Kultūra
Kultūrpolitika

Arī lībieši vēlas iekļūt UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā0


Lībiešu vēstules iesniegšana Latvijas Nacionālajā kultūras centrā.
Lībiešu vēstules iesniegšana Latvijas Nacionālajā kultūras centrā.
Publicitātes foto

Lībiešu sabiedriskās organizācijas paudušas vēlmi nominēt Lībiešu kultūrtelpu iekļaušanai UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma, kam jānodrošina neatliekama saglabāšana, sarakstā, informē Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) sabiedrisko attiecību speciāliste Gunta Miheloviča.

Starptautiskajā dzimtās valodas dienā, 21. februārī, vēstule simboliski tika nodota LNKC Nemateriālā kultūras mantojuma padomei, kura sniegs savu atzinumu par to, vai atbalstīt pieteikuma virzību uz UNESCO sarakstu.

Lībiešu valoda ir Latvijas pirmiedzīvotāju valoda, kas iekļauta UNESCO apdraudēto valodu atlantā kā viena no pasaulē apdraudētākajām valodām. Patlaban tā ir visapdraudētākā valoda Eiropā.

“Lībiešu valoda ir viena no Lībiešu kultūrtelpas galvenajām sastāvdaļām. Tāpēc 21. februārī, kad lībieši ar tiešsaistes mācību stundu atzīmēja Starptautisko dzimtās valodas dienu, LNKC pārstāvjiem simboliski tika nodota lībiešu sabiedrisko organizāciju – biedrības Līvu (lībiešu) savienība “Līvõd Īt”, biedrības Līvõ kultūr sidām (Lībiešu kultūras centra) un nodibinājuma “Ventspils lībiešu apvienības “Rānda””, kā arī Latvijas Universitātes Lībiešu institūta vēstule par vēlmi nominēt Lībiešu kultūrtelpu UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma, kam jānodrošina neatliekama saglabāšana, sarakstam,” pauda Miheloviča.

Tā tiks izskatīta nākamajā Nemateriālā kultūras mantojuma padomē un pozitīva atzinuma gadījumā varēs sākt pieteikuma sagatavošanu.

LNKC direktore Signe Pujāte cildina lībiešu aktivitāti: “Lībiešu kopiena ir mērķtiecīgi strādājusi pie savas kultūrtelpas saglabāšanas un atzīšanas nacionālā līmenī. Ar lībiešu kopienas atbalstu un plašu sabiedrības iesaisti 2018. gadā lībiešu kultūrtelpa iekļauta Nacionālajā Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Loģisks ir nākamais solis – tikt pamanītiem un atzītiem pasaules līmenī.”

Līdz šim Latvijas vārds UNESCO sarakstos lasāms divreiz – 2003. gadā Dziesmu un deju svētku tradīcija un simbolisms Igaunijā, Latvijā un Lietuvā tika atzīts par Cilvēces mutvārdu un nemateriālās kultūras mantojuma meistardarbu, 2009. gadā UNESCO Neatliekami glābjamā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā ierakstīta Suitu kultūrtelpa.

Saistītie raksti

Līdz 30. maijam Latvijas Nacionālais kultūras centrs turpina pieņemt pieteikumus Nacionālajam nemateriālā kultūras mantojuma sarakstam, kas ir priekšnoteikums iekļūšanai starptautiskos sarakstos.

Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstu veido vērtības, kas uzskatāmas par valsts aizsargājamu nemateriālā kultūras mantojuma vērtību, un to iekļaušanai sarakstā ir plašs attiecīgās kopienas atbalsts un līdzdalība.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Kultūra
Atbalsti kino vecmeistarus, straumējot latviešu filmas! 1
1 diena
VK
Vita Krauja
Kultūra
Skolēnu Dziesmu svētku pārcelšana vissmagāk ietekmētu deju nozari 1
1 diena
LA
LA.LV
Kultūra
LALIGABA nominantus un Mūža balvas laureātu paziņos 31. martā
1 diena

Lasītākie

LL
LETA, LA.lv
Latvijā
Tukumā uguns no atkritumiem pārmetusies uz blakus esošo angāru, deg arī kūla
1 stunda
LE
LETA
Ekonomika
VID saņemti jau 498 iesniegumi dīkstāves pabalsta izmaksai
1 stunda
LE
LETA/AFP
Pasaulē
Lai ierobežotu Covid-19 izplatību, Krievija uz laiku slēgs sauszemes robežas
2 stundas
IE
Ināra Egle
Latvijā
Vai neievēro pašizolāciju? Iedzīvotāji ziņo par Saeimas deputātu atrašanos ārpus dzīvesvietas
36 minūtes
LE
LETA
Veselam
Pēdējā diennaktī apstiprināti 25 Covid-19 gadījumi. Trīs cilvēki stacionēti ar smagu slimības gaitu
9 stundas