Aprites ekonomika dzīvokļu ēkas atjaunošanā ar koka paneļiem 7
Antra Viļuma, Dr. arch., žurnāls ” Baltijas Koks”
Daudz, patiešām ļoti daudz daudzdzīvokļu ēku Latvijā ir jāatjauno, lai tās arī turpmāk varētu kalpot kā kvalitatīvs mājoklis iedzīvotājiem. Latvijā un arī citviet jau ir daudz labu piemēru un realizētu projektu, tomēr atjaunojamo ēku ir vēl krietni vairāk nekā nosiltināto un kompleksi atjaunoto. Baltijas valstīs tās galvenokārt ir pagājušajā gadsimtā būvētās paneļu un mūra ēkas, bet arī citās valstīs ir pietiekami daudz dažādas stilistikas ēku, kuras nepieciešams atjaunot. Par tipveida atjaunošanas projektiem un rūpnieciski ražotiem paneļiem diskusijas notiek jau vairākas desmitgades. Tomēr viedokļi, vismaz Latvijā, atšķiras un aktīva rīcība neseko, neskatoties uz dažādiem atbalsta mehānismiem, veicināšanas aktivitātēm un nu jau arī daudzviet redzamām atjaunotām ēkām. Igaunijā un Lietuvā situācija ir līdzīga, bet, kamēr igauņi ir ķērušies pie darba un uzsākuši ēku siltināšanu ar rūpnieciski ražotiem koka paneļiem, tikmēr lietuvieši izstrādājuši valsts mēroga ēku atjaunošanas stratēģiju un novirzījuši tam arī būtiskus līdzekļus. Ņemot vērā, ka Latvijā ir dažas ēkas, kuru energoefektivitātes paaugstināšanai izmantotas koka konstrukcijas, interesanti papētīt, kā to dara Igaunijā.
Daudzdzīvokļu ēka Sauē (Saue, Harjumaa) netālu no Tallinas 2021. gadā tika atjaunota, izmantojot cirkulārās ekonomikas principus. Ēkas atjaunošanas projekts bija daļa no Eiropas partneru Drive0 inovāciju projekta, kura laikā visas iesaistītās puses papildināja zināšanas gan par ēku atjaunošanu, gan guva pieredzi, kā to izdarīt atbilstoši šobrīd aktuālajiem aprites ekonomikas principiem.
Projekta mērķis bija atjaunot daudzdzīvokļu ēku pēc iespējas optimālākā veidā, veicot darbus īsā laika periodā un izmantojot būvmateriālus tā, lai atjaunotās ēkas kalpošanas laikā nepieciešamības gadījumā tos varētu demontēt un izmantot atkārtoti. Projekta laikā iespēju robežās tika izmantoti vietējās izcelsmes materiāli un būvelementi, piemēram, fasādes paneļi un logi tika ražoti Igaunijā. Turklāt bija arī plāns samazināt būvniecības procesā radītos materiālu atlikumus vai tos, kas radušies, izmantot atjaunošanas procesā.
Pirms atjaunošanas darbu uzsākšanas ēkai tika veikta lāzerskenēšana. Rezultātā tika izveidots daudzdzīvokļu mājas fasādes un apkārtnes punktu mākonis, uz kura pamata Autodesk Revit programmatūrā tika izveidots ēkas digitālais 3D bāzes modelis. Ēkas atjaunošanas laikā tika nomainītas arī inženieriekomunikācijas. Tika demontēta apkure sistēma, ūdens un kanalizācijas sistēma un ierīkota ieplūdes-izplūdes ventilācija ar siltuma atgūšanu. Ēkas elektrosistēma arī tika daļēji atjaunota.
Ēkas atjaunošanā izmantoti rūpnīcā ražoti siltināti koka konstrukcijas fasādes elementi. Pirms paneļu elementu uzstādīšanas atsevišķās dzīvojamās telpās tika palielinātas logu ailes. Fasādes elementu ārējā apdare ir krāsotas cementa kokšķiedras plātnes, kas kombinētas ar koka dēļu apdari. Koka paneļu izgatavošanā izmantotas ventilācijas slejas, kas integrētas karkasā. Vecie logi tika izņemti un nomainīti pret trīskāršā stikla paketes logiem, kas jau rūpnīcā iemontēti koka karkasa sienas paneļos. Logu montāžā izmantota ārējā vēja barjeras un iekšējā tvaika barjeras lente. Koka konstrukcijas paneļi veidoti tā, lai vēlāk tos varētu noņemt no ēkas sienām un izmantot tam pašam mērķim citā ēkā vai izjaukt.
