Valmieras teātris paziņojis, ka 2023./2024. gada sezonā mēģinās sataustīt laika pulsu, skatītājam radot teātrī pašu vērtīgāko sajūtu – ka izrāde runā tieši ar viņu un par viņu. Attēlā: Valmieras teātra aktieri tradicionālajā sezonas sākuma kopbildē pie Krodera ābeles.
Valmieras teātris paziņojis, ka 2023./2024. gada sezonā mēģinās sataustīt laika pulsu, skatītājam radot teātrī pašu vērtīgāko sajūtu – ka izrāde runā tieši ar viņu un par viņu. Attēlā: Valmieras teātra aktieri tradicionālajā sezonas sākuma kopbildē pie Krodera ābeles.
Publicitātes (Matīsa Markovska) foto

Jauni skandāli un revolūcijas? Ar ko jaunajā sezonā pārsteigs Latvijas teātri 11

Vita Krauja, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Veselam
5 populāri pārtikas produkti izraisa atmiņas zudumu – to iedarbība novērota jau īstermiņā
“Piedodiet, bet mājās jūs netiksiet!” Ukraina skaidro pavisam reālos frontes sabrukšanas iemeslus 85
TV24
Vitenbergs: Baumu līmenī ik pa brīdim izskan, ka parlamentārā sekretāre ir “nokodusi” ministri
Lasīt citas ziņas

Jaunā teātra sezona solās būt saistoša un intriģējoša no vairākiem aspektiem. Sociālajos tīklos pavīdēja apmēram tāds ieraksts – cik labi, ka nenopirku abonementu uz Nacionālo teātri. (Ja reiz tur tāds skandāls…) Tiesa, pārredzamā pagātnē nenāk prātā situācija, kad pēc jauna direktora apstiprināšanas no amata atkāptos teātra mākslinieciskais vadītājs un visa viņa radošā komanda, kā arī aizietu vairāki aktieri. “Kultūrzīmes” noskaidroja, kas jaunajā sezonā ir plānos Nacionālajam un pārējiem Latvijas teātriem un Latvijas Nacionālajai operai un baletam.

Starp ieguvumiem un zaudējumiem

Nacionālajā teātrī šī sezona šķiet īpaši ieinteresējoša, jo tā ir pirmā Elmāra Seņkova veidotā. Un pēc tās zināmā mērā tomēr var spriest, kā būtu, ja būtu… Kurp virzītos Nacionālais teātris, ja tā mākslinieciskais vadītājs paliktu Elmārs Seņkovs. “Nacionālais teātris vienmēr būs lojāls latviešu klasikai un oriģināldramaturģijai. Atslēgas vārdi jaunajā sezonā ir laikmetīgums, debijas un pārmaiņas. Latvijas Nacionālais teātris ir galvenais mūsu nācijas rupors, kam jārunā brīvi, saturīgi un spēcīgi,” tā, raksturojot šo sezonu, sacīja Elmārs Seņkovs, vēl būdams teātra mākslinieciskais vadītājs.

CITI ŠOBRĪD LASA

Otras lielās pārmaiņas attiecināmas uz Jauno Rīgas teātri (JRT). Pēc septiņiem trimdas gadiem, kā sacīja JRT mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis, trupai 2024. gada martā dotas cerības atgriezties teātra vēsturiskajās telpās Lāčplēša ielā 25. Savās vēsturiskajās telpās nākamajā vasarā cer atgriezties arī Valmieras teātris, kas patlaban spēlē topošajā laikmetīgās mākslas telpā “Kurtuve”, kas nominēta Latvijas Arhitektūras balvai, bet kur ir tikai 106 skatītāju vietas. Līdz simt vietām ir Apaļajā zālē, un tas nozīmē nepietiekamus ieņēmumus par biļetēm. Tāpēc Valmieras teātris saka paldies Borisa un Ināras Teterevu fondam par 100 000 eiro atbalstu četriem jaunies­tudējumiem.

