Foto: Shutterstock

Atbildības ētikai jākļūst par vides aizsardzības pamatnosacījumu 6

Edgars Zemītis, žurnāls “Baltijas Koks”

Lai gan ētikas problēmas, kas saistītas ar pārtikas patēriņu, ir pastāvējušas jau kopš seniem laikiem, to klāstam mūsdienās pievienojušās un uzmanības centrā nonākušas tādas problēmas, kuru risināšana ārpus tīri teorētiskiem pārspriedumiem pirms industriālās revolūcijas vairumam cilvēku šķistu absurda.

KO
kokteilis.lv
Kokteilis
“Ja nav tevis, nav arī manis…” – juriste un deputāte Ieva Brante piedzīvo kārtējo smago zaudējumu 85
12 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Tas, kas tur nāk laukā, tie ir murgi!” Pēteris Apinis par Veselības ministriju 98
7 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Ziņas
Tiesa lauza galvu, vai un kā sodīt 84 gadus veco kolekcionāru, kura pagrabā Heikendorfā atrada Otrā pasaules kara ieroču arsenālu 43
13 stundas
Lasīt citas ziņas

Laikos, kad nebija atklāts, ka dzīvojam uz ierobežotas planētas ar ierobežotiem dabas resursiem, uztraukties par šo resursu izsīkšanu nebija nekāda pamata. Sak’: ja to aptrūksies te, kur esam pašlaik, meklēsim tos citur.

Taču šobrīd, labi apzinoties, ka nekur citur doties nav iespējams, vismaz līdz brīdim, kad plaši pieejami kļūs starpplanētu transportlīdzekļi un attīstīsies tehnoloģijas, kas ļaus apdzīvot citas planētas, resursu ierobežotības problēma ir kļuvusi ne vien uzmanības vērta, bet gan ar steigu (taču ne ar histēriju) risināma.

CITI ŠOBRĪD LASA
Izpratne, ka mūsu rīcība nolūkā gūt labumu no dabas, pārveidojot tikai mazu tās daļu, var izraisīt tālejošas, neparedzamas sekas uz apkārtējo vidi, liek apšaubīt mantoto ētikas sistēmu spēju risināt ētikas problēmas antropocēna laikmetā.

Viens no filozofiem, kas nonāk pie šādas atziņas, ir Hanss Jonass. Kā alternatīvu, viņaprāt, novecojušajām ētikas sistēmām viņš piedāvā atbildības ētiku. Tās «galamērķis ir nevis pilnīga cilvēka radīšana, bet cilvēka nosargāšana, kas dzīvo no dabas un dabā un ir spējīgs demonstrēt savas morālās spējas».1

Lai gan varam pieņemt, ka Jonass šo sistēmu ir iecerējis kā kaut ko paliekošāku nekā pagaidu variants, to pienāktos apsvērt vismaz kā pagaidu variantu, jo skaidrs ir viens: ja cilvēku mēģinājumi izstrādāt patieso ētikas sistēmu nevainagosies panākumiem, pirms būsim paspējuši paši sevi iznīcināt, neatgriezeniski sagandējot apkārtējo vidi un izraisot kādu līdz šim neparedzamu dabas katastrofu, tad visi šie centieni būs velti.

Renē Dekarts Pārrunā par metodi raksta, ka, pirms viņš atteicās no visiem ētikas principiem, lai radītu pilnīgi pamatotu, neapšaubāmu ētikas sistēmu, viņš to vietā pieņēma pāris pagaidu principus, kas ļāva viņam iesaistīties ikdienas dzīvē.

Tāpat arī mums, lai izvairītos no bojāejas, vajadzētu pieņemt kādu sistēmu, kas ļautu izvairīties no ētikas relatīvisma un vienoties par steidzami veicamajiem vides aizsardzības un atjaunošanas pasākumiem, līdz, ja tas vispār iespējams, mēs nonāktu pie patiesās ētikas sistēmas.

