Foto: David GANNON/AFP/LETA

ASV sankcijas mulsina sabiedrotos un sāncenšus, kas sadarbojas ar Krieviju 8

ASV lēmums par sankciju vēršanu pret Vašingtonas pretiniekiem (CAATSA) paredz aizliegumu noteikšanu 39 uzņēmumiem, kas darbojas Krievijas aizsardzības un izlūkošanas jomās, kā arī pastarpinātas sankcijas valstīm, kuru firmas sadarbojas ar Krieviju.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Šodien maģiskais divu bezgalību datums – 08.08.! Vienai zodiaka zīmei tā ir gada veiksmes diena, bet vienai – jābūt superuzmanīgai
Kokteilis
“Tas vistiešākajā mērā skar mūs” – par šķiršanos paziņo iemīļotas radio SWH personības – Kaspars Breidaks un Sanda Dejus 2
11 lietas, par kurām agrāk kaunējās, bet tagad tās uzskata par normālām
Lasīt citas ziņas

Pēc draudiem ieviest sekundārās sankcijas pret tādām Eiropas firmām kā Francijas enerģētikas kompānija “Total”, aviobūves gigants “Airbus”, Norvēģijas “Saga Energy” un Dānijas kuģniecības grupa “Moller-Maersk”, kas uztur tirdzniecības sakarus ar Irānu, tagad ASV plāno ieviest sankcijas arī pret Krievijas tirdzniecības partneriem.

CAATSA noteikumi paredz sekundāru sankciju vēršanu pret jebkuru trešās valsts firmu vai privātpersonu, kas iesaistīta “ievērojamos darījumos” ar Krievijas uzņēmumiem, kas darbojas aizsardzības un izlūkošanas jomās. Šādas sankcijas ietekmētu daudzas ASV sabiedrotās valstis, mudinot tās mazināt atkarību no Krievijas enerģētikas un bruņojuma iepirkumu jomā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Vašingtona izdara spiedienu uz Deli, lai Indija atceltu plānoto 4,5 miljardu dolāru darījumu ar Krieviju par piecu pretgaisa aizsardzības sistēmu “S-400 Triumf” piegādi. NATO dalībvalsts Turcija pagājušā gada decembrī parakstīja vienošanos ar Krieviju par pretgaisa aizsardzības sistēmu “S-400” pirkumu. Krievijas firma “Rosatom” būvē 20 miljardus dolāru vērtu atomelektrostaciju Akujā Turcijas Vidusjūras piekrastē.

Indonēzija ir atvairījusi ASV spiedienu un parakstījusi 1,1 miljardu dolāru vienošanos par 11 Krievijas modernāko iznīcinātāju “Su-35” piegādi. Vjetnama pretojas ASV spiedienam atteikties no Krievijas ieročiem un pirkt ASV bruņojumu.

Zaudējušām miljardiem eiro pēc ASV sankciju draudiem, Vašingtonai izstājoties no Irānas kodollīguma, Eiropas firmām, kas sadarbojas ar Krieviju gāzes vada “Nord Stream 2” celtniecībā, draud jaunas sankcijas. Krievijas partneri desmit miljardu eiro vērtā gāzes vada būvē ir Francijas firma “Engie”, Britānijas un Nīderlandes firma “Royal Dutch Shell”, Austrijas “OMV Group” un Vācijas firma “Uniper” un “Wintershall”.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.