Foto: Tero Vesalaine/SHUTTERSTOCK

Kā it kā nevainīga meiteņu fotogrāfēšanās noved līdz tiesu darbiem 22

Artis Drēziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

VIDEO. Krievi paceļ balto karogu! Nofilmēts, kā okupanti padodas ukraiņiem
Kas būs, kad ukraiņi padzīs krievus no savas zemes? Vai viņiem vienmēr būs jābūt kaujas gatavībā? Atbild Slaidiņš
“Izmeklēšana nozieguma vietā stiprinājusi aizdomas.” Zviedrija par atklāto “Nord Stream” noplūžu vietās
Lasīt citas ziņas

 

Tiesu nama gaitenī nejauši kļuvu liecinieks trīs jaunu meiteņu savstarpējai attiecību skaidrošanai. Tiesa bija palūgusi viņas iziet no zāles un par kaut ko vienoties. Divas bija pret vienu. Savstarpēji pārmetumi, savilktas lūpas, pa asarai un spītība. Par ko bija tiesvedība šajā civillietā? Par morālā kaitējuma piedziņu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kā vēlāk noskaidroju, nebijis tālu arī līdz krimināllietai. Bet stāsts ir par to, kas diemžēl mūsdienās jauniešu sabiedrībā nav retums – par emocionālo vardarbību. Cietusī jauniete, kas bija cēlusi prasību tiesā, piekrita ar mani tikties un izstāstīt notikušo, bet vainīgās meitenes pēc dažu mēnešu pārdomām atteicās, kaut arī apsolīju publikācijā neminēt ne īstos vārdus, ne skolu.

Visas trīs tagad ir pilngadīgas. Kad meitenēm bija 15 gadi, viņas bijušas draudzenes. Kāda skolas brauciena laikā ārzemēs viesnīcas istabiņā Liene ar mobilo telefonu nofotografējusi tikko no dušas iznākušo Dārtu – gandrīz pilnīgi kailu. Liene solījusi bildi izdzēst.

Taču kad pēc pusgada draudzenes sastrīdējušās, šī Dārtas bilde pēkšņi parādījusies klasesbiedru telefonos. Klasesbiedrenes smējušās, klasesbiedri apmainījušies daudznozīmīgiem skatieniem. Saprotams, ka 15 gadus vecajai Dārtai tie bija lieli pārdzīvojumi. Īpaši ar komentāriem un uzvedību esot izcēlusies klasesbiedrene Elza.

“Dzirdēju par sevi seksuāla rakstura komentārus, žestus, smieklus, apsmēja arī manu draugu. Diemžēl klases audzinātāja atteicās iejaukties, jo baidījās no Lienes mātes, kas bija aktīva nepamatotu sūdzību rakstītāja. Tāpēc gāju pie citas skolotājas, kura uzreiz mudināja par notikušo pateikt mammai un lai viņa vēršas policijā,” man tagad stāsta Dārta.

Dārtas māte 2018. gada februārī vērsusies policijā par meitas bildes izplatīšanu klasesbiedru vidū, emocionālo vardarbību pret meitu, kā arī draudu izteikšanu meitai. Aprīlī Dārtas mammai piezvanījis Elzas tētis, kāda liela uzņēmuma vadītājs, runājis aizvainojoši, centies panākt, lai māte atsauc iesniegumu, pretējā gadījumā solījis vērsties ar dažādiem iesniegumiem pret viņu un viņas meitu. Bet māte nenobijusies, jo nebijis par ko baidīties.

Tā paša gada maijā pašvaldības administratīvās komisijas bērnu lietas apakškomisija vērtējusi Valsts policijas sastādīto administratīvā pārkāpuma protokolu par emocionāli vardarbīgu izturēšanos pret bērnu, proti, ka nepilngadīgā Liene pārkāpusi Bērnu tiesību aizsardzības likumu, divus mēnešus izturoties emocionāli vardarbīgi pret nepilngadīgo Dārtu, bez atļaujas pārsūtot citiem klasesbiedriem Dārtas privātās bildes, tās izsmejot, arī citādi apsme­jot un pazemojot Dārtu vienaudžu priekšā, sarunās uzvedoties agresīvi un izaicinoši, apsaukājoties un izsakot aizskarošas piezīmes.

Apakškomisija nolēma Lienei piemērot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus: uzvedības ierobežojumus un pienākumu doties pie psihologa. Tādus pašus piespiedu līdzekļus saņēma arī Elza: par apsmiešanu, ņirgām, pazemošanu, necieņu un iebiedēšanu, draudiem, ka pēc stundām sagaidīšot pie skolas un piekaušot, Dārtas personīgo mantu bojāšanu.