Saues daudzdzīvokļu ēka pirms atjaunošanas bija tādā pašā stāvoklī kā daudzas citas neremontētas 80. gados celtās daudzdzīvokļu mājas. Lielākās problēmas bija lieli siltuma zudumi ārsienās, slikti funkcionējoša ventilācijas sistēma un apkures sistēma, kuru nevarēja regulēt atbilstoši katra dzīvokļa vajadzībām. Tā kā ēkas energomarķējuma klase bija D, tika izvirzīts mērķis kļūt par gandrīz nulles enerģijas ēku jeb A klases ēku. Siltumenerģija telpu apkurei samazinājās par 76%. Par 76% samazinājies arī primārās enerģijas patēriņš siltumenerģijai un par 55% – kopējais primārās enerģijas patēriņš. Gadu pēc renovācijas Saues daudzdzīvokļu ēka saņēma energomarķējumu, pamatojoties uz enerģijas patēriņa datiem, ko izdeva Ehitusuuringud. Daudzdzīvokļu mājas svērtais enerģijas patēriņa rezultāts ir A energoklase ar vērtību 92 kWh/(m2*a). Šis rezultāts, pēc KredEx uzskata, ir viens no labākajiem, kāds sasniegts rekonstruētajām daudzdzīvokļu mājām. Energomarķējums sniedz informāciju par ēkas faktisko enerģijas patēriņu. Par enerģijas patēriņu tiek uzskatītas faktiskās izmaksas, kas radušās par ēkas apkuri, dzesēšanu, ūdens sildīšanu, ventilāciju, apgaismojumu, elektroiekārtu lietošanu u. c. Ēkas faktiskajam enerģijas patēriņam piešķirtais energomarķējums derīgs desmit gadu. Igaunijā kopš renovācijas procesa beigām energomarķējumam pieteikušās kopumā 375 daudzdzīvokļu mājas, bet A enerģijas klase piešķirta tikai 10% daudzdzīvokļu māju.
Būvlaukumā radušos nojaukšanas būvmateriālu atkritumus utilizēja tā, lai maksimāli daudz materiālu varētu izmantot atkārtoti. Piemēram, mājas iedzīvotājiem izbūvētas velonovietnes no vecajām apkures sistēmā izmantotajām caurulēm. Ēkas pamatu ieliešanai tika izmantots betons ar saistvielu no pārstrādātiem materiāliem. No ēkas noņemtā jumta loksne tika atkārtoti izmantota uz kādas fermas jumta Igaunijas dienvidos. Vecie logi tika demontēti tā, lai dzīvokļu īpašnieki tos var izmantot vasaras mājās vai siltumnīcu celtniecībā. Daudzdzīvokļu mājas kāpņu telpās izmantoti vecie čuguna radiatori. Pēc demontāžas radiatoru iekšpuse tika mazgāta, bet ārējā virsma apstrādāta ar smilšu strūklu un pēc tam pārkrāsota.
Salīdzinoši apjomīga Saues ēkas atjaunošana ar koka karkasa ārsienu elementiem rūpnīcā bijusi izaicinoša un ļoti izglītojoša pieredze koka paneļu ražotājam Timbeco. Deviņu mēnešu laikā nācies saskarties gan ar materiālu piegādes grūtībām, gan darbaspēka trūkumu koronavīrusa dēļ, nemaz nerunājot par cenu pieaugumu. Kā pilotprojekts tas bija ļoti veiksmīgs projekts, kurā tika savākts daudz datu un atziņu, lai turpmākie projekti noritētu vēl veiksmīgāk un raitāk.
Rūpnieciski ražoti ārsienu paneļi no koka uzstādīti arī piecstāvu studentu dienesta viesnīcas ēkai Tallinā, un arī šī atjaunošana tika veikta pētniecības projekta More Connect ietvaros. Šā projekta ietvaros nosiltināta arī neliela dzīvokļu ēka Āraišos. Savukārt no energoefektivitātes viedokļa veiksmīgs bija Ērgļu profesionālās vidusskolas dienesta viesnīcas atjaunošanas projekts. Diemžēl ēka šobrīd netiek izmantota, un datus par sasniegtajiem rādītājiem energoefektivitātē nav iespējams salīdzināt.
Aprites ekonomikas izmantošana projekta Drive0 ietvaros deva iespēju atjaunot arī ēkas Nīderlandē, Slovēnijā, Grieķijā, Īrijā, Itālijā, Spānijā, lai salīdzinātu pieredzi un panākumus dažādās Eiropas valstīs. Savukārt uzņēmums Timbeco ar rūpnieciski ražotiem koka paneļiem tagad palīdz siltināt dzīvokļu ēkas Vācijā. Latvijā ir bijuši mēģinājumi ražot koka karkasa paneļus ēku siltināšanai, tomēr pieprasījums pagaidām nav tik liels, lai šāda specializēta ražotne varētu strādāt. Iespējams, kaimiņu pieredze un pilotprojekti palīdzēs pieņemt mērķtiecīgus un ilgtspējīgus lēmumus arī Latvijā.
Adrese: Kuuma iela 4, Saue, Igaunija
Ēkas izmērs: 24 dzīvokļu ēka
Ēkas energoefektivitātes klase: A
Būvniecības tehnoloģija: izmantoti koka karkasa paneļi, kuru ārējā apdare ar plāksnēm un koka dēļiem realizēta būvlaukumā.
Piegādātājs: Timbeco
Inovāciju projekts: Drive0, www.drive0.eu/