Konkrētākas aprises pamazām iegūst arī Liepājas teātra Mazā zāle. Beidzot izlemts, ka Mazo zāli, kam līdz šim teātris izmanto telpas koncertzālē “Lielais dzintars”, būvēs laukumā blakus teātra ēkai. Kā Liepājas teātra direktoram Herbertam Laukšteinam solījis Liepājas mērs, “šogad zīmējam (projektējam), nākamgad būvējam”.

Ne tik iepriecinošs liepājniekiem ir cits fakts – Liepājas teātra galvenais režisors Dmitrijs Petrenko uzvarējis konkursā un kļuvis par Tallinas Krievu teātra māksliniecisko vadītāju, taču iestudēt izrādes varēšot arī Liepājā. Tas tomēr liepājniekiem ir zaudējums – tāpat kā divu aktieru pāriešana uz teātriem Rīgā un viena pāriešana ārštatā. Madara Viļčuka ar šo sezonu kļuvusi par Dailes teātra aktrisi, Egons Dombrovskis, kas vēl spēlēs repertuāra izrādēs arī Liepājā, papildinājis Nacionālā teātra štatu, kur viņam jau iedalītas četras lielas lomas. Teātra štatu pametis arī Edgars Pujāts, kurš sociālajos tīklos paudis, ka viņš jau kādu laiku “nav mierā ar mūsu teātra vadības stilu mūsu “galvenā ārsta vadībā””.

Runājot lielākos vilcienos par aktieru pārvilināšanu un pārpirkšanu, Herberts Laukšteins sacīja, ka katra teātra identitāte pašos pamatos ir tā trupa. Savu neapmierinātību ar aktieru pārvilināšanu izteica arī JRT mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis. No JRT uz Daili ar šo sezonu pārgāja jaunā aktrise Marta Lovisa Jančevska. Taču sezonas atklāšanas preses konferencē Alvis Hermanis sacīja: “Nav arī žēl. Aktierim vispirms jābūt sava teātra patriotam.” Pārmetot nevienmērīgu noslodzi, neapmierinātību ar Liepājas teātra direktoru Herbertu Laukšteinu, kuram septembrī beidzas darba līguma termiņš, izteikuši Liepājas teātra aktieri un panākuši, ka pilsētas pašvaldība rīkos atklātu konkursu uz amatiem valdē. Kā informē LETA, līdz brīdim, kamēr atklāta konkursa rezultātā tiks iecelta jauna valde, uz laiku valdes pienākumus pildīs līdzšinējā valdes locekle Eva Ciekurze.

Reklāma
Reklāma

Starp Jāņa Vimbas zaudējumu konkursā uz Nacionālā teātra direktora amatu un pēkšņo “sacelšanos” Liepājas teātrī JRT preses konferencē savdabīgu mājienu deva aktrise Marija Linarte: “Ja zālē sēž kāds no Kultūras ministrijas, lai dzird, ka mums, Jaunajam Rīgas teātrim, citu vadību nevajag.”

Orientieris – Rainis

Trīs teātri šajā sezonā pievērsušies Rainim. Dailes teātrī novembrī īpašs notikums – Viestura Kairiša jauniestudējuma “Spīdolas nakts” pirmizrāde, kuras dramaturģisko pamatu pēc vairāku Raiņa lugu motīviem sarakstījis Matīss Gricmanis. Spīdolas lomā redzēsim par izcilu aktrisi izvērtušos skatuves mākslinieci Ievu Segliņu, savukārt Lāčplēša ādā iejutīsies Kaspars Dumburs.

Ar Raini sezonu atklās arī Nacionālais teātris – 14. septembrī priekškaru vērs “Spēlēju, dancoju” Justīnes Kļavas mūsdienīgākā pārlikumā un Elmāra Seņkova režijā. Savukārt Valmieras teātrī Inese Mičule iestudēs Raiņa lugu “Jāzeps un viņa brāļi”, kas tiks veidota kā klasika mūsdienu cilvēka acīm. Jo interesantāk arī tādēļ, ka šī pati luga Ingas Tropas režijā joprojām ir JRT repertuārā.

