Dīzeļdzinēju izplūdes sistēmas attīrīšanas šķidruma ražotājs “CrossChem”
Dīzeļdzinēju izplūdes sistēmas attīrīšanas šķidruma ražotājs “CrossChem”
Foto: Karīna Miezāja

“AdBlue” – kvalitātei ir izšķiroša nozīme jeb kā, attīrot gaisu, var tēmēt uz miljardu 1

Ja nevadāt smago tehniku vai kādu no jaunajām dīzeļa darbinātajām automašīnām, droši vien nezināt, ka izmešu samazināšanas nolūkos blakus dīzeļa bākai ir arī “AdBlue” bāka.

VIDEO. Viens no mobilizētajiem Krievijas iedzīvotājiem parāda, kādos apstākļos viņiem jāmitinās
FOTO. “Mums viss ir kārtībā, esam laimīgi”: trešo reizi apprecējusies māksliniece Elīna Maligina 8
Varēs braukt daudz lētāk! Latvieši atklāj alternatīvo degvielu risinājumus 16
Lasīt citas ziņas

Tā burtiski padara tīrāku pasauli. Turklāt šo brīnumaino šķidrumu ražo tepat Olainē, produktu eksportējot uz vairāk nekā 50 valstīm.

Neitralizē slāpekļa oksīdu

CITI ŠOBRĪD LASA

“CrossChem” ir 100% Latvijas uzņēmums, tajā nav iepludinātas ne kripatiņas ārvalstu kapitāla, norāda uzņēmuma valdes loceklis Ričards Andersons. Uzņēmums kopš 2012. gada ir vienīgais Vācijas auto industrijas asociācijas VDA akreditētais degvielas piedevas “AdBlue” ražotājs Baltijā.

“Automašīnā nedrīkst liet jebkādu “AdBlue”, kaut var šķist, ka visi ir vienādi. Ir svarīgi pirkt tikai akreditēta ražotāja produktu, ņemot vērā, cik komplicēts ir produkts. Pat nelielas nobīdes no standarta rada desmitiem tūkstošu lielus izdevumus.”

Kas tad tas ir par šķidrumu? Mazliet ķīmiski un ļoti vienkāršoti – tas ir karbamīda šķīdums ūdenī, kas nav toksisks un kaitīgs cilvēkiem, kā arī apkārtējai videi. “AdBlue” uzdevums ir neitralizēt slāpekļa oksīdu (NOx), kas nāk no visiem dīzeļdegvielas dzinējiem. Svarīgi, ka “AdBlue” var liet tikai tādos transportlīdzekļos, kas aprīkoti ar selektīvo katalītisko reducēšanas sistēmu (SCR).

Ričards norāda, ka “AdBlue” neitralizē apmēram 98% no visiem dīzeļdzinēja radītājiem izmešiem. Būtiski, ka “AdBlue” ir no dzinēja un degvielas pilnīgi nošķirta viela, kuru no īpaši tam domātās bākas iesmidzina tieši izplūdes sistēmā – šķidrumā esošais amonjaks neitralizē NOx.

Principā “AdBlue” nodrošina izplūdes sistēmas mazgāšanu kā rezultātā pa izpūtēju nāk ārā nekaitīgs slāpeklis un ūdens tvaiki.

“Pētījumos secināts, ka auto ar “AdBlue”, braukšanas laikā uzņem daudz netīrāku gaisu nekā beigās pūš ārā. Ja gribam pilsētā satīrīt gaisu, tad jālaiž pa pilsētu dīzeļi ar “AdBlue”,” pārliecināts Andersons.

Olaine sagaidīja atplestām rokām

No visa uzņēmumā saražotā apmēram 83% ir “AdBlue”, bet no tā tikai mazāko daļu veido pasažieru transports – visvairāk izmanto kuģi, traktori, smagās mašīnas, celtniecības u.c. smagā tehnika.

Bet pārējos 17% veido citi “CrossChem” produkti – šķidrie minerālmēsli, vējstiklu šķidrumi, antifrīzs, pretberzes eļļas, kā arī uzņēmums ražo jūras “urea” produktu, ko emisiju samazināšanai izmanto kuģi.

Tāpat uzņēmums piedāvā dzelzceļa termināla pakalpojumus, pārdošanai izgatavo “AdBlue” ražošanas iekārtas un nodrošina “AdBlue” uzpildes staciju tīklu.

“Ejam segmentos, kas saistīti ar lauksaimniecību, mēģinām izstrādāt tādus produktus, kas būtu ekoloģiski – sevi redzam kā tīrākas vides nodrošinātājus. Lūkojamies uz visu, kur ir iespējams efektivizēt procesus.

Viena produkta izstrāde un izmēģinājumi aizņem apmēram 4-5 gadus. Daudz strādājam arī ar Rīgas Tehnisko universitāti, kuri veic dažādus testus un pētījumus.”

Tieši Olaines rūpnīcā esošais dzelzceļa terminālis ir viena no lielākajām vērtībām, jo ļauj lielos apjomos pieņemt produktu ražošanai nepieciešamās izejvielas. Uzņēmums te mājo jau piecus gadus, pārnākot no Rīgas.

Par uzņēmējdarbību galvaspilsētā viņam nav daudz labu vārdu ko teikt. “Rīgā nopirkām trīs hektārus zemes, ieguldījām pusmiljonu eiro – pievilkām elektrību, gāzi, labiekārtojām teritoriju, bet vadība mums pateica, ka Rīgā kā ķīmiju ražojošs uzņēmums neesam gaidīti.

