Onužānu ģimeni no Rēzeknes novada saimniecības “Zemīši” konkursa žūrija atzina par laureātiem nominācijā “Ģimene lauku sētā”. “Esam dzimuši un auguši laukos, un nekas neliekas par grūtu. Neesam vairs iesācēji, un viss notiek tā, kā tam jānotiek,” atzina saimniece Anita Onužāne. ģimenē aug trīs meitas – Tatjana, Sintija un Kristīne. Viņas vienbalsīgi apstiprina – nekur prom no laukiem nebrauks, jo dzimtajās mājās esot vislabāk.
Onužānu ģimeni no Rēzeknes novada saimniecības “Zemīši” konkursa žūrija atzina par laureātiem nominācijā “Ģimene lauku sētā”. “Esam dzimuši un auguši laukos, un nekas neliekas par grūtu. Neesam vairs iesācēji, un viss notiek tā, kā tam jānotiek,” atzina saimniece Anita Onužāne. ģimenē aug trīs meitas – Tatjana, Sintija un Kristīne. Viņas vienbalsīgi apstiprina – nekur prom no laukiem nebrauks, jo dzimtajās mājās esot vislabāk.
Foto – Karīna Miezāja

Ar “Sējēju” godina labākos saimniekus 0

Onužāni no Rēzeknes novada z/s “Zemīši” ieguva galveno balvu nominācijā “Ģimene lauku sētā”, saņemot apsveikumus no Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas. “Zemīšu” saimniece Anita Onužāne uzreiz pēc svinīgās apbalvošanas pauda lielu pārsteigumu par notikušo un saviļņota teica, ka sajūtas nevar vārdos izstāstīt.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 vārdu īpašniekus, kuri kā magnēti pievelk pretējā dzimuma pārstāvjus
Kokteilis
Septiņi seni vārdi, kurus nevajadzētu dot meitenēm
Putinam draud briesmas, par kurām pagaidām zina tikai nedaudzi 192
Lasīt citas ziņas

Onužānu saimniecībā ir 14 liellopi, tajā skaitā deviņas slaucamās govis, tāpat saimnieki audzē trušus. “Esam dzimuši un auguši laukos, un nekas neliekas par grūtu. Neesam vairs iesācēji, un viss notiek tā, kā tam jānotiek,” atzīst saimniece. Ģimenē aug trīs meitas – Tatjana, Sintija un Kristīne, kas ir labas palīdzes saimniecībā. Arī meitas vienbalsīgi apstiprina “Latvijas Avīzei”, ka nekur prom no laukiem nebrauks, jo dzimtajās mājās esot vislabāk.

Gluži kā “Oskars”


Gada lauku saimniecības titula ieguvējs, z/s “Kalnāji” saimnieks Vladislavs Butāns atzina, ka sajūtas ir gluži kā Kinokadēmijas balvu “Oskars” saņemot. “Sajūtas ir vienreizēji patīkamas. Latvijā lauksaimniekiem šī balva pat ir svarīgāka par “Oskaru”. Zināmā mērā tas ir stimuls darboties tālāk, jo šeit ir Valsts prezidents, premjere, nozares ministrs un tas liecina, ka neesam atstāti vieni ar problēmām, kas radušās pēc Krievijas sankcijām,” atzina “Kalnāju” saimnieks. Viņš cer, ka šajā sarežģītajā situācijā, kad piena cena samazinās, zemnieki saņems arī kādu materiālu atbalstu.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Kalnāji” apsaimnieko ap 2000 ha un uzbūvējuši jaunu fermu 500 slaucamajām govīm, ieguldot divus miljonus latu jeb 2,8 miljonus eiro, tāpēc nācies uzņemties kredītsaistības. Krievijas noteikto sankciju dēļ piena iepirkuma cena jau ir samazinājusies, bet V. Butāns cer, ka tā vairs neturpinās lejupslīdi. Ja cenai izdotos noturēties šā brīža līmenī – ap 25 eirocentiem par kilogramu, tad gausties nevarēs un varēsim izdzīvot, viņš piebilst. Daļai lopkopju piena cena jau sarukusi līdz 0,17 eiro/kg, kas jau ir zem pašizmaksas un šādā situācijā nav iespējams pat domāt par jelkādu attīstību. “Tiem, kam nav kredītsaistību, pašlaik ir vieglāk, bet ieguldījumus veikušajiem ir daudz grūtāk,” uzsver V. Butāns. “Kalnāju” saimnieks gan bilst, ka līdz šim ministrija visus solījumus ir pildījusi un nav pamata uztraukumam, ka atbalsts varētu iet secen.

Jādzīvo zaļi


SIA “Nagi un ragi” saimnieks Viesturs Luksts no Balvu novada šogad kļuvis par laureātu nominācijā “Jaunais veiksmīgais zemnieks”. Viesturs, saņemot apbalvojumu, neslēpa, ka priecājas par izrādīto atzinību. “Tas nozīmē, ka saimniecība ir līmenī, ja reiz tik augstu esam novērtēti,” viņš rezumēja. Pirms diviem gadiem dibinātais uzņēmums nodarbojas ar gaļas lopkopību un biškopību. Saimniecības ganībās ganās 36 gaļas lopi, ir 36 bišu saimes un tiek apsaimniekoti aptuveni 250 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Saimniecībā audzē arī graudaugus. V. Luksts atklāj, ka izvēle saimniekot laukos nav bijis spontāns lēmums, bet ilgi pārdomāts un izvērtēts. Viņš pabeidzis Latvijas Universitāti, kur apguvis mārketinga speciālista amatu, kā arī pabeidzis Malnavas koledžu kā uzņēmējdarbības speciālists lauksaimniecībā. Izņemot studiju gadus, jaunajam zemniekam dzīvesvieta bija laukos – Balvu novadā, un viņš savu izvēli nenožēlo.