Par trim asins lāsēm Nacionālajā teātrī

… Kādā mītiskā zemnieku sētā varu sagrābis metafizisks ļaunuma iemiesojums ar saviem pakalpiņiem. To galvenais štābs rodams vietā, kurai būtu jākalpo par visu kopīgās pārticības avotu – rijā. Kā sacīja Nacionālā teātra literārās daļas vadītāja Ieva Struka, Raiņa “Spēlēju, dancoju” ir programmatisks darbs, kas neparasti pretenciozi un jūtīgi runā par mākslinieka pašsajūtu. Izrāde izcels tēmu par mākslinieku, politiku un varu, mēģinot atbildēt uz jautājumu, kas šodien ir spēlmanis Tots un kas – visi velni un mošķi? Tota tēlā iejutīsies Raimonds Celms.

Iestudējumi Jaunajā un Aktieru zālē taps tikai debitantu (izņemot Valteru Sīli) vadībā. Tie būs gana pazīstami režisori, taču tādi, kuri līdz šim vēl nekad nav iestudējuši Nacionālajā – kinorežisors Matīss Kaža, par Lietuvas teātra huligānu dēvētais Artūrs Areima, laikmetīgās dejas pārstāve Kristīne Brīniņa, Paula Pļavniece un jaunais profesionālis Henrijs Arājs. Savukārt Lielā zāle tiks atvēlēta to režisoru darbiem, kuri šobrīd ir Latvijas aktuālākie un spilgtākie teātra pārstāvji – Regnārs Vaivars, Valters Sīlis, Klāvs Mellis un Mārtiņš Meiers.

Ieraugot viesrežisora Dmitrija Krimova vārdu, gan pārņem divējāda sajūta. Viņu Elmārs Seņkovs raksturoja kā izcilu krievu režisoru un scenogrāfu, unikālu autorteātra radītāju, vienu no pēdējo laiku spēcīgākajiem pasaulē, režisoru, kurš diezgan asi, precīzi un kritiski spēj paskatīties uz notiekošo, nezaudējot pašu būtiskāko – visa centrā ir cilvēks un viņa piedzīvotais. Šīs sezonas trešais jauniestudējums Lielajā zālē būs “Pīters Pens. Sindroms”, kuras autors un režisors ir Dmitrijs Krimovs.

Iestudējums, protams, nebūs gabals bērniem, bet pievērsīsies mākslinieka sūtībai, esībai un iekšējām kolīzijām. Taču aizvadītajā sezonā Jaunajā Rīgas teātrī tā arī neparādījās tā paša Dmitrija Krimova “Balss no kora”. Kā nu neslēpa Alvis Hermanis, JRT aktieriem nav bijis pieņemams vēstījums, ko caur savu autordarbu vēlējās paust režisors. Viņam piedāvāts iestudēt citu darbu, piemēram, Čehovu, taču Krimovs atteicies.

Nevar nepamanīt, ka nākamajā sezonā Nacionālajā teātrī režisoru vidū nav Ināras Sluckas. Tāpat kā līdz šim, viņa paliek teātra štata režisores statusā, tikai saņēmusi atpūtas pauzi pēc vērienīgajiem iestudējumiem šajā un iepriekšējās sezonās. Teātra štatu papildinājis arī aktieris un režisors Matīss Budovskis.

Dailē sezonu atklās Džons Malkovičs

Dailes teātra jauniestudējumu sezonu atklās pasaulslavenais aktieris un režisors Džons Malkovičs, kurš izvēlējies iestudēt slavenā britu dramaturga sera Toma Stoparda jaunāko lugu “Leopoldštate”. Tā ir kādas ebreju ģimenes sāga, kas savijas notikumos un pārdzīvotajā 50 gadu garumā. Mazajā zālē vispirms pirmizrādi piedzīvos britu režisores Eimijas Milbērnas jauniestudējums “Krietnā puiša rituāla nokaušana”, kura pamatā ir mūsdienīga un stilīga dramaturga Denisa Kellija luga (pirmizrāde notika “Londonas The Royal Court Theatre” 2013. gadā).