Taču ne vien cilvēks Jonasam ir glābšanas un uzturēšanas cienīgs. Viņš ieņem vājo antropocentrisma pozīciju, kas noteic, ka cilvēks ir augstākā būtne visu būtņu hierarhijā, taču vērtība piemīt ikvienai dzīvības formai.2

Viņš noraida tradicionālās ētikas pamatnostādnes, kas paredz, ka «(1) tikai tiešās cilvēku savstarpējās attiecības ir saistītas ar ētiku, visas citas nav; (2) cilvēka būtība un viņa stāvoklis pasaulē ir konstants lielums; (3) ētikai ir darīšana tikai ar to, kas ir tuvs cilvēkam gan laika, gan telpas ziņā (tuvākās sfēras ētika); (4) vienīgais ētikas adresāts ir atsevišķais indivīds».3

Šie ētikas pamatprincipi izveidojās laikos, kad cilvēki vēl nebija izpratuši savu ietekmi uz apkārtējo vidi. Tā vietā Jonass par ētikas pamatu izvirza atbildības principu, kuru īsumā raksturo šāda frāze: “Vispirms atbildība par cilvēka eksistenci un tikai tad – par labu dzīvi.»4

No šī izriet cilvēka atbildība aizsargāt vidi – problemātiski šajā sakarā ir tas, ka mēs precīzi nezinām, kas vidē ir vērtīgs. Un vēl jo problemātiskāks ir jautājums: «Kam tas ir vērtīgs?»

Cilvēku pašreizējo attieksmi pret dabu vispārīgi varētu raksturot stingri antropocentriskā nostāja, kas paredz, ka vērtība ārpus cilvēka esošajam piemīt tikai tad, ja to ir piešķīris pats cilvēks.

Šo pieņēmumu ir iespējams apstrīdēt no dažādiem leņķiem, taču viens no auglīgākajiem iebildumiem skan apmēram šādi: cilvēka zināšanas par dabas procesiem joprojām ir uzskatāmas par visai niecīgām, ko pierāda ar lieliem soļiem tuvojošās cilvēku izraisītās dabas katastrofas, kas acīmredzamākajā gadījumā ir globālā sasilšana un atkritumu piesārņojuma krīze.

Taču šie piemēri ir tikai aisberga smaile – zem ūdens slēpjas visdažnedažādākās likumsakarības dabas procesos, kuras, ja tās netiktu pamatotas ar empīriskiem datiem, skanētu kā sazvērestības teorētiķa murgi.

Piemērs šādām likumsakarībām tālu nav jāmeklē – šobrīd aktuālais kroņa vīruss ir pastiprinājis saspīlējumu attiecībās starp cilvēkiem un sikspārņiem, radot bažas, ka arī Latvijā sikspārņi varētu sākt šo sērgu vai ko tai līdzīgu pārnēsāt.

Šajā sakarā jāņem vērā nesen veikti pētījumi, kas rod saikni starp sikspārņos mītošo vīrusu aktivizēšanos un problēmām, kuras saistītas ar sikspārņu pārtikas avotu izsīkšanu un mājvietu zudumu.5

Neapšaubāmi pastāv vēl daudzi citi piemēri šādām likumsakarībām, kas ļauj izsekot mātes dabas atriebes cēlonim līdz mūsu bezatbildīgajai rīcībai.

Tas liek domāt par to, kādas attiecības mēs vēlamies uzturēt ar dabu – vai tiešām ir prātīgi, neapzinoties savas rīcības sekas, neatgriezeniski izmainīt dabā notiekošos procesus un pēc tam, atkal līdz galam neapzinoties savas rīcības patieso ietekmi, mēģināt šīs sekas labot.

Daudzi autori, rakstot par antropocēna laikmeta ietekmi, uzsver, ka dabu vairs īsti nevar uzskatīt par dabīgu.

Tādu neatbildīgu rīcību kā okeānu piesārņošana nevar skatīt kā kaut ko konkrētā vietā lokalizētu. Pat ja visas pasaules lielvaras vienotos okeānu attīrīšanu no piesārņojuma izvirzīt par cilvēces prioritāti un visi atkritumi tik tiešām tiktu izvākti, mēs nekad nespētu atgūt piesārņotās ūdenstilpes tādā stadijā, kādā tās bija iepriekš.