Pārdzīvojumu dēļ Dārta bijusi spiesta vērsties pie psihologa, jo bijis bezmiegs, sirdsklauves, reibusi galva. Meitenei bijis jāmācās, kā tikt galā ar emocionālo spriedzi un kā neļauties panikai. Mātei meitas psihologa pakalpojumi izmaksājuši 319,48 eiro, ko viņa lūgusi tiesas ceļā piedzīt no abām meitenēm. Tāpat māte lūgusi noteikt 3000 eiro morālo kaitējumu. Jāpiebilst, ka visa notikušā rezultātā Dārta nomainījusi skolu.

Civiltiesa šopavasar atzina, ka Liene un Elza pret Dārtu bijušas emocionāli vardarbīgas, un nav šaubu, ka Dārtai bijušas morālas ciešanas, pārdzīvojumi, stress, trauksme, bailes un kauns. Tiesa nolēma, ka no Lienes un Elzas par labu Dārtai piedzenami pa 100 eiro morālā kaitējuma atlīdzība un pa 151,49 eiro materiālā zaudējuma.

Dārta un viņas māte ar tiesas spriedumu ir mierā: galvenais jau neesot bijusi nauda, bet gan taisnības uzvara.

 

Būs vadlīnijas, kā mazināt ņirgāšanos skolās

Pētījumi liecina, ka tīša, agresīva rīcība vai uzvedība, ņirgāšanās, kas sistemātiski atkārtojas ilgākā laika posmā un ir vērsta pret vienu vai vairākiem izglītojamajiem, Latvijā ir izplatīta pro­blēma.

Starptautiskā pētījuma “PISA 2018” dati liecina, ka Latvijas skolēni relatīvi bieži ir pakļauti pāridarījumiem no savu skolas biedru puses – 35,5% (vidēji OECD valstīs – 22,6%) piecpadsmitgadīgo skolēnu atzinuši, ka izjutuši kādu no pāridarījumu veidiem “dažas reizes mēnesī” vai “vienreiz nedēļā” vai biežāk, informē Izglītības un zinātnes ministrija.

Lai novērstu un mazinātu ņirgāšanās izplatību izglītības vidē (ietverot arī virtuālo interneta vidi), Veselības ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju un Labklājības ministriju piedāvā ieviest vienotu nacionāla līmeņa pieeju, paredzot valsts izstrādātas vadlīnijas un rekomendācijas kā obligātu metodoloģiju izglītības vidē.

Tas paredzēts konceptuālajā ziņojumā “Par ņirgāšanās izplatības mazināšanu izglītības vidē”, kas šovasar bija nodots sabiedriskai apspriešanai. Ziņojumu plānots iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā.

“Latviešu valodā sastopami daudz un dažādi latviskojumi angļu valodas terminam “bullying”: bulings, mobings, emocionāla varmācība/vardarbība, huligānisms, apcelšana, pazemošana, izsmiešana, apsaukāšana, vienaudžu iebiedēšana, vajāšana, bieži skolēnu pāridarījumi, terorizēšana, psiholoģiskais spiediens.

Visi šie termini tiek lietoti, izprotot psiholoģiskā terora veidu, kas apzīmē verbālu, emocionālu, psiholoģisku vai fizisku agresiju, kuru kāds pastāvīgi vērš pret citu personu vai personām. Konceptuālajā ziņojumā tiek lietots vienots termins visiem minētajiem emocionālās vardarbības veidiem – “ņirgāšanās”,” ziņojumā par lietoto terminu raksta Veselības ministrija.

 

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija savā mājaslapā internetā publicējusi ieteikumus gan vardarbības upuriem, gan tās veicējiem.

 

* Kas ir vienaudžu vardarbība, un kāpēc tā notiek?

Skolēni mēdz nežēlīgi un agresīvi risināt savstarpējos konfliktus un nesaskaņas. Galvenokārt var runāt par četrām vienaudžu vardarbības formām:

• fiziska – visas darbības, kur mērķis ir nodarīt sāpes – grūstīšana, sišana, klupināšana u.c. darbības;

• verbāla – vārdiski izteikumi ar mērķi sāpināt, aizskart – apsaukāšana, ļauna izjokošana, apsmiešana,

• emocionāla – izslēgšana no grupas, draudu izteikšana,

• seksuāla – kad bērni un jaunieši tiek piespiesti iesaistīties seksuālās darbībās.

