām plānojuši gada sākumā – 35 eiro par kubikmetru. Iespējams, ka mums pāri paliks vēl malka, ko varēsim pārdot.

 

Patiešām pietiek mežu un pat krūmu? Daudz braucu pa Latviju un redzu, ka ar katru gadu tā kļūst arvien sakoptāka, reizēm liekas, ka pat par daudz: ļaudis sūdzas, ka vairs neesot dabisko pļavu un krūmāju, meži paliekot kā parki, zemnieki cīnās par katru zemes hektāru, zemes cena aug, tiek atkrūmota zeme lauksaimniecības vajadzībām.

SAISTĪTIE RAKSTI

Visām pašvaldībām aina nav gluži vienāda. Preiļu novadu nevar, piemēram, salīdzināt ar Jūrmalu. Bet, ticiet man, vismaz krūmu lielākajai daļai pašvaldību pietiek. Mums ir daudz mazo ceļu malu ar krūmiem, aizaugusi privātā lauksaimniecības zeme – vēl pirms gada ļāva ņemt krūmus par brīvu, tagad gan prasa nelielu maksu.

Tāpat privātie netiek galā ar savu mežu kopšanu. Jā, protams, Pierīgā vai Zemgalē jūs krūmājus un nekoptus mežus tik viegli neieraudzīsiet. Pie mums – nobrauciet no šosejas un paskatieties, tad redzēsiet. Pašvaldībai tikai jāgrib paņemt.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Krievija karos Ukrainā vismaz līdz ziemai, krāj spēkus nikniem uzbrukumiem, atklāj Slaidiņš 30
Pilnībā indeksējamās pensijas līdz 534 eiro pieaugs vidēji par 23%, kas varētu nosegt prognozējamo inflācijas pieaugumu 56
Iespējams, ka šodien tu nokļūsi situācijā, kad izejas no tās īsti nebūs… Horoskopi 9.augustam
Galkina koncertā Jūrmalā noticis kāds nepatīkams starpgadījums. Policija sākusi pārbaudi
Factum: Partiju līderu trijniekā ir izmaiņas, vadībā izvirzījušās Jaunā Vienotība, Saskaņa un Nacionālā Apvienība 46
Lasīt citas ziņas
Vairāk samazināt “Latvijas Dzelzceļa” darbiniekus nav iespējams. Lai glābtu uzņēmumu, valstij būs jāiegulda desmitiem miljonu eiro
100000 iedzīvotāji varētu saskarties ar grūtībām apmaksāt apkures rēķinus, prognozē LPS
LSA iebilst studentu iesaukšanai valsts aizsardzības dienestā: kritizē piedāvāto atalgojumu 300 eiro mēnesī
“Mēs atklājām vieliņas, kas vismaz 157 000 reižu samazina vīrusa koncentrāciju, bet turpmākam darbam valdībai naudas nav,” atklāj Kalviņš
“Galva strādā, krunku nav, mati aug!” Anitra Tooma par ugunspuķes tējas labo iedarbību
10:55
LSA iebilst studentu iesaukšanai valsts aizsardzības dienestā: kritizē piedāvāto atalgojumu 300 eiro mēnesī
10:35
VIDEO. Anmary iepriecinās savus uzticamos fanus pēc ilgāka pārtraukuma
10:26
FOTO. Izskanējis Cēsu mākslas festivāla brīvdabas notikums ar smalkiem apmeklētājiem un maestro Raimondu Paulu pie klavierēm 7
Direktori sper izmisuma soļus, meklējot trūkstošos dabaszinātņu skolotājus
Keris: Nauda dalīta pa labi, pa kreisi, tāpēc teikt, ka ārstiem nevar atrast 30 miljonus, ir cinisms
Egils Līcītis: “Amnesty International” ir pārvērties par Putina režīma propagandas ruporu un cietis fiasko
“Enerģētikas plāna, ko darīt, Ministru kabinetam īsti nemaz nav,” atklāj bijušais ekonomikas ministrs Nemiro
“Galva strādā, krunku nav, mati aug!” Anitra Tooma par ugunspuķes tējas labo iedarbību
ASV eksprezidents Tramps sūkstās, ka FIB aģenti nesankcionēti “iebrukuši” ģimenes īpašumā
VIDEO. Anmary iepriecinās savus uzticamos fanus pēc ilgāka pārtraukuma
Citadele: Arvien vairāk iedzīvotāju vēlēsies iemainīt sērijveida dzīvokli pret kompaktu energoefektīvu privātmāju
Jāuzmanās no stipra lietus Rīgā
Lasītāju aptauja: Vai vajadzētu pastiprināt ātruma ierobežojumus? 1
Tālredzīgākiem saimniekotājiem malka jau šķūņos, gateros var dabūt koku atgriezumus
Pilnībā indeksējamās pensijas līdz 534 eiro pieaugs vidēji par 23%, kas varētu nosegt prognozējamo inflācijas pieaugumu 56
Sandra Dieziņa: Piena produkti dārgāki par 40%, bet mājokļa uzturēšana dārgāka par 51%
VIDEO. Aleksandrs Lukašenko pie sevis ciemos uzaicinājis gubernatorus: viesi spiesti vakariņot pie galda, uz kura atrodas… suns
Darbu plānošana pēc Austrumu horoskopa no 21. līdz 26.jūnijam
Emīls, Egita un Monvīds – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Megana Mārkla pēc viesošanās Londonā gaužām neapmierināta ar 96 gadus vecās karalienes Elizabetes II “uzvedību”
VIDEO, FOTO. “Tu esi mans varonis!”: Holivudas aktieris Bens Stillers devies uz Ukrainu, lai satiktu tur Zelenski
Mūsējie uzvar īpašā auto rallijā Dānijā
Tukuma pusē teju par 40% varētu pieaugt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs