“ASV necīnās šādi!” Kara ģēnijs jeb kā Ukraina pārspēj bagātākās armijas, novērojumus atklāj ASV kara veterāns 0
Ukrainas bruņoto spēku panākumu pamatā kaujas laukā ir spēja radoši un efektīvi izmantot ierobežotus resursus, kā arī dziļas zināšanas elektronikā, kas ļauj ātri pielāgoties mūsdienu karam, kurā dominē bezpilota tehnoloģijas. To intervijā Business Insider atklājis ASV jūras kājnieku veterāns Trojs Smoters.
Smoters ar ukraiņu karavīriem sadarbojies jau 2005. gadā, kad kā ASV Jūras kājnieku korpusa kaprālis tika nosūtīts uz Odesu. Toreiz viņš kopā ar aptuveni simts amerikāņu karavīriem apmācīja Ukrainas jūras kājniekus dažādās militārās prasmēs – pārvietošanās taktikā uguns sektoros, desanta operācijās un artilērijas uguns izsaukšanā.
Veterāns atceras, ka tolaik Ukrainas armija vēl lielā mērā bija pakļauta padomju militārajai domāšanai, kur dominēja masveida uzbrukumi ar lieliem cilvēku zaudējumiem. Taču jau tad viņš pamanījis īpašu mentalitāti, kas, pēc viņa domām, mūsdienās kļuvusi par Ukrainas spēka pamatu.
“Pirms divdesmit gadiem es viņos redzēju to pašu attieksmi, kas šodien ir viņu panākumu atslēga. Es Ukrainā biju tikai dažas nedēļas, taču kopīgās mācības atstāja ļoti spēcīgu iespaidu,” sacīja Smoters.
Viņš intervijā medijam uzsver, ka Ukrainas militārais budžets gan toreiz, gan tagad ir bijis ievērojami mazāks nekā NATO valstīm, un tieši tas veicinājis spēju meklēt lētus, bet efektīvus risinājumus. “Ukraiņi strādā ar to, kas viņiem ir. Tā ir attieksme – ja tas ir viss, kas mums pieejams, tad mēs panāksim, lai tas strādā,” norāda veterāns. Lai gan Ukraina saņem modernu aprīkojumu no Eiropas un ASV, ar to vien nepietiek, lai uzvarētu karā – izšķiroša nozīme ir pielāgošanās spējai.
Pašlaik Smoters vada bezpeļņas organizāciju American Made Freedom, kas palīdz Ukrainas karavīriem ar optisko šķiedru droniem. Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma 2022. gadā viņš vairākkārt apmeklējis Ukrainu un klātienē vērojis, kā tiek izmantotas improvizētas tehnoloģijas kaujas laukā.
Pēc viņa teiktā, ASV armija necīnās tā, kā to dara Ukraina, un Rietumiem būtu vērts no ukraiņiem mācīties. “Ja ASV kaut kas salūzt, mēs pasūtām rezerves daļu vai vienkārši nomainām ierīci. Ukrainā cilvēki to izjauc un salabo. Zemāku algu dēļ viņi ir pieraduši paši remontēt elektroniku un sadzīves tehniku. Ja salūzt telefons, viņi to atver un sāk lodēt,” skaidro Smoters.
Viņš norāda, ka tieši šī “dari pats” pieeja ļāvusi ukraiņiem civilos bezpilota lidaparātus pārvērst nāvējošos ieročos. Kā piemēru Smoters min tā sauktās “ūsas” – divus stingrus vara vadus, kas uzstādīti FPV dronu priekšpusē. Lidojot mērķa virzienā, vadi pieskaras detonatoram un izraisa sprādzienu. Šo vienkāršo, bet efektīvo mehānismu papildina 3D drukāta drošības tapa, kas tiek izvilkta brīdī, kad drons tiek palaists.
Līdzīgus secinājumus iepriekš paudis arī bijušais ASV jūras kājnieku snaiperis Metjū Sampsons, kurš karoja Ukrainas Aizsardzības ministrijas Starptautiskajā leģionā. Viņš norādījis, ka karš Ukrainā būtiski atšķiras no pieredzes Afganistānā un Irākā, īpaši ierakumu kara dēļ, un uzsvēris, ka Ukrainas pieeja kaujas operācijām daudzos gadījumos izrādās racionālāka nekā Rietumu militārās doktrīnas.