Visbiežāk vardarbībai tiek pakļauti tādi bērni, kuri ir atšķirīgi no lielākā vairuma gan ar savu izskatu, gan savām domām un attieksmi. Taču tie, kuri ir vardarbīgi, visbiežāk paši mēdz pārdzīvot neiecietīgu attieksmi pret sevi mājās.

Lai nenokļūtu tādā pašā lomā skolā, viņi izvēlas darīt pāri citiem un uzņemties “vadītāja” lomu. Kā arī bieži ir tā, ka piederēt grupai vari tikai tad, kad dari kādam pāri. Bieži no vardarbības cieš arī skolēni, kas nav tieši iesaistīti vienaudžu vardarbībā, bet redz visu notiekošo. Ar laiku šādi bērni paši kļūst vardarbīgi pret citiem, lai nenokļūtu upura lomā.

 

* Ko darīt, ja esi cietis no vardarbības?

Par to nav jākaunas. Tā nav tava vaina, ka esi kļuvis par vardarbības upuri. Ir svarīgi meklēt palīdzību.

Padomā, vai ir kāds, ar kuru tu vari runāt par notikušo. Vai ir kāds draugs vai ģimenes loceklis, kuram tu uzticies? Pastāsti par to, kas notika un kā tev tas liek justies.

Pastāsti par notikušo skolotājam, jo tā ir iespēja noskaidrot, kā skolā tev varētu palīdzēt.

Tu vari zvanīt pa uzticības tālruni, lai runātu par to, kas ir noticis. Tev būs iespēja kopā ar konsultantu padomāt par citiem variantiem, kā rīkoties.

 

* Kā rīkoties, ja redzi, ka pret kādu tiek vērsta vardarbība?

Ja vardarbība tiek vērsta pret kādu tev tuvu cilvēku, tu vari viņam pateikt, ka tu redzēji, kas notika, un ka jūties norūpējies par viņu.

Jautā draugam, vai viņš būtu gatavs ar kādu par to runāt.

Ja cietušais negrib vai baidās kādam par to stāstīt, padomā par to, kam un kā tu vari to pastāstīt.

Ja tev šķiet, ka skolā notiek ļoti daudz vardarbības, iespējams, skolotājs par to nezina. Ja tu gribi, lai skolotāji palīdz, tev par to viņiem ir jāpastāsta.

Tu vari klasē ierosināt diskusiju par to, kā cīnīties pret vienaudžu vardarbību skolā.

 

* Ja pats esi varmācīgs pret citiem

Pat tad, ja tu domā, ka aizskar kādu tikai pa jokam, tavi joki var būt nepatīkami un tas, kuru tu izjoko, var justies nobijies un apjucis.

Bieži tie bērni, kuri ir vardarbīgi pret citiem, nav apmierināti ar kaut ko paši savā dzīvē. Ja esi nomākts un dusmīgs, runā par to, neizgāz savas dusmas uz kādu citu.

Avots: www.bti.gov.lv

 

Sociāls projekts “#Neklusē”

Latvijā izveidots sociāls projekts “#Neklusē”, kura mērķis ir samazināt mobinga līmeni Latvijā.

* 2021./2022. mācību gadā “#Neklusē” komanda sadarbojas ar 54 izglītības iestādēm Latvijā, nodrošinot bezmaksas rīkus mobinga mazināšanai un preventīvai novēršanai.

* 2019./2020. mācību gadā projekta “#Neklusē!” laikā tika veikts pētījums par mobingu, kurā piedalījās 5003 skolēni no 55 Latvijas skolām. 49% aptaujāto teica, ka pēdējā gada laikā saskārušies ar mobinga situāciju, no tiem 39% redzējuši, kā dara pāri citam, bet 19% paši bijuši upura lomā. No visām skolēnu redzētajām vai piedzīvotajām mobinga formām 75% bija emocionāls, 40% fizisks pāridarījums, 36% ignorēšana un izstumšana, bet 31% risinājās digitālajā vidē. No skolēniem, kuriem darīja pāri, palīdzību meklēja tikai 46%, visbiežāk pie vecākiem, draugiem vai skolotāja.

* Projekta “#Neklusē” komandas ieteikumi, ja skolēnam, pusaudzim nepieciešams atbalsts:

SAISTĪTIE RAKSTI

• var zvanīt psihologam pa uzticības tālruni 116111, pusaudžu resursu centram 29164747 vai Valsts policijai 110.