Pētera Pētersona jubilejas koncertuzvedumam dots nosaukums “Poēma par Spēlmani”. Pētera Pētersona vārds ierakstīts ne tikai Dailes teātra zelta fondā, bet arī visas Latvijas kultūras kanonā. Atceroties režisora un dramaturga Pētera Pētersona simtgadi, Dailes teātrī izveidota īpaša koncertprogramma teātra mākslinieciskā vadītāja Viestura Kairiša, dramaturģes Ievas Strukas un muzikālās daļas vadītāja Jura Vaivoda vadībā ar aktieru, kora “Kamēr…” un Maestro Raimonda Paula piedalīšanos. Dailes aktieru trupai pievienojušies vairāki jauni kolēģi – Madara Viļčuka, Marta Lovisa Jančevska, kā arī Mārtiņš Meiers un Meinards Liepiņš.

Hermanis JRT sola gudras komēdijas

Jaunais Rīgas teātris sezonu atklās ar diviem jaunu režisoru darbiem. Šajā ampluā debitēs JRT aktieri Gerds Lapoška un Marija Linarte.

Gerds Lapoška iestudēs kopā ar kolēģi Matīsu Ozolu sarakstīto lugu “Pelēka vasara, saulaina ziema”. Iedvesmojoties no franču “jaunā viļņa” autorkino, galvenokārt no Fransuā Trifo un Žana Lika Godāra filmām, kā arī Johana Volfganga fon Gētes, Ernesta Hemingveja un Džeroma Deivida Selindžera darbiem, autori radījuši savu stāstu par jaunu cilvēku sajūtām šajā pasaulē.

Kamerzālē pirmizrādi piedzīvos “Milžu cīņas”, kuru autore un režisore ir aktrise Marija Linarte, bet lomās Inga Tropa un Jānis Grūtups – visi trīs izrādes veidotāji dien Zemessardzē un tur arī smēlušies iedvesmu izrādei, kuras varone Anna dienasgrāmatā apraksta savu nokļūšanu dienestā un kura varētu izcelties ar īstenības sajūtu.

Alvis Hermanis.
Foto: Zane Bitere/LETA

“Mēs gribam būt teātris, kas palīdz dzīvot,” atklājot sezonu, pavēstīja Alvis Hermanis. Saskaņā ar šo devīzi izraudzīti trīs nākamie jaun­iestudējumi, kas pirmizrādi piedzīvos vēl Miera ielā un no kuriem divi ir komēdijas. “Man komēdijas žanrs vienmēr licies pats svarīgākais,” sacīja Alvis Hermanis, “un te es runāju par gudrām komēdijām, nevis kaut kādām situāciju komēdijām, bet tādām, kas ir gan izklaide, gan liek padomāt. Komēdijas ir bijušas gan “Revidents”, gan “Garā dzīve”, gan “Latviešu mīlestība”… Noskaņojums sabiedrībā ir depresīvs, vismaz Rīgā, un skatītājiem teātrī tas ir jākliedē. Tā notiek visas Eiropas teātros, bet pieņēmums, ka izklaide teātrī ir kaut kas otršķirīgs un necienīgs, nāk no PSRS laikiem…”

Viena no gudrajām komēdijām būs Alvja Hermaņa režisētā “Pelikāni un vīnogas” par četrdesmitgadnieku krīzi, kas var piemeklēt jebkurā vecumā. Izrādi iedvesmoja pirms vairāk nekā 20 gadiem sarakstītais amerikāņu rakstnieka Reksa Piketa romāns, kas kļuva slavens pasaulē kā filma “Sideways” (“Sānceļi”). Divi vīrieši dodas ceļojumā pa Kalifornijas vīna darītavām, kur satiek divas sievietes. Pēc filmas iznākšanas uz ekrāniem visā pasaulē par 20% kritās “Merlot” vīna šķirnes un par 20% cēlās “Pinot Noir” patēriņš. Jo tāda bija romāna varoņu gaume. Vienā no galvenajām lomām Jānis Skutelis. Bet uz pirmizrādi solījis atbraukt pats romāna autors Rekss Pikets.

