Ekonomikas ministrija virza skatīšanai valdībā jaunus energokrīzes atbalsta pasākumus, kur centralizētās siltumapgādes lietotājiem atbalsta apmērs būtu diferencēts atkarībā no siltumapgādes uzņēmuma noteiktā tarifa.
Ekonomikas ministrija virza skatīšanai valdībā jaunus energokrīzes atbalsta pasākumus, kur centralizētās siltumapgādes lietotājiem atbalsta apmērs būtu diferencēts atkarībā no siltumapgādes uzņēmuma noteiktā tarifa.
Foto: Timurs Subhankulovs

Atbalsts iedzīvotājiem energokrīzē varētu tapt lielāks. Kāds varētu būt šis atbalsts? 13

Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Viedoklis
Krista Draveniece: Puikam norauj bikses, meitai neļauj pačurāt. Kādi briesmoņi strādā mūsu bērnudārzos? 115
Saules uzliesmojumu dēļ Zemi pārņēmusi spēcīga magnētiskā vētra. Cik dienu tā plosīsies?
Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija
Lasīt citas ziņas

Ekonomikas ministrija (EM) piedāvā vairākus papildu pasākumus, kā, strauji sadārdzinoties dabasgāzes un elektrības cenām, varētu vairāk atbalstīt mājsaimniecības un uzņēmumus.

Pēc EM atzinuma ar līdz šim plānoto atbalstu var nepietikt, lai šoziem iedzīvotāji spētu samaksāt rēķinus par apkuri, elektrību un citiem komunālajiem pakalpojumiem.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pēc EM ierosinātā, pirmkārt, centralizētās siltumapgādes lietotājiem atbalsta apmērs būtu atkarīgs no siltumapgādes uzņēmuma noteiktā tarifa. Ja tas nepārsniedz 150 eiro par megavatstundu (MWh), tad, kā jau tas nolemts agrāk, valsts kompensētu 50% no palielinājuma, kas pārsniedz 68 eiro par MWh.

Piemēram, ja siltumapgādes uzņēmuma tarifs ir 220 eiro par MWh, tad valsts atbalsts būtu 104 eiro, bet iedzīvotāju maksātais – 116 eiro par MWh. Bet, pēc EM ieceres, par tarifu virs 150 eiro par MWh valsts kompensētu jau 90%. Piemēram, ja siltumapgādes uzņēmuma tarifs ir 340 eiro par MWh, tad valsts atbalsts būtu 212 eiro par MWh, bet iedzīvotāji maksātu 128 eiro par MWh.

Dažādojot atbalsta apmēru, līdz šim jau paredzēto 168 miljonu eiro vietā valsts budžetā būtu jāatrod vēl 87 miljoni eiro.

Otrkārt, tirgus produkta cenai jābūt vienādai ar regulētās dabasgāzes cenu – 107,34 eiro. Valsts kompensētu pārsniegumu. Šī pasākuma īstenošanai papildus būtu nepieciešami 11 miljoni eiro.

Treškārt, jāparedz elektrības patēriņa kompensācija mājsaimniecībām. Tā kā lielākajai daļai mājsaimniecību elektrības patēriņš ir aptuveni 100 kilovatstundu (kWh) mēnesī, visām mājsaimniecībām par 100 kWh jānosaka fiksēta maksa – 180 eiro par MWh.

Tādējādi iedzīvotājiem par elektrību valsts kompensētu 7,5 miljonus eiro mēnesī, bet apkures sezonā – 52,5 miljonus eiro.

Pēc EM aplēsēm, šis atbalsts sevišķi būtu vajadzīgs mazāk turīgiem iedzīvotājiem, kuru elektrības patēriņš nepārsniedz pieminētās 100 kWh mēnesī.

Ceturtkārt, jāparedz elektrības patēriņa kompensācija mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Līdzīgi kā mājsaimniecībām fiksētā maksa būtu 180 eiro par MWh. Valsts kompensētu 50% no elektrības cenas, kas pārsniedz šo slieksni. Šim atbalstam būtu vajadzīgi 187,5 miljoni eiro gadā, neskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN).

Kopā ar jau agrāk apstiprināto atbalstu EM piedāvātā atbalsta kopsumma sasniegtu teju miljardu eiro. Nākamnedēļ EM plāno iesniegt šos priekšlikumus apstiprināšanai valdībā. Ja valdība tiem piekritīs, tad turpmāko divu nedēļu laikā tos iesniegtu apstiprināšanai Saeimā.

Reklāma
Reklāma

Visiem nepienāktos

Tā kā pašlaik tarifs ir mazāks par 68 eiro/MWh, līdz šim apstiprināto valsts atbalstu nesaņemtu Liepājas, Ventspils, Tukuma, Kuldīgas, Bauskas, Saldus, Talsu, Krāslavas, Ludzas, Ikšķiles, Gulbenes, Madonas, Limbažu, Alūksnes, Preiļu, Balvu, Lielvārdes, Iecavas, Smiltenes, Aizputes, Grobiņas, Kandavas, Brocēnu, Viļānu, Rūjienas, Kokneses, Auces, Ilūkstes, Kārsavas iedzīvotāji, kuri dzīvo centralizētās siltumapgādes namos.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.