Atgriežas vecvecāku ēra. Pasaules ekonomika grasās pabeigt sociālo revolūciju – pievērst sievietes algotam darbam 38
Vecvecāku, bērnu un mazbērnu attiecības ir tuvākas nekā jebkad agrāk. “Un tas palīdzēs virzīt vēl vienu nepabeigtu sociālo revolūciju – sieviešu pārvietošanos uz algotu darbu,” par šādu tēmu rakstījis izdevums The Economist.
Mūsdienās, kad astoņdesmito gadu vecvecāku izaudzinātie bērni nu paši sāk kļūt par vecmāmiņām un vectēviem, vecvecāki kā tādi ir krasi mainījušies. Divas lielas demogrāfiskas tendences padara omes un opjus vēl daudz svarīgākus.
Pirmkārt, cilvēki dzīvo ilgāk. Kopš 1960. gada pasaulē paredzamais dzīves ilgums ir pieaudzis no 51 līdz 72 gadiem. Otrkārt, cilvēku skaits ģimenēs sarūk. Bērnu skaits, ko sieviete var radīt savā dzīves laikā, ir samazinājies par pusi — no 5 līdz 2,4. Tas nozīmē, ka dzīvo vecvecāku un bērnu attiecība nepārtraukti pieaug.
Par to ir veikts pārsteidzoši maz pētījumu. The Economist nav varējis atrast ticamus skaitļus par dzīvo vecvecāku skaitu, tāpēc lūgts Maksa Planka Demogrāfisko pētījumu institūtam Vācijā sagatavot dažus aprēķinus, apkopojot vecuma un iedzīvotāju datus ar radniecības struktūru modeļiem katrā valstī.
Atklājās, ka pasaulē ir 1,5 miljardi vecvecāku, salīdzinot ar 0,5 miljardiem 1960. gadā.
To īpatsvars iedzīvotāju skaitā ir palielinājies no 17% līdz 20%. Vecvecāku un bērnu, kas jaunāki par 15 gadiem, attiecība ir pieaugusi no 0,46 1960. gadā līdz 0,8 šodien.
Tiek prognozēts, ka līdz 2050. gadam būs 2,1 miljards vecvecāku (kas veido 22% no cilvēces). Tam būs dziļas un tālejošas sekas.
Pētījumi liecina, ka atkal saviem bērniem ar mazbērnu pieskatīšanu daudz vairāk palīdz vecvecāki. Un tas, kā raksta izdevums, palīdzēs tālāk strauji virzīt vēl vienu nepabeigtu sociālo revolūciju — arvien straujāku sieviešu integrāciju darba tirgū.
