Kultūra
Kultūrpolitika

No Vīgriezes līdz Cūkasdziesmai: izpētīti uzvārdi Kurzemē, Zemgalē un Sēlijā2

Gata Šļūkas zīmējums

Vai esat kādreiz prātojuši, kā cēlies jūsu dzimtas uzvārds? Ja esat dzimis Daugavas kreisajā krastā un, tāpat kā man, šis jautājums ir ienācis prātā, tad patiesu prieku sagādās Latviešu valodas aģentūras gadu mijā izdotais pētījums “Latviešu uzvārdi arhīvu materiālos. Kurzeme, Zemgale, Sēlija”.

Šis izdevums ir turpinājums 2017. gadā iznākušajam pētījumam par Latgali un aptver, kā to formulē paši pētījuma autori, vēsturisko Kurzemes hercogisti.

Pētījuma ievadu autori ir demogrāfs Ilmārs Mežs, vēstures doktors Muntis Auns, filoloģijas doktores, Latviešu valodas institūta speciālistes Anna Stafecka un Renāte Siliņa-Piņķe, kā arī Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras leksikogrāfe Otīlija Kovaļevska.

Kopumā grāmatā ir iegūtas ziņas par 692 000 iedzīvotāju, kuriem identificēti vairāk nekā 30 000 uzvārdu. Grāmatā apjoma dēļ gan bijis iespējams atspoguļot tikai aptuveni 20 000 uzvārdu variantus – nav ietverti uzvārdi, kuriem mazāk par sešiem īpašniekiem. Daļa no tiem gan uzskaitīta pa pagastiem 2. pielikumā.

Pētījums papildināts ar izsmeļošu, interesantu kartogrāfisko materiālu, kurā iespējams noskaidrot piecus izplatītākos uzvārdus katrā novadā. Tiesa, ziņas par uzvārdiem smeltas ne mūsdienu avotos, bet gan pamatā 1935. gada tautas skaitīšanā, kas izziņas dziļumam papildināta ar ziņām no dažādām senajām revīzijām un metrikām – pamatā no 1835. gadā notikušās. Bet, piemēram, Tontegodu dzimtas uzvārdu apliecina Livonijas ordeņa mestra Gerharda 1320. gadā izsniegtais lēnis.

Kā latvieši uzvārdus dabūja

Process patiesībā ir fascinējošs, jo, kaut gan lielākā daļa latviešu dzimtu uzvārdus ieguva vien pirms nepilniem 200 gadiem, kad Kurzemē tika atcelta dzimtbūšana, daļa dzimtu – kā jau pieminētie Tontegodes – ir ievērojami senākas.

Ilmārs Mežs uzgājis gadījumus, kad dzimtas uzvārds minēts 15. vai 16. gadsimta avotos un tajā pašā apvidū bijis sastopams arī 1935. gadā.

Dzimtbūšanu Kurzemē atcēla 1834. gadā, un “Latviešu Avīzes” 27. decembra numurā sniedza veselu virkni ieteikumu, kā būtu vēlams veidot uzvārdus – tie saturēja dažādu amatu, nodarbošanos, īpašību, augu, dzīvnieku, priekšmetu un citus nosaukumus –, kā arī aicināja nepieņemt vācu muižnieku uzvārdus.

Tiesības izvēlēties uzvārdu bija piešķirtas dzimtas vecākajam vīrietim, raksta Muntis Auns, un viņa izvēle bija jāpieņem pēctečiem.

Kaut gan motivācija izvēlēties vienu vai otru uzvārdu mūsdienās grūti nosakāma, var nojaust, ka daļa rīkojušies pēc ieteikumiem un patiesi izvēlējušies amata vai kāda amatrīka apzīmējumu latviešu vai vācu valodā – Aldermanis, Bisenieks, Bīskaps, Ceplis, Ciba, Dreijers, Fišers, Gubenis, Kučieris, Rokpelnis, Strēlnieks, Vedējs, Vēveris, Zvejnieks un citi.

Daži bijuši ambiciozi, citi patriotiskāki vai izdomas nabagāki un pieņēmuši par uzvārdu mājvārdu vai arī personvārdu – Mārtiņš, Miķelis, Pēteris. Visvairāk uzvārdu radies no populārā personvārda Jānis – Jane, Janaus, Jancis, Janka, Jankus, Jancovs, Janeklans, Janens, Janovičs, Janmanis, Jansiņš, Janulis, Jānums…

Izplatīti arī toponīmiskas cilmes uzvārdi, kas apzīmē esošo vai bijušo dzīvesvietu, arī vāciskas un poliskas izcelsmes – te var minēt gan tādus uzvārdus kā Daugavietis, Liepājnieks, Nereta, gan Berlins, Bīlavs, Šverins, gan arī Lembergs un Ļubļinskis.

