3
Vajadzības izvērtēs individuāli
Runājot par atbalstu, ko iecerēts sniegt konkrētiem bērniem un jauniešiem, G. Kraģe teic, ka vispirms tiks noteikti tie izglītojamie, kuri ir riska grupā. Pēc tam tiks veidots individuāls plāns katra šāda jaunā cilvēka atbalstam. Plānu veidos klases audzinātājs, kam vajadzētu vislabāk skolēnu pazīt. Piemēram, ja skolēnam ir daudz neattaisnoto stundu kavējumu, jānoskaidro, kāds tiem ir iemesls un ko darīt, lai tos novērstu. Atbalsta plānā varēs tikt iekļauts arī jau minētais finansiālais atbalsts. Proti, tie, kam tas nepieciešams, apmaksās transportu no dzīvesvietas uz skolu, dzīvošanu internātā vai dienesta viesnīcā un pat ēdināšanas izmaksas. Kā tieši tiks noteikts, kam pabalsts pienākas un kam ne, gan pagaidām netop skaidrs. G. Kraģe pieļauj, ka projekta ietvaros finansiālu atbalstu varētu saņemt arī tie izglītojamie, kuru ģimenēm nav piešķirts trūcīgo vai maznodrošināto statuss, tomēr bērnu skolas gaitu finansēšanai naudas kādu iemeslu dēļ trūkst. Katrs gadījums tikšot izskatīts individuāli. Ja finansiālu atbalstu transportam, dzīvošanai un ēdināšanai jau sniedz pašvaldība, no projekta finansējuma to saņemt “dubultā” nedrīkstēs. Vienīgi tad, ja pašvaldības atbalsts ir nepietiekams, projekta ietvaros tomēr būs iespējamas situācijas, kad viens izglītojamais saņem atbalstu gan no pašvaldības, gan projekta budžeta.
Kopumā finansiālajam atbalstam plānots novirzīt 4,5 miljonus eiro. Tas ir krietni mazāk nekā 22,5 miljoni eiro, ko plāno tērēt plānu izstrādei, kā arī skolēnam piedāvātajām speciālistu konsultācijām un papildu nodarbībām. Tāpat tas ir mazāk nekā aptuveni 6,5 miljoni eiro, ko plānots izlietot vadlīniju un rekomendāciju izstrādei pašvaldībām un pedagogiem.
Atbalsts katram no izglītojamajiem tiks sniegts vismaz pusgadu. Tiks arī uzmanīts un vērtēts, vai sniegtajam atbalstam bijis rezultāts, proti, vai bērns vai jaunietis turpinājis mācības un vai turpmāk to spēs darīt arī bez šāda atbalsta. Iespējams, daļā pašvaldību projekta ietvaros tiks palielināts psihologu un sociālo darbinieku skaits, ja vietējā vara redzēs, ka, lai īstenotu plānus skolēnu atbalstam, šādu speciālistu nepietiek.
Kopumā sešu gadu laikā atbalstu plānots sniegt 64 000 5. līdz 12. klašu skolēniem un profesionālo skolu audzēkņiem.
Cer iedibināt sistēmu
Kā jau noprotams no finansējuma sadalījuma, projekts neaprobežosies ar atbalsta sniegšanu konkrētiem bērniem un jauniešiem. Tā norises laikā Latvijā vajadzētu iedibināties ilglaicīgai sistēmai, kādā tiek sniegts atbalsts bērniem un jauniešiem, kas nespēj iekļauties izglītības sistēmā. Projekta norises laikā dažādām pašvaldību iestādēm būtu jāuzlabo sava sadarbība. G. Kraģe teic: jau tagad var novērot, ka tajās pašvaldībās, kur ir laba sadarbība starp skolu un sociālo dienestu, ir mazāk tādu jauniešu, kuri neiegūst izglītību. Projekta ietvaros plānots veidot arī datubāzi, kurā apkopos un saglabās informāciju par izglītojamajiem, kuri pastiprināti jāuzmana, lai viņi nepārtrauktu mācības, to, kas ir darīts “riska” jauniešu labā, kas paveikts, lai samazinātu neattaisnotos skolas kavējumus utt. Datubāzes veidošana un uzturēšana izmaksās ap 100 000 eiro.
Lai skolotāji labāk saprastu, kuri izglītojamie varētu pārtraukt mācības, projekta pārstāvji dosies arī uz katru skolu un stāstīs pedagogiem, kādi apstākļi skolēniem liek pārtraukt mācības priekšlaikus. Skolotājiem tiek solīta arī tālākizglītība, kurā viņus apmācīs motivēt skolēnus, vairot viņos empātiju, atpazīt emocionālo un fizisko vardarbību, veidot labvēlīgu mikroklimatu klasē utt. Skolotāju tālākizglītības kursi gan nebūšot masveidīgi. Pedagogus izglītošot katrā projektā iesaistītajā skolā “uz vietas”. Pedagogiem tikšot nodrošinātas arī supervīzijas. Tas nozīmē, ka uz skolām dosies profesionāli psihologi, ar ko skolotāji varēs apspriest problēmas, kas viņiem skolā radušās.
“Viens no projekta nosacījumiem ir strādāt preventīvi: agrīni konstatēt potenciālo problēmu un novērst to, lai līdz neattaisnotiem kavējumiem nemaz nenonāktu,” skaidro G. Kraģe.
Vai paši skolēni zinās, ka viņi iekļauti riska grupā? “Pedagogu un atbalsta personāla izglītība ir tāda, ka viss notiek sarunas veidā. Mēs runājam ar bērnu, ka pastāv šis risks, taču mums noteikti nevajag segregēt bērnus. Katrs individuālais atbalsta plāns tiks saskaņots ar vecākiem,” atbild G. Kraģe.
Pašvaldības izsludinās arī projektu konkursu jauniešu organizācijām. Tās varēs sacensties par 4600 eiro lielu finansējumu katrai, lai īstenotu tādas aktivitātes, kas motivētu jauniešus mācīties.