Ir izjaukts iepriekš pastāvējušais balanss starp sugām, noteiktas sugas jaunajiem apstākļiem ir spējušas piemēroties labāk, citas sliktāk. Galvenais iemesls tam, ka daba vairs kaut kādā ziņā nav dabīga, ir globālā sasilšana, kas, kā jau jēdzienā minēts, ietekmē visu pasauli, – tās ir izmaiņas, kuras nav iespējams atgriezt ne ar kādu finansiālo līdzekļu palīdzību.

Šķietamā pārliecība, ka dabas resursi, kas kādā brīdī ir tikuši patērēti un mums nu ir pieejami tikai kā ekonomikas apritē pastāvoša nauda, ir atgūstami, samaksājot tādu pašu naudas summu, kāda tika iegūta, tos realizējot, ir viens no fundamentālākajiem pārpratumiem, kas ļāvis cilvēkiem būt tik bezatbildīgiem.

Skarbā patiesība ir tāda: lai arī cik lielus finansiālos resursus mēs šobrīd būtu gatavi ieguldīt savu kļūdu labošanā, nekad vairs nevarēsim atgriezties sākumpunktā, brīdī, kad daba vēl bija dabīga. Piespiedu kārtā sākotnēji savas nezināšanas, bet šobrīd bieži vien apzinātas vienaldzības dēļ esam spiesti kļūt par dabas regulētājiem un aizstāvjiem.

Tātad atbildība par savu rīcību vairs nav kas tāds, no kā varam atteikties. Ja pieņemam šo atziņu un jautājam: «Ko darīt tālāk?», pagaidām jāatzīst, ka līdz pareizajai atbildei vēl ir tālu.

Par vienu no mozaīkas gabaliņiem varētu uzskatīt Jonasa atbildības ētiku, kas kopš tās postulēšanas 1979. gadā ir guvusi zināmu atbalstu un kļuvusi par moderno praktiskās ētikas virzienu pamatelementu, uzsverot ilgtermiņa domāšanas nepieciešamību un norādot uz cilvēka īpašo vietu dzīvo būtņu hierarhijā, kas pieprasa no mums mūsu domāšanas spējām atbilstošu attieksmi.

 

