Foto: Shutterstock

Atbildības ētikai jākļūst par vides aizsardzības pamatnosacījumu 6

Edgars Zemītis, žurnāls “Baltijas Koks”

Lai gan ētikas problēmas, kas saistītas ar pārtikas patēriņu, ir pastāvējušas jau kopš seniem laikiem, to klāstam mūsdienās pievienojušās un uzmanības centrā nonākušas tādas problēmas, kuru risināšana ārpus tīri teorētiskiem pārspriedumiem pirms industriālās revolūcijas vairumam cilvēku šķistu absurda.

RR
Ritvars Raits
Ziņas
Leģendārais autosportists devās pie mātes, lai vestu uz slimnīcu, bet līdz Lubānai netika… Kādu sodu saņēma dzērājšoferis, kurš nogalināja Sauku? 57
1 diena
IP
Ilmārs Puriņš
Ziņas
“Kādas ir nākotnes prognozes? Īsumā – būs pavisam slikti. Ir rīkojumi, bet kur pārkārtošanās jaunai dzīve?” iedzīvotājs vēršas pie valdības 68
1 diena
LA
LA.LV
Kokteilis
FOTO. VIDEO. “Balss maskā” uzvarētāja, repera Strūberga divu bērnu māte vēršas policijā par vardarbību, “Pieci.lv” pat pārstāj atskaņot grupas dziesmas radio 36
1 diena
Lasīt citas ziņas

Laikos, kad nebija atklāts, ka dzīvojam uz ierobežotas planētas ar ierobežotiem dabas resursiem, uztraukties par šo resursu izsīkšanu nebija nekāda pamata. Sak’: ja to aptrūksies te, kur esam pašlaik, meklēsim tos citur.

Taču šobrīd, labi apzinoties, ka nekur citur doties nav iespējams, vismaz līdz brīdim, kad plaši pieejami kļūs starpplanētu transportlīdzekļi un attīstīsies tehnoloģijas, kas ļaus apdzīvot citas planētas, resursu ierobežotības problēma ir kļuvusi ne vien uzmanības vērta, bet gan ar steigu (taču ne ar histēriju) risināma.

CITI ŠOBRĪD LASA
Izpratne, ka mūsu rīcība nolūkā gūt labumu no dabas, pārveidojot tikai mazu tās daļu, var izraisīt tālejošas, neparedzamas sekas uz apkārtējo vidi, liek apšaubīt mantoto ētikas sistēmu spēju risināt ētikas problēmas antropocēna laikmetā.

Viens no filozofiem, kas nonāk pie šādas atziņas, ir Hanss Jonass. Kā alternatīvu, viņaprāt, novecojušajām ētikas sistēmām viņš piedāvā atbildības ētiku. Tās «galamērķis ir nevis pilnīga cilvēka radīšana, bet cilvēka nosargāšana, kas dzīvo no dabas un dabā un ir spējīgs demonstrēt savas morālās spējas».1

Lai gan varam pieņemt, ka Jonass šo sistēmu ir iecerējis kā kaut ko paliekošāku nekā pagaidu variants, to pienāktos apsvērt vismaz kā pagaidu variantu, jo skaidrs ir viens: ja cilvēku mēģinājumi izstrādāt patieso ētikas sistēmu nevainagosies panākumiem, pirms būsim paspējuši paši sevi iznīcināt, neatgriezeniski sagandējot apkārtējo vidi un izraisot kādu līdz šim neparedzamu dabas katastrofu, tad visi šie centieni būs velti.

Renē Dekarts Pārrunā par metodi raksta, ka, pirms viņš atteicās no visiem ētikas principiem, lai radītu pilnīgi pamatotu, neapšaubāmu ētikas sistēmu, viņš to vietā pieņēma pāris pagaidu principus, kas ļāva viņam iesaistīties ikdienas dzīvē.

Tāpat arī mums, lai izvairītos no bojāejas, vajadzētu pieņemt kādu sistēmu, kas ļautu izvairīties no ētikas relatīvisma un vienoties par steidzami veicamajiem vides aizsardzības un atjaunošanas pasākumiem, līdz, ja tas vispār iespējams, mēs nonāktu pie patiesās ētikas sistēmas.

