Latvijā
Izglītība

Krievu skolu aizstāvji aprunājas ar ministri un aizsteidz protestēt
10

Foto – Karīna Miezāja

Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete turpina uzsākto izskaidrošanas darbu par pārmaiņām krievu skolās un vakar atkārtoti tikās ar krievu skolu “aizstāvjiem” Vladimiru Buzajevu un Aleksandru Giļmanu, kā arī krievu bērnu vecāku pārstāvi Konstantīnu Čepušinu.

Aptuveni pirms mēneša ministre ar abiem jau sarunājās un viņi iesniedza jautājumus par 2018. gadā gaidāmo latviešu valodas lomas palielināšanu krievu skolās. Nu bija sagatavotas atbildes. Ar saviem izteikumiem V. Bu­zajevs un A. Giļmans gan parādīja, ka vismaz attiecībā uz viņiem izskaidrošanas darbs nav bijis sekmīgs. V. Buzajeva gadījumā pat nebija īsti skaidrs, kam tad viņš tic. No vienas puses, pauda bažas par krievu skolu nākotni, tajā pašā laikā uzdeva jautājumu, vai nākotnē mazākumtautību skolas drīkstēšot 90 procentus mācību vielas pasniegt krieviski un desmit procentus bilingvāli, bet tikai latviski tātad neko.

I. Druviete atbildēja, ka tik krieviskas skolas vairs gan nedrīkstēs būt. Pēc tam V. Buzajevs gribēja zināt, vai turpmāk kvalifikācijas celšanas kursi mazākumtautību skolu skolotājiem nevarētu noritēt mazākumtautību valodā. I. Druviete attrauca, ka nevarētu gan, jo visiem skolotājiem jāpārvalda latviešu valoda augstākajā līmenī.

Galu galā V. Buzajevs paziņoja, ka krievu skolu skolēnu mācību sasniegumi pēdējos gados krītas. Viņaprāt, tas notiek tieši tāpēc, ka kopš 2004. gada palielināta latviešu valodas lietošana skolās un arī centralizēto eksāmenu jautājumi ir latviski. Patiesais 2018. gada pārmaiņu mērķis esot padarīt krievu skolas un to absolventus vēl nekonkurētspējīgākus.

“Tas ir absurdākais apgalvojums, kāds dzirdēts! Šo tēzi pat nevar mierīgi uztvert!” izsaucās ministre.

Valsts izglītības satura centrs nesen apkopojis informāciju par centralizēto eksāmenu rezultātu sasaisti ar mācību valodu. Dati liecina, ka no 2013. gada skolu absolventiem latviešu valodas eksāmenu, protams, vislabāk nolika latviešu skolu skolēni. Matemātikā spēcīgākie savukārt bija mazākumtautību skolu skolēni. Bioloģijā, ķīmijā un matemātikā visaugstākie sasniegumi bija skolēniem, kuri mācījās mazākumtautību pamatskolā, bet 10. līdz 12. klasē skolojās latviešu skolā. Tie, kuri visos izglītības posmos mācījās latviešu skolās un tie, kuri visos posmos mācījās mazākumtautību skolās, šos eksāmenus nokārtoja gandrīz vienādā līmenī.

I. Druviete piebilda: kaut eksāmenu saturs ir latviski, atbildēt skolēniem ļauts arī krieviski. Te nu A. Giļmans parādīja, cik kvalificēts izglītības “speciālists” viņš ir. “Es nemaz nezināju, ka atbildēt var krieviski,” viņš izbrīnījās.

Ministre un viņas viesu domas gan sakrita tajā, ka pirms pārmaiņu ieviešanas nepieciešami pētījumi, kā 2004. gada reformas ietekmējušas izglītības līmeni krievu skolās. A. Giļmans teica: jāizvēlas konkrētas tipiskas skolas – gan latviešu, gan krievu – un jāpēta, kāda bijusi centralizēto eksāmenu rezultātu dinamika kopš 2004. gada. Ministre piekrita.

Tāpat viņa atbalstīja ideju izpētīt, cik daudz mazākumtautību skolu absolventi iestājas valsts finansētajās studiju vietās augstskolās un vai šie skaitļi pēdējo gadu laikā mainījušies. “Tas būtu ļoti interesanti arī man,” atzina I. Druviete. “Iespējams, ka rezultāti vairāk apmierinās mani nekā jūs.” Valsts apmaksātās studiju vietās iekļūst labākie vidusskolu absolventi un ministre pieļauj, ka šie dati nebūs mazākumtautību skolu absolventiem par sliktu.

Nav gan zināms, kad šos pētījumus veiks: vai tiem izdosies rast finansējumu jau šā gada budžetā. Kad pēc sarunas A. Giļmanam vaicāju, vai nu viņam ir skaidrs, ka krievu skolas neslēgs, viņš atbildēja, ka krievu skolu “aizstāvji” uzskata: ja gandrīz visus mācību priekšmetus mācīs latviski, tas būšot tas pats, kas slēgšana. “Tās vairs nebūs krievu skolas, bet otrās šķiras latviešu skolas,” sūrojās V. Buzajevs.

Kaut arī vakar pēcpusdienā ministrijā notika Mazākumtautību konsultatīvās padomes sēde, kurā arī tika skaidrotas gaidāmās pārmaiņas, Buzajevs un Giļmans aizsteidzās prom uz kārtējo protesta akciju pret pārmaiņām krievu skolā. Vairāki desmiti cilvēku pulcējās pie Ministru kabineta. Pēc tam vēl bija paredzēts gājiens uz Izglītības un zinātnes ministriju.

Bet I. Druviete, tiekoties ar konsultatīvo padomi, kārtējo reizi uzsvēra: “Mazākumtautību skolas un izglītības programmas tiks saglabātas. Gribam arī turpmāk nodrošināt augsta līmeņa dzimtās valodas apguvi.”

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Latvijā
Apgānīta Latvijas armijas pulkveža Kriša Ķūķa kapa vietas piemiņas zīme
4 stundas
LE
LETA
Latvijā
Arī Salas novada dome lēmusi par vēršanos Satversmes tiesā saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu
4 stundas
LL
Lilija Limane
Latvijā
“Velosipēdu braukšanas numuri Liepājā.” Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem – 1920. gada 3. jūlijā
5 stundas

Lasītākie

ZD
Zigfrīds Dzedulis
Laukos
“Zemes cenas pieaug.” “Altum” vadītājs Bērziņš intervijā arī atklāj, ka koronavīruss nav mazinājis interesi par zemi
Intervija 2 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
Levits darbojas tik pasīvi, lai nesašūpotu valdību. Profesore Kreituse par prezidenta darbu gada griezumā
51 minūtes
LE
LETA
Veselam
Atgriežoties Latvijā no Čehijas un Monako, būs jāievēro pašizolācija
2 stundas
LL
Lato Lapsa
Latvijā
Kā VID izbeidz no sabiedrības acīm slēpto kriminālprocesu pret “savu” degvielas zagli 5
7 stundas
LE
LETA
Sports
Ģirģens pie kārotā amata netiek. Latvijas Futbola federācijas prezidenta krēslā sēdēs cits
27 minūtes