JRT pirmo reizi iestudēs vairāk kā kino un operas režisors zināmais Aiks Karapetjans. Justīnes Kļavas luga “Fēlikss, Anatolijs un Ilona” arī būšot šāda “gudrā komēdija”, traka un brīva reizē. Izrādes priekškaru Aiks Karapetjans paver šādi: “Galvenā tēma, par ko vēlamies runāt, ir tā, ka sapņi nekad nepiepildīsies. Mani šī tēma ļoti fascinēja un zināmā mērā ne tikai ēd manu apziņu, bet arī dvēseli. Sapratu, ka vajag tikt no tā vaļā un uztaisīt dusmīgu, smieklīgu traģikomēdiju.” Kaspars Znotiņš vaicājis, vai esot kaut kas, par ko šajā izrādē nesmejas. Tā esot mīlestība, izrādes visnopietnākā līnija. Galvenie varoņi ir Felikss, Anatolijs un Ilona, ko atveidos Andris Keišs, Vilis Daudziņš un Marija Linarte. Spēlēs vai viss JRT aktieru zieds – arī Baiba Broka, Kaspars Znotiņš, Jevgēnijs Isajevs.

Pēdējais iestudējums vēl Miera ielā būs “Kurlmēmo zeme”, kuras autori ir Renata Ļitvinova, Valerijs Todorovskis un režisors – Alvis Hermanis. Šajā izrādē Čulpana Hamatova latviešu valodā skatuves versijā atgriezīsies 1998. gadā Valērija Todorovska uzņemtajā filmā “Kurlo zeme”, ar kuru viņa savā laikā kļuva slavena kā aktrise. Pēc Renatas Ļitvinovas romāna veidotais stāsts par kurlmēmo mafiju Maskavā šodienas kontekstā iegūst jaunu jēgu. Alvis Hermanis uzsvēra, ka Renata Litvinova pēc kara sākuma pametusi Krieviju, nosodījusi agresiju un šobrīd dzīvo Parīzē. “Ar tiem, kuri vēl nav izdomājuši, kurā pusē nostāties, nevar būt nekā kopīga,” piebilda izrādes režisors.

Ar aktrisi un režisori Renatu Ļitvinovu 13. oktobrī varēs satikties arī monoizrādē “Kaktuss” ar Zemfiras mūziku. Tas ir projekts, kuram savas telpas izīrējis Nacionālais teātris.

Jaunumi Daugavpils teātrī

Pavisam drīz darbu pie sava pirmā iestudējuma Daugavpils teātrī sāks režisore Liena Šmukste, dramaturģisko materiālu šai izrādei radīs Agnese Rutkēviča. Oktobrī gaidāma pirmizrāde arī ukraiņu dramaturga Alekseja Kuraļeha lugas “Pamiers” iestudējumam krievu valodā, kura režisors būs Māris Korsiets. Sezonas pirmajā pusē skatītāju vērtējumam tiks nodota izrāde “Makbets” Oļega Šapošņikova režijā, kas top sadarbībā ar britu pedagogu, aktieri un režisoru Polu Gudvinu.

Ar Liepājas teātrim rakstītām lugām

Tāds akcents ir Liepājas teātra sezonai. Intriģējošs ir jau sezonas pirmais jaunies­tudējums “Svešā āda”, kas tapis pēc Daces Rukšānes atzinību ieguvušā romāna “Krieva āda” motīviem. Dramatizējumu izveidojusi Liepājas teātra aktrise Laura Jeruma, kura ieguvusi arī maģistra grādu rakstniecībā. Ingu Krasovsku šim darbam, kas ir viņas debija režijā, piesaistījusi romāna darbības vieta Liepāja, Daces Rukšānes ārkārtīgi izteiksmīgā valoda un Inese Kučinska galvenajā lomā. Bet kā “krieva āda” pārtapa par “svešo ādu”? Inga Krasovska: “Stāsts ir par pieņemšanu vai nepieņemšanu. Šis laiks ir tieši tāds, kad “svešo” var atklāt pat ļoti tuvos cilvēkos …”