Taču ne vien cilvēks Jonasam ir glābšanas un uzturēšanas cienīgs. Viņš ieņem vājo antropocentrisma pozīciju, kas noteic, ka cilvēks ir augstākā būtne visu būtņu hierarhijā, taču vērtība piemīt ikvienai dzīvības formai.2

Viņš noraida tradicionālās ētikas pamatnostādnes, kas paredz, ka «(1) tikai tiešās cilvēku savstarpējās attiecības ir saistītas ar ētiku, visas citas nav; (2) cilvēka būtība un viņa stāvoklis pasaulē ir konstants lielums; (3) ētikai ir darīšana tikai ar to, kas ir tuvs cilvēkam gan laika, gan telpas ziņā (tuvākās sfēras ētika); (4) vienīgais ētikas adresāts ir atsevišķais indivīds».3

Šie ētikas pamatprincipi izveidojās laikos, kad cilvēki vēl nebija izpratuši savu ietekmi uz apkārtējo vidi. Tā vietā Jonass par ētikas pamatu izvirza atbildības principu, kuru īsumā raksturo šāda frāze: “Vispirms atbildība par cilvēka eksistenci un tikai tad – par labu dzīvi.»4

No šī izriet cilvēka atbildība aizsargāt vidi – problemātiski šajā sakarā ir tas, ka mēs precīzi nezinām, kas vidē ir vērtīgs. Un vēl jo problemātiskāks ir jautājums: «Kam tas ir vērtīgs?»

Cilvēku pašreizējo attieksmi pret dabu vispārīgi varētu raksturot stingri antropocentriskā nostāja, kas paredz, ka vērtība ārpus cilvēka esošajam piemīt tikai tad, ja to ir piešķīris pats cilvēks.

Šo pieņēmumu ir iespējams apstrīdēt no dažādiem leņķiem, taču viens no auglīgākajiem iebildumiem skan apmēram šādi: cilvēka zināšanas par dabas procesiem joprojām ir uzskatāmas par visai niecīgām, ko pierāda ar lieliem soļiem tuvojošās cilvēku izraisītās dabas katastrofas, kas acīmredzamākajā gadījumā ir globālā sasilšana un atkritumu piesārņojuma krīze.

Taču šie piemēri ir tikai aisberga smaile – zem ūdens slēpjas visdažnedažādākās likumsakarības dabas procesos, kuras, ja tās netiktu pamatotas ar empīriskiem datiem, skanētu kā sazvērestības teorētiķa murgi.

Piemērs šādām likumsakarībām tālu nav jāmeklē – šobrīd aktuālais kroņa vīruss ir pastiprinājis saspīlējumu attiecībās starp cilvēkiem un sikspārņiem, radot bažas, ka arī Latvijā sikspārņi varētu sākt šo sērgu vai ko tai līdzīgu pārnēsāt.

Šajā sakarā jāņem vērā nesen veikti pētījumi, kas rod saikni starp sikspārņos mītošo vīrusu aktivizēšanos un problēmām, kuras saistītas ar sikspārņu pārtikas avotu izsīkšanu un mājvietu zudumu.5

Neapšaubāmi pastāv vēl daudzi citi piemēri šādām likumsakarībām, kas ļauj izsekot mātes dabas atriebes cēlonim līdz mūsu bezatbildīgajai rīcībai.

Tas liek domāt par to, kādas attiecības mēs vēlamies uzturēt ar dabu – vai tiešām ir prātīgi, neapzinoties savas rīcības sekas, neatgriezeniski izmainīt dabā notiekošos procesus un pēc tam, atkal līdz galam neapzinoties savas rīcības patieso ietekmi, mēģināt šīs sekas labot.

Daudzi autori, rakstot par antropocēna laikmeta ietekmi, uzsver, ka dabu vairs īsti nevar uzskatīt par dabīgu.

Tādu neatbildīgu rīcību kā okeānu piesārņošana nevar skatīt kā kaut ko konkrētā vietā lokalizētu. Pat ja visas pasaules lielvaras vienotos okeānu attīrīšanu no piesārņojuma izvirzīt par cilvēces prioritāti un visi atkritumi tik tiešām tiktu izvākti, mēs nekad nespētu atgūt piesārņotās ūdenstilpes tādā stadijā, kādā tās bija iepriekš.

Ir izjaukts iepriekš pastāvējušais balanss starp sugām, noteiktas sugas jaunajiem apstākļiem ir spējušas piemēroties labāk, citas sliktāk. Galvenais iemesls tam, ka daba vairs kaut kādā ziņā nav dabīga, ir globālā sasilšana, kas, kā jau jēdzienā minēts, ietekmē visu pasauli, – tās ir izmaiņas, kuras nav iespējams atgriezt ne ar kādu finansiālo līdzekļu palīdzību.