Uz jautājumu par lauksaimniecības perspektīvu Viesturs atbild tieši: “Ja nenobīsies no darba, tad strādāt var!” Savas ieceres jaunais uzņēmējs saista ar darbības paplašināšanu, jo nedrīkstot apstāties pie sasniegtā – ganāmpulks varētu augt līdz 100 galvām un tad būtu jādomā arī par nelielas kautuves izveidi. Pagaidām par nozaru dažādošanu saimnieks vēl nedomā, bet esošo pilnveidošanu gan. Izaudzētie gaļas lopi tiek pārdoti, pateicoties Liellopu izsoļu namam, tāpat tos realizē kā vaislas dzīvniekus. Savukārt teles pagaidām nepārdod, bet atstāj paplašināšanai. Lopu nozarē viss vēl priekšā, pārliecināti teic atzinību guvušais jaunais lauksaimnieks.

Pavisam šogad konkursam tika pieteikti 35 dalībnieki, ko vērtēja sešās grupās. Laureāti saņēma mākslinieces Lauras Bistrakovas radīto piemiņas statueti “Sējējs”, kas tapusi, iespaidojoties no izcilā latviešu tēlnieka Kārļa Zemdegas radītā pieminekļa “Sējējs”. Konkursa mērķis ir noteikt labāko ieguldījumu Latvijas lauku attīstībā un lauksaimniecībā, parādīt dažādu īpašuma formu saimniekošanas iespējas, rosināt lauku iedzīvotājus sakopt apkārtējo vidi, kā arī atzīmēt jaunās paaudzes – mazpulku – sasniegumus un popularizēt zinātnes atziņas. Jāatgādina, ka prēmiju “Sējējs” laikā no 1989. līdz 1992. gadam nodibināja lauksaimnieku biedrības. 1994. gadā konkurss tika atjaunots jaunā kvalitātē kopā ar Vides ministriju. Kopš 1994. gada konkurss “Sējējs” tiek rīkots katru gadu, un laureāta gods Latvijas lauksaimniekiem kļuvis par vienu no nozīmīgākajiem apbalvojumiem.

Konkursa “Sējējs 2014” uzvarētāji


Gada lauku saimniecība


Tukuma novada SIA “Kalnāji”, saimnieko Vladislavs Butāns

Veicināšanas balvas


Kārsavas novada SIA “Latgales dārzeņu loģistika”, saimnieko Edgars Romanovskis

Ozolnieku novada z/s “Liepziedi”, saimnieko Gundars Liepa

Krāslavas novada z/s “Līva”, saimnieko Rudīte Lipšāne

Gada uzņēmums pārtikas ražošanā


Tukuma novada a/s “Tukuma piens”, vadītājs Ints Poškus

Veicināšanas balvas


Valmieras novada SIA “Valmiermuižas alus”, vadītājs Aigars Ruņģis

Valmieras novada SIA “Liepkalni”, vadītājs Dagnis Čākurs

Reklāma
Reklāma

Ģimene lauku sētā


Rēzeknes novada z/s “Zemīši”, saimnieko Onužānu ģimene (Valdis Onužāns)

Veicināšanas balvas


Neretas novada z/s “Bērzi”, saimnieko Zeltiņu ģimene (Imants Zeltiņš)

Tukuma novada z/s “Krieviņi”, saimnieko Ozoliņu ģimene (Ilvars Ozoliņš)

Jaunais veiksmīgais zemnieks


Balvu novada SIA “Nagi un ragi”, saimnieko Viesturs Luksts

Veicināšanas balvas


Kārsavas novada z/s “Dīķmalas”, saimnieko Lauris Ļubka

Durbes novada SIA “Pīlādži-juniors”, saimnieko Jānis Putra

Zemkopības ministrijas atzinības raksts

Talsu novada SIA “Lubeco”, saimnieko Zane Silgale

Rītdienas sējējs – mazpulks


Neretas novada 116. Neretas mazpulks, vadītāja Lidija Ozoliņa

Veicināšanas balvas


Dobeles novada 53. Penkules mazpulks, vadītāja Ilze Jansone

Zinātne lauku attīstībai


Autoru kolektīvs, pārstāv Daina Kairiša, par darbu “Latvijas iedzīvotāju pārtikā lietojamās gaļas raksturojums”

Veicināšanas balvas


Sandija Zēverte–Rivža, par darbu “Risku izvērtējums atjaunojamās enerģijas ražošanā lauku saimniecībās Latvijā”, darba zinātniskā vadītāja Irina Pilvere

Autoru kolektīvs, pārstāv Juris Priekulis, par darbu “Moderna piena ražošanas ferma: tehnoloģija, tehnika, apsaimniekošana”

Par mūža ieguldījumu lauksaimniecībā 


Agronome Agita Pāvule.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.