Bērnu izrāžu tradīciju turpinās Rasas Bugavičutes-Pēces luga “Patakoļako un teātra visums” Mārtiņa Kalitas režijā un ar Renāra Kaupera mūziku. Dmitrija Petrenko režijā pirmizrādi piedzīvos Ingas Ābeles luga “Jasmīns” – par lielu izmisumu, kas iestājas, kad šķiet, ka dzīvē nekas labs vairs nenotiks.

Ļoti īpašs iestudējums solās būt uz patiesiem notikumiem balstītā izrāde “Gaišās naktis” – par trim vīriešiem Liepājas cietumā, kas ieslodzījumā nokļuvuši, vēl būdami jaunieši. Režisore Kristīne Brīniņa regulāri tikusies ar jaunajiem cilvēkiem cietumā, cenšoties izprast, kas notika ar viņiem, līdz nonāca līdz krīzes punktam, kā rezultātā notika slepkavība…

Uz dokumentāliem pamatiem tapis arī Regnāra Vaivara iestudējums “Latviešu raķetes”, kas atklās latviešu kamaniņu sporta tradīcijas un tā fenomenu. Galvenajā lomā būs Mārtiņš Kalita, kurš atveidos Rolandu Upatnieku, PSRS izlases treneri. Vēl uz skatuves redzēsim valstsvīru Leonīdu Brežņevu, žurnālisti Mairitu Solimu, pilotus Zinti Ekmani, Jāni Ķipuru, Māri Poikānu, stūmēju Aivaru Šnepstu un citas slavenības.

Pēc trīs gadu pauzes Liepājā atgriezies Valters Sīlis, iestudējot Rasas Bugavičutes-Pēces īpaši radīto stāstu “Tēvs”, kas tiks izstāstīts kormūzikas pavadībā. Un vēl vērts izcelt Jāņa Znotiņa iestudēto “Mīlestības vārdā”, ko režisors (viņam šī būs debija Liepājas teātrī) raksturo kā sociālantropoloģisku pētījumu auditorijai 16 plus.

Valmieras teātris meklēs latviešu vīrieša kodu

Evita Sniedze-Ašeradena.
Foto: Timurs Subhankulovs

Simtās jubilejas sezonu veidos tikai latviešu autoru darbi – gan klasiķu, gan mūsdienu. Kā Valmieras teātra šīs sezonas vīziju formulējusi teātra jaunā literārā padomniece Undīne Adamaite, tā būs par latviešu vīriešiem, latviešu vīrieša koda meklējumiem dažādās versijās. Teātra direktore Evita Sniedze-Ašeradena teic: “Mums ir Jāzeps, mums ir “Atraitnes dēls”, mums ir “Pazudušais dēls”, mums ir Valmieras puikas, un mums ir Daliņš…” Šī būs “vīriešu smeldzes” sezona ar traģēdijas atvēzienu. Vīriešu spēka stāstam Valmieras teātris, tāpat kā Liepājas teātris, avotu meklējis latviešu izcilāko sportistu pasaulē.

Vienu no lielākajām intrigām sola Valmieras teātra štata režisore Inese Mičule, kura, iestudējusi pērn visvairāk nominēto izrādi “Sēras piestāv Elektrai”, nu ķērusies pie Raiņa lugas “Jāzeps un viņā brāļi”, kas bijis sens režisores sapnis. Par iestudējumu viņa saka: “Izrādē izsekoju Jāzepa ceļam, kas ir cilvēcisks, pretrunu un paradoksu pilns tāpat kā Raiņa personība, kā pretrunīgs esam katrs no mums, vai kā mūs kāds vērtē no malas… Šodienas izaicinājumi ir vara, globalizācija, tīmeklis. Tas viss var būt atskaites punkts mūsu sirdsapziņai. Un šī Raiņa luga pieprasa estētisko un ētisko atskaites punktu katrā no mums.”