Šķietamā pārliecība, ka dabas resursi, kas kādā brīdī ir tikuši patērēti un mums nu ir pieejami tikai kā ekonomikas apritē pastāvoša nauda, ir atgūstami, samaksājot tādu pašu naudas summu, kāda tika iegūta, tos realizējot, ir viens no fundamentālākajiem pārpratumiem, kas ļāvis cilvēkiem būt tik bezatbildīgiem.

Skarbā patiesība ir tāda: lai arī cik lielus finansiālos resursus mēs šobrīd būtu gatavi ieguldīt savu kļūdu labošanā, nekad vairs nevarēsim atgriezties sākumpunktā, brīdī, kad daba vēl bija dabīga. Piespiedu kārtā sākotnēji savas nezināšanas, bet šobrīd bieži vien apzinātas vienaldzības dēļ esam spiesti kļūt par dabas regulētājiem un aizstāvjiem.

Tātad atbildība par savu rīcību vairs nav kas tāds, no kā varam atteikties. Ja pieņemam šo atziņu un jautājam: «Ko darīt tālāk?», pagaidām jāatzīst, ka līdz pareizajai atbildei vēl ir tālu.

Par vienu no mozaīkas gabaliņiem varētu uzskatīt Jonasa atbildības ētiku, kas kopš tās postulēšanas 1979. gadā ir guvusi zināmu atbalstu un kļuvusi par moderno praktiskās ētikas virzienu pamatelementu, uzsverot ilgtermiņa domāšanas nepieciešamību un norādot uz cilvēka īpašo vietu dzīvo būtņu hierarhijā, kas pieprasa no mums mūsu domāšanas spējām atbilstošu attieksmi.

 

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
AP
Anita Pirktiņa


Ziņas
Vai Latvijā notiek lauksaimnieku pretnostatīšana, nevis situācijas izvērtēšana ar skatu nākotnē? 8
1 diena
LE
LETA
Laukos
Aptauja: Vai atbalsti pesticīdu jeb augu aizsardzības līdzekļu lietošanu lauksaimniecībā? 10
2 dienas
IM
Ingrīda Mičāne
Laukos
Ukstiņu sīpolpīnes: pārcelšanās uz laukiem jaunu ģimeni rosina sākt sīpolu audzēšanu 4
3 dienas
IM
Ingrīda Mičāne
Laukos
“Var nākties atbildēt ar savu maku!” “Rīgas mežu” bijušajai valdei prasīs atmaksāt miljonus 12
5 dienas
RR
Ritvars Raits
Ziņas
Leģendārais autosportists devās pie mātes, lai vestu uz slimnīcu, bet līdz Lubānai netika… Kādu sodu saņēma dzērājšoferis, kurš nogalināja Sauku? 57
1 diena
IP
Ilmārs Puriņš
Ziņas
“Kādas ir nākotnes prognozes? Īsumā – būs pavisam slikti. Ir rīkojumi, bet kur pārkārtošanās jaunai dzīve?” iedzīvotājs vēršas pie valdības 68
1 diena
LA
LA.LV
Kokteilis
FOTO. VIDEO. “Balss maskā” uzvarētāja, repera Strūberga divu bērnu māte vēršas policijā par vardarbību, “Pieci.lv” pat pārstāj atskaņot grupas dziesmas radio 36
1 diena
ML
Māra Libeka
Ziņas
Māra Libeka: Pa vidu visai šai politiskajai “šļurai” jaucas veselības ministrs Daniels Pav­ļuts 28
5 stundas
VK
Vita Krauja
Stāsti
“Naudas kaudzi sarausis neesmu.” Saruna ar “Lido” īpašnieku Gunāru Ķirsonu 30
22 stundas
Lasīt citas ziņas
LA
LA.LV
Laukos
Atbildīgi pret vidi? Skaidrojam elektrovelosipēda priekšrocības 8
Nedēļa
LA
LA.LV
Laukos
Atbildības ētikai jākļūst par vides aizsardzības pamatnosacījumu 6
3. maijs, 2021
SD
Sandra Dieziņa
Laukos
Vietējo ābolu un ogu nepietiek. Kāpēc uzņēmēji nespēj nodrošināt pieprasījumu? 14
3. maijs, 2021
UG
Uldis Graudiņš