Daudz izmantoti arī augu – gan savvaļas, gan kultūraugu – nosaukumi,

tādi kā Dadzis, Smilga, Vērmele, Apinis, Burkāns, Rutkis, arī vāciskas cilmes uzvārdos kā Eihe, Linde, Veide, Rērihs, Rušmanis un citi. Īpaši jaunām, neprecētām sievietēm palaikam esot doti poētiski augu uzvārdi – Magone, Tulpe, Vīgrieze.

Nereti uzvārdos sastopami arī putnu un dzīvnieku apzīmējumi, matu un bārdas krāsas īpatnības, ķermeņa daļu, īpaši galvas vai sejas daļas nosaukumi (Platacis, Radzobs, Malnačs). Uzvārds varēja raksturot sociālo, mantisko stāvokli, kā arī ģimenes stāvokli (Bagātais, Bajārs, Bārenis, Marķīzs, Nāburgs, Pastars, Preilis, Znots).

Reti, tomēr sastopami arī uzvārdi, kas saistāmi ar ēdiena, naudas vienību vai dabas parādību nosaukumiem – Cukurs, Čarka, Dālderis, Etiķis, Grasis, Ķīselis, Putra, Sarma, Vērdiņš un citi.

Jaunlatviešu laikā diezgan daudz tika rakstīts par uzvārdu došanu latviešiem, īpaši par to, kas bija atkarīgs no barona vai tā rakstveža attiecībām ar muižas zemniekiem. Ja kāds zemnieks rakstvedim nav paticis, bijusi liela iespēja iedzīvoties nejaukā uzvārdā.

Jaunais pētījums tomēr liecina, ka lielākoties cilvēki uzvārdu sev izvēlējušies paši,

tādēļ tie ir neitrāli, dažreiz – pozitīvi, bet negatīvās nozīmes sastopamas retāk kā vienam no simta.

Patiesi, kādam jābūt bijušam cilvēkam, kuram pagasta rakstvedis devis uzvārdu Caurkubuls, Cūkasdziesma, Gals, Kaps, Kautiņš, Peļusūds, Šķībais? Ilmārs Mežs piebilst – uzvārdu došanas laikā daudzi vārdi izklausījušies citādi nekā mūsdienās, un tolaik Pautiņš, Tēvainis, Pumpainis, Puspēda, Pārtika šķita neitrāli, tāpat kā mūsdienās angļu valodā runājošo vidū smaidu izraisošie uzvārdi Šics, Fakss vai Farts.

Dažādie uzvārdu “ceļi”

Kā izpētījušas Anna Stafecka un Renāte Siliņa-Piņķe, kurzemnieku uzvārdi atspoguļo vairākas lingvistiskas īpatnības. Galvenokārt šeit jūtama lībiešu klātbūtne – uzvārdi Geige, Kajaks, Lāže, Princis, Puisītis, Ripa, Sepe.

Sastopami igauniskas izcelsmes uzvārdi, tā kā kurzemniekiem bija kontakti ar Sāmsalu.

Bauskas pusē 15. gadsimtā tika nometināti karagūstekņi – tā dēvētie krieviņi jeb voti – no šejienes gan tiešā norāde Krieviņš, gan arī uzvārdi Kugrēns, Ķipars, Teivens un citi.

Lejaskurzemē, Zemgalē un Sēlijā vērojama lietuviešu uzvārdu klātbūtne, kā arī lietuviešu un poļu formu sajaukums, kas izpaužas slāviskās uzvārda izskaņās – Staļģis – Staļģevics, Račs – Račevskis, Pauls – Pavlovičs, Rimša – Rimševičs un citi, izpētījušas valodnieces.

Acīmredzama Kurzemē ir vācu valodas klātbūtne –

no visiem Latvijas vēsturiskajiem novadiem tieši te visvairāk vācu valodā balstītu uzvārdu.

“Šī vācu valoda gadsimtu laikā ir mainījusies, un visi tās paveidi (viduslejasvācu valoda, (augš)vācu valoda, vācbaltiešu sarunvaloda) ir atstājuši vairāk vai mazāk jūtamas pēdas arī latviešu uzvārdos,” raksta Anna Stafecka.