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Laukos
Ventspils pusē konstatēts Āfrikas cūku mēra uzliesmojums mājas cūkām 4
5 stundas
SD
Sandra Dieziņa
Laukos
Sausuma dēļ ogas sīkas un raža – pieticīga! Cik šobrīd Centrāltirgū maksā Latvijas mellenes? 9
1 diena
UG
Uldis Graudiņš
Laukos
Saistība ir, amata un teikšanas neesot. Turcijas uzņēmējs par saistību ar parādiem Latvijas gaļas liellopu audzētājiem 5
1 diena
IM
Ingrīda Mičāne
Laukos
Jaunaudžu retināšanai piešķirs sešus miljonus 8
2 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
“Ja nav tevis, nav arī manis…” – juriste un deputāte Ieva Brante piedzīvo kārtējo smago zaudējumu 85
12 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Tas, kas tur nāk laukā, tie ir murgi!” Pēteris Apinis par Veselības ministriju 98
7 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Ziņas
Tiesa lauza galvu, vai un kā sodīt 84 gadus veco kolekcionāru, kura pagrabā Heikendorfā atrada Otrā pasaules kara ieroču arsenālu 43
13 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Šampanietis, dejas līdz tumsai, krāšņi klāti galdi: piknikā Siguldā ballējas mūziķi, TV personības, šovu zvaigznes un uzņēmēji 72
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Lai viņi par savu naudu katru nedēļu nodod testu, staigā maskās, cimdos.” Deputāts par skolotājiem, kuri nevēlas vakcinēties 283
1 diena
Lasīt citas ziņas
LA
LA.LV
Laukos
Kaspars Kovaļenko: Putnu audzēšanā jāņem vērā arī infekcijas slimību risks 1
4 dienas
LE
LETA
Ziņas
FOTO. VIDEO. Jelgavas novadā aizdegušies rugāji un labības lauks 16 hektāru platībā 16
4 dienas
LA
Latvijas Avīze
Ziņas
Eksperte: Jau gadiem spēkā ir regulējums uz latvāņiem, bet tie joprojām izplatās. Ko tas nozīmē? 38
5 dienas
AJ
Anita Jaunbelzere
Laukos
“Varam teikt, ka esam pasaules līmenī” Latvijā ražotie disku arkli pieprasīti Kanādā un pat Islandē 22
6 dienas
IT
Iveta Tomsone
Laukos
“Kur mūsu nauda?” Gaļas liellopu audzētāji ziņo par iespējamu krāpšanu organizētā grupā 62
22. jūlijs, 2021
AG
Andris Grīnbergs
Ziņas
Aptauja. “Žēloties nav laika. Jāstrādā!” Kādu birumu lauku saimniekiem sola no karstuma un sausuma cietušās druvas? 5
Nedēļa
LA
LA.LV
Ziņas
FOTO, VIDEO. Latvijā atgriežas olimpiskie čempioni 3×3 basketbolā 20
4 stundas
IK
Ilze Kalve
Ziņas
Nepareizās krāsas pildspalva aptur eksportu… Problēmu Ziemeļīrijā pēc breksita ir daudz 2
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
VID masveidā pamet IT speciālisti: brīdina, ka tas var ietekmēt EDS darbu 1
24 minūtes
LA
LA.LV
Ziņas
“Tas, kas tur nāk laukā, tie ir murgi!” Pēteris Apinis par Veselības ministriju 98
7 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Kombaina šoferim Smiltenes pusē vairākas reizes izdodas satikt pasakaini skaistu briedi 27
9 stundas
LE
LETA
Ziņas
Latvijā sākta 12 līdz 17 gadus vecu pusaudžu vakcinācija ar “Moderna” 57
6 stundas
LE
LETA
Ziņas
Nakts otrajā pusē vējš pakāpeniski pierims. Laika prognoze sestdienai 4
6 stundas
GN
Gints Narogs
Ziņas
“Tas ir milzīgs pagodinājums!” Harijs Vītoliņš atvaļinājumā laikā tika pie piedāvājuma, no kura nevar atteikties 5
6 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Ir jau ļoti viegli pateikt – tu drīksti atlaist bez brīdinājuma.” Uzņēmēja par obligātu pedagogu vakcināciju 103
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Kāpēc tas nabaga skolotājs ir “jānošpricē”? Petraviča par ieceri noteikt obligāto vakcināciju pedagogiem 179
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Šampanietis, dejas līdz tumsai, krāšņi klāti galdi: piknikā Siguldā ballējas mūziķi, TV personības, šovu zvaigznes un uzņēmēji 72
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Mēs esam spiesti paaugstināt.” Rīdziniekiem no 1. septembra būtiski pieaugs maksa par siltumenerģiju 73
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Lai viņi par savu naudu katru nedēļu nodod testu, staigā maskās, cimdos.” Deputāts par skolotājiem, kuri nevēlas vakcinēties 283
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Nav pagājis vēl mēnesis, bet mēs saprotam – labi nebūs…” Egle par izmaiņām nodokļos 47
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Noslēdza daudzmiljonu darījumus, pēc tam atteicās no pienākumiem karaliskajā ģimenē: princis Harijs un Megana plānoja savu “neatkarību” jau pirms kāzām? 20
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Visam pieeju ar vieglu smaidu, kam paredzēts mirt, tas nomirs, kam jādzīvo, tas dzīvos,” Maestro Raimonds Pauls par uzkurināto tautu 99
1 diena
AK
Aija Kaukule
Kokteilis
Režisore Aija Strazdiņa laulības ostā iestūrējusi otro reizi: “Ir jāļauj vīrietim būt. Sievietes gudrība ir saprast, ka mēs visu varam, bet ne vienmēr visu vajag.” 11
Intervija 1 diena
LE
LETA
Ziņas
VID masveidā pamet IT speciālisti: brīdina, ka tas var ietekmēt EDS darbu 1
21:46
IB
Ivars Bušmanis
Ziņas
Vācija atšķirībā no Francijas nav noteikusi obligāto vakcinēšanos 2
20:48
LE
LETA
Ziņas
Paziņo, kur reģistrēts vislielākais Covid-19 inficēto skaits 8
20:10