• Par pārkāpumu internetā var ziņot “drossinternets.lv”.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
VIDEO. Krievi paceļ balto karogu! Nofilmēts, kā okupanti padodas ukraiņiem
Kas būs, kad ukraiņi padzīs krievus no savas zemes? Vai viņiem vienmēr būs jābūt kaujas gatavībā? Atbild Slaidiņš
“Izmeklēšana nozieguma vietā stiprinājusi aizdomas.” Zviedrija par atklāto “Nord Stream” noplūžu vietās
Zelenska un Maska strīds “Twitterī”: “Ja kāds nozog Jūsu “Teslas” riteņus, tas nepadara viņu par automašīnas īpašnieku”
Cik lieli būs apkures rēķini rīdziniekiem no oktobra? Rīgas izpilddirektora aprēķini
Lasīt citas ziņas
Sākts kriminālprocess par partijas “Stabilitātei!” deputātes Grevcovas iespējamo melošanu CVK 36
Polijā mājputnu barībā konstatētas neatļautas vielas. Vēl nav zināms, vai šī barība un putnu gaļa nonākusi arī Latvijā
Vai laikapstākļi mainīsies? Sinoptiķu prognoze sestdienai
VIDEO. Vīrietis, kurš Krievijas gaisa trieciena laikā zaudēja visu ģimeni: “Viņi nogalināja visu, kas bija manā dvēselē”
zivs redz, un vai mānekļa krāsai tiešām ir nozīme?
17:31
Polijā mājputnu barībā konstatētas neatļautas vielas. Vēl nav zināms, vai šī barība un putnu gaļa nonākusi arī Latvijā
17:21
“Režīma pilsēta”: kā Liepāja kļuva par PSRS militāro objektu – “nepiederošām” civilpersonām nepieejamu zonu
17:10
FOTO. Kā izskatās skaistākās Jūrmalas vēsturiskās ēkas?
Pie Igaunijas krastiem manīta Putinam piederoša superjahta 3
Zelenska un Maska strīds “Twitterī”: “Ja kāds nozog Jūsu “Teslas” riteņus, tas nepadara viņu par automašīnas īpašnieku”
FOTO. Influenceri un slavenības tiekas īpašā pēcpusdienas tējas dzeršanas ballītē
Cik lieli būs apkures rēķini rīdziniekiem no oktobra? Rīgas izpilddirektora aprēķini
“Režīma pilsēta”: kā Liepāja kļuva par PSRS militāro objektu – “nepiederošām” civilpersonām nepieejamu zonu
VIDEO. “Pie kājas man tavs makrolīmenis! Lai no šodienas cenas neceltos!” Lukašenko aizliedzis paaugstināt cenas
Dūra mātei, dūra skolotājai! Vai no šīs nelaimes varēja izvairīties? 52
Gada inflācija septembrī varētu būt vismaz 22%
Kas būs, kad ukraiņi padzīs krievus no savas zemes? Vai viņiem vienmēr būs jābūt kaujas gatavībā? Atbild Slaidiņš
Kurzemē policija uziet melnajam tirgum paredzētus šaujamieročus
Monika Zīle: Politisko kaislību duļķes un nogulsnes
VIDEO. Soctīklotāji pārsteigti par kāda zvejnieka neparasto lomu – haizivs olu 3
Liepājā aizdegusies šķeldas kaudze rada spēcīgu sadūmojumu plašākā apkārtnē
Bēgot no mobilizācijas, divi krievi ar laivu atbraukuši uz Aļasku
Krāpnieki uzdodas par VSAA darbiniekiem, solot pabalstus iedzīvotājiem
Jelgavā aizturēts autobusa vadītājs 2,39 promiļu reibumā 4
Latvijā nogādāts trešais jaunā elektrovilciena sastāvs
Lai stiprinātu Latviju militāri, ASV piešķirs 145 miljonus eiro 85
Signāls Rietumiem – Krievijas energovēstījums caur gāzesvadiem 26
Nobela Miera prēmiju piešķir Baltkrievijas, Krievijas un Ukrainas cilvēktiesību aktīvistiem 7
Ziemeļvalstu elektrības cenu nacionālās īpatnības 9
Noskaidrots, kuri saņēmuši procentuāli visvairāk plusu un mīnusu no saviem sarakstiem 3
Pēc zaudējuma Saeimas vēlēšanās Urbanovičs kapitulē – pamet “Saskaņas” valdi 2