Radošajā komandā režisore uzaicinājusi laikmetīgos un spēcīgos māksliniekus Reini un Kristu Dzudzilo, kuru sadarbība ar režisoriem ir īpatnējāka nekā citiem māksliniekiem, jo viņi ar savu telpas dramaturģiju jau rada noteiktu izrādes vizuālo “rāmi”. Šajā gadījumā – senas lugas laikmetīgam vēstījumam. Komponists būs Rihards Zaļupe, gaismu māk­slinieks – Oskars Pauliņš. Teātra faniem uz Valmieru būs jābrauc divreiz, jo Jāzepu dublēs divi pavisam atšķirīgi aktieri – Aksels Aizkalns un Mārtiņš Meiers, kurš šajā sezonā pārgājis uz Dailes teātri, bet ir ieinteresēts nospēlēt arī Jāzepu.

Baltais nams sāks ar Verdi ambiciozāko operu

Latvijas Nacionālā opera un balets veidos četrus jaun­iestudējumus – divas operas un divus baletus, kas visi varētu būt nozīmīgi kultūras dzīves notikumi.

“Dons Karloss” tiek dēvēts par Verdi ambiciozāko operu. Filipa II lomu pirmajās trīs izrādēs Rīgā interpretēs pasaulslavenais bass Ginters Groisbeks, kurš šo lomu iepriekšējā sezonā dziedājis Metropolitēna operā Ņujorkā un kuru mūsu skatītāji iepazina solokoncertā aizvadītā gada maijā. Kā sacīja Operas un baleta direktors Egils Siliņš, liels prieks dabūt uz Rīgu šāda līmeņa solistu, kas noticis, ne vien pateicoties abu ilgai kopā dziedāšanai uz vienas skatuves, bet arī tam, ka Groisbekam iepaticies būt uz mūsu Baltā nama skatuves un tikties ar mūsu publiku. Nu mēģinājumus “Donā Karlosā” izcilais bass apvienos ar darbu Milānas “La Scala”.

Savukārt Gaetāno Doniceti komiskās operas “Mīlas dzēriens” jauniestudējumu veidos vācu režisors Svens Ēriks Behtolfs un scenogrāfs un kostīmu mākslinieks Džulians Kraučs.

Pasaules pirmizrādi piedzīvos komponista Kārļa Lāča un horeogrāfa Raimonda Martinova balets “Džun­gļu grāmata”, kas tapis, iedvesmojoties no angļu autora Radjarda Kiplinga tāda paša nosaukuma stāstu krājuma.

Bet Frederika Eštona balets “Veltīgā uzmanība” tiek rādīts visos pasaules lielākajos teātros, sākot ar Karalisko baletu Londonā.

“Kultūrzīmju” visvairāk gaidīto izrāžu TOP 10

 Rainis/Justīne Kļava, “Spēlēju, dancoju”, Nacionālais teātris, režisors Elmārs Seņkovs.

 Rainis/Matīss Gricmanis, “Spīdolas nakts”, Dailes teātris, rež. Viesturs Kairišs.

 Rainis, “Jāzeps un viņa brāļi”, Valmieras teātris, rež. Inese Mičule.

 Dmitrijs Krimovs, “Pīters Pens. Sindroms”, Nacionālais teātris, rež. Dmitrijs Krimovs.

 Lauris Gundars, “Svešam kļūt”, Nacionālais teātris, rež. Valters Sīlis.

 Toms Stopards, “Leopoldštate”, Dailes teātris, rež. Džons Malkovičs.

 Rekss Pikets, “Pelikāni un vīnogas”, JRT, rež. Alvis Hermanis.

 Justīne Kļava, “Fēliks, Anatolijs un Ilona”, JRT, rež. Aiks Karapetjans.

 Renata Ļitvinova, “Kurlmēmo zeme”, JRT, rež. Alvis Hermanis.

 D. Rukšāne, “Svešā āda”, Liepājas teātris, rež. Inga Krasovska.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.