Valodnieces izpētījušas, ka Kurzemē sastopami visi desmit arī Vācijā visizplatītākie uzvārdi vairāk vai mazāk latviskotās formās – Millers, Šmits, Šneiders, Fišeris, Meijers, Vēberis, Vāgners, Bekers (un Beķeris), Šulcs un Hofmanis.

Tāpat ļoti iecienīti vācu valodā smelti salikteņi, īpaši ar izskaņām -bergs vai -berģis (kalns), -dorfs (ciems), -felds (lauks), -šteins (akmens, klints), tāls (ieleja), Savukārt salikteņa pirmajā daļā viskošākā ir rožu buķete, šis vārds pārstāvēts ar veseliem 18 salikteņiem no izplatītā Rozenvalda un Rozenberga līdz Rozenštokam, Rozenbitei un Rozentālbergam.

Tomēr ne visiem mūsdienu uzvārdiem vāciskās saknes tik skaidri saskatāmas un atšifrējamas, uzsver valodnieces.

“Bieži vācu uzvārdi darināti no seniem mūsdienās vairs nelietotiem un pat nezināmiem personvārdiem vai to īsformām, arī atvasināti no samērā nelielu vietu nosaukumiem ar dažādām izskaņām, piemēram, -er, -ert, -en, -ens,” raksta Anna Stafecka un Renāte Siliņa-Piņķe. “Slēpti” ģermāniska izcelsme arī, piemēram, uzvārdiem Blieķis, Krūtkrāmelis, Viņķelis un citiem.

Kā norāda valodnieces, retāka par citvalodu ietekmi kurzemnieku uzvārdu darināšanā bijusi kursiskajām un zemgaliskajām izloksnēm, kā arī augšzemnieku dialektam. Te gan Dubenlāže un Pormalis, gan Skabarnieks un Līkbardis, gan Seilis un Stiuriška.

Apslēptais vēstījums: slaveni un neparasti uzvārdi

* Slavenā latviešu basketbolista Kristapa Porziņģa retais Alsungas uzvārds nozīmē ‘priekšdziedātājs’.

* Hokejista Helmuta Baldera retais uzvārds cēlies Jaunbērzes pusē, iespējams, no izloksnes vārda, kas nozīmē ‘pļāpāt’.

* Barontēva uzvārds pārsteidzošā kārtā bijis gana izplatīts no Saldus līdz Tukumam un Dobelei.

Saistītie raksti

* Komponista Ērika Ešenvalda senči, iespējams, dzīvojuši ošiem bagātā apvidū, jo šis uzvārds vācu valodā nozīmē tieši to – ‘ošu mežs’.

* Arhitekta Gunāra Birkerta senču māju tuvumā, ticams, auguši bērzi.

* Revolucionārajās aprindās reiz labi pazīstamā Jāņa Fabriciusa uzvārds aizgājis vēl tālāk no latviešu saknēm – tajā vārds ‘kalējs’ vispirms pārtulkots vāciski – par ‘schmidt’, bet tad – latīniski par ‘faber’…

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Kultūra
Janas Egles stāsts “Aiziet jūriņā!” no apbalvotā krājuma “Gaismā” piedzīvos pirmizrādi uz skatuves
19 stundas
LA
LA.LV
Kultūra
VIDEO. Katrīnai Gupalo tapis Egila Levita iedvesmots romantisks skaņdarbs
20 stundas
AT
Andris Tiļļa
Kultūra
Ar grāmatnieces misiju. Rita Krasta visu mūžu strādājusi par bibliotekāri
20 stundas

Lasītākie raksti

LE
LETA
Pasaulē
Tramps uzdevis Pompeo parakstīt vienošanos ar talibiem
7 stundas
LE
LETA
Latvijā
Atcelti “Novatours” čārterreisi no Rīgas uz Bergamo pilsētu Itālijā
9 stundas
LL
LETA, LA.lv
Sports
Gulbis Po pilsētā tiek līdz pusfinālam
7 stundas
LE
LETA
Pasaulē
Parīzē pēc protestētāju izraisīta ugunsgrēka evakuē Lionas staciju
7 stundas
AL
Agris Liepiņš
Latvijā
Agris Liepiņš: Ja mēģinām izmest pa durvīm, vīriešu diena ieraušas pa logu! 2
7 stundas