Ziņas
“Pirms šos līdzekļus lietot, vajag padomāt, vai tie vispār ir jālieto. Cena dažkārt ir cilvēka dzīvība.” Vai antibiotiku ēras beigas? 8
30. aprīlis, 2021
LA
LA.LV
Laukos
Skaidrojam! Kā veikalu plauktos atrast bioloģiski audzētus produktus? 13
29. aprīlis, 2021
IM
Ingrīda Mičāne
Laukos
Meža īpašniekiem un izstrādātājiem šogad galvassāpes acīmredzot sagādās kārtējais liegums 17
28. aprīlis, 2021
ZD
Zigfrīds Dzedulis
Ziņas
“Kūdras nozari sagaida tāds pats liktenis kā cukurfabrikas!” Uzņēmējus satrauc nodoms pārtraukt kūdras ieguvi Latvijā 34
4 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Esmu klasisks okupantu pēctecis.” Dombrovskis par savu ģimeni, 9. maija pasākumiem un kas krievvalodīgajos var radīt lielu naidu 17
1 stunda
ML
Māra Libeka
Ziņas
Māra Libeka: Pa vidu visai šai politiskajai “šļurai” jaucas veselības ministrs Daniels Pav­ļuts 28
5 stundas
LE
LETA
Ziņas
Vairojas bažas par “visaptveroša kara” sākšanos starp izraēliešiem un palestīniešiem 4
55 minūtes
AK
Aija Kaukule
Ziņas
Teātris “aiz slēgtām durvīm”! Kāpēc lielākā daļa teātru nav gatavi tuvākajā laikā nodot izrādes kritiķu vērtējumam?
1 stunda
MB
Madara Briede
Praktiski
Žogs un koki tieši “uz robežas” ar kaimiņu – vai drīkst?
1 stunda
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Aizvadīts Samantas Tīnas pirmais mēģinājums dziesmu konkursam “Eirovīzija”. Kādas bija atsauksmes? 3
1 stunda
LA
LA.LV
Ziņas
“Cilvēki ir jāmotivē!” Mūziķis uzskata, ka brīvprātīgi piespiedu kārtā ar laiku vakcinēsies visi 32
3 stundas
VK
Vita Krauja
Stāsti
“Naudas kaudzi sarausis neesmu.” Saruna ar “Lido” īpašnieku Gunāru Ķirsonu 30
22 stundas
DK
Daina Krūmiņa
Ziņas
Pēkšņs trieciens un sajūta, it kā automašīna pārbrauktu pāri “gulošam policistam”…Nelaime veikala stāvlaukumā 33
20 stundas
RR
Ritvars Raits
Ziņas
Leģendārais autosportists devās pie mātes, lai vestu uz slimnīcu, bet līdz Lubānai netika… Kādu sodu saņēma dzērājšoferis, kurš nogalināja Sauku? 57
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieki – Valija, Ināra, Ina un Inārs 1
4 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
FOTO. VIDEO. “Balss maskā” uzvarētāja, repera Strūberga divu bērnu māte vēršas policijā par vardarbību, “Pieci.lv” pat pārstāj atskaņot grupas dziesmas radio 36
1 diena
EK
Elīna Kondrāte
Veselam
Īsts dakteris uz palodzes! Kādas ir brīnumpuķes alvejas ārstnieciskās īpašības? 3
1 diena
IP
Ilmārs Puriņš
Ziņas
“Kādas ir nākotnes prognozes? Īsumā – būs pavisam slikti. Ir rīkojumi, bet kur pārkārtošanās jaunai dzīve?” iedzīvotājs vēršas pie valdības 68
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Tas, ko mēs tagad uzstādīsim, ir 20 gadus novecojis mēsls!” Didzis Šmits par depozīta sistēmu 44
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Latvijā atgriezīsies gaisa masa, kas mums lika salt maija sākumā!” Bricis par laiku šonedēļ 14
2 dienas
LE
LETA
Ziņas
“Vakcinētajiem ļaut ceļot, mazākajiem bērniem ļaut iet uz skolu.” JKP nāk klajā ar rosinājumiem ierobežojumu atvieglošanai
14:51
IS
Ilmārs Stūriška
Ziņas
Latvijas jaunie volejbolisti pārsteiguši Eiropu 1
14:36
LE
LETA
Ziņas
Vairojas bažas par “visaptveroša kara” sākšanos starp izraēliešiem un palestīniešiem 4
14:15