Savukārt Olainē domes vadītājs un būvvalde bija fantastiski viesmīlīgi – lai tikai mēs nākam un darbojamies,” stāsta uzņēmuma valdes loceklis. Olainē var pārkraut 50 tonnas izejvielu stundā. Šobrīd tā ir lielākā uzņēmuma ražotne, taču drīzumā tiks atvērtas vēl četras, kuras spēs saražot vairāk.

“Raimondiņš” astoņās stundās saražo 1,4 miljonus litru

Svarīga komponente “AdBlue” ražošanā ir ūdens, kuru nepieciešams padarīt pilnīgi mirušu – bez minerālvielām u.c. piejaukumiem. Lai to panāktu ūdeni no 148 metru dziļurbuma attīra 12 dažādos posmos.

Visu komponenšu maksimāla kvalitāte ir otra panākumu atslēga – uzņēmumam ir patenti desmitos pasaules valstu, kas aizsargā produktu un ļauj ražošanas procesu pilnībā kontrolēt attālināti, sekot līdzi kvalitātei un vismazākajām niansēm.

Viens no “Crosschem” “know how” ir pašu radītā unikālā ražošanas līnija. To spēj apkalpot tikai viens darbinieks, kas ļauj ieekonomēt uz darbaspēka izmaksām. Ričards stāsta, ka uzņēmumā šo vienu darbinieku sauc par “Raimondiņu” – astoņu darba stundu laikā darbinieks var saražot 1,4 miljonus litru “AdBlue”.

Uzņēmums nevar atļauties būt izšķērdīgs – galvenie konkurenti ir miljardus dolāru apgrozoši un desmitiem tūkstošus nodarbinoši – piemēram, “Yara”. Tāpēc tādiem mazajiem cinīšiem kā “CrossChem” jādomā, kā strādāt gudrāk.

Pēc tam, kad produkts ir saražots, tas tiek testēts un “CrossChem” laboratorijā pārbauda 19 dažādus ķīmiskus elementus. Ričards garantē, ka nekvalitatīva produkta nodošana klientiem nav iespējama.

“AdBlue” gadījumā nekvalitatīvs produkts nozīmē simtiem un tūkstošiem eiro dārgus remontus. Taču tādi var gadīties pašu lietotāju neuzmanības dēļ. Ne par velti ūdenim jābūt pilnīgi mirušam – “AdBlue” sastāvā nedrīkst būt nekādu piejaukumu, tostarp mazāko mikroelementu – pat puteklīšu, kurus var “noķert”, piemēram, turot degvielas uzpildes stacijās nopērkamo “AdBlue” kanniņu, atvērtu.

“AdBlue” iesmidzināšanas sistēma ir ļoti smalka padarīšana – pat mazākie netīrumi to var “aizsist ciet”, sistēma vienkārši pārstāj strādāt, un jāmaina, norāda Ričards.

Remonts izmaksā simtiem, pat tūkstošiem eiro. Viņš paša acīm redzējis remonta izmaksas kādai Austrālijā esošai smagajai mašīnai – rēķins sasniedza 35 000 Austrālijas dolāru.

Ja nekvalitatīva ir, piemēram, 1000 litru tvertne, tad sekas var būt simtiem tūkstošu eiro vērtas. Tāpēc viņš potenciālajiem klientiem iesaka rūpīgi padomāt pirms izvēlēties par centu lētāku produktu, jo tas cents var būt ieekonomēts uz kādu ļoti būtisku kvalitātes kritēriju vai arī piegādātājs vispār var nebūt akreditēts ražotājs, kas neuzņemas nekādas garantijas.

Lai kļūtu pieejamāki klientiem, “CrossChem” izstrādājuši arī savu uzpildes tīklu – jāpiebrauc, ar īpašu karti jāautorizējas un stacija dod atļauju bākā ar “pistoli” iepildīt “AdBlue”. Mēneša beigās saņem rēķinu.

Līdzīgi “Neste” uzpildes sistēmai. Latvijā ir jau deviņas šādas uzpildes stacijas, bet globāli vēl krietni vairāk. Parasti vieglajā auto var ieliet apmēram 20 litrus, smagajā mašīnā – 200 litrus.

Kāds ir patēriņš? “Garantējam, ka divu litru turbodīzelis ar “AdBlue” patērēs vismaz par 5% mazāk degvielas nekā divu litru turbodīzelis bez “AdBlue”. Ielejot par 5% mazāk dīzeļa, to būs jāaizstāj ar 5% vairāk “AdBlue”. Bet ir atšķirība – vai tu šos 5% aizpildi ar degvielu, kas maksā 1,20 eiro litrā vai ar “AdBlue”, kas maksā 20 centus litrā,” stāsta “CrossChem” pārstāvis.

Bankām jāpalīdz, nevis jākaitē

Jāsaprot, ka “AdBlue” būtībā nepieciešams jaunām mašīnām, jo vecās ražotas pēc vecajiem izmešu normatīviem, kas tika izstrādāti vēl pirms “AdBlue” rašanās.

“2004.gadā parādījās pirmais “Euro 4” normatīvs, kurā jau varēja realizēt “AdBlue” produktu. Tagad jaunajiem auto jāizpilda jau “Euro 6” normatīvi, kas dīzeļiem uzliek būt ārkārtīgi tīriem. Jaunie normatīvi nosaka konkrētu izmešu daudzumu, ko auto drīkst radīt un būtībā esam nonākuši līdz tam, ka bez “AdBlue” to nav iespējams sasniegt. Savukārt, ja auto to nevar sasniegt, to vienkārši neļauj ražot.

“Dati rāda, ka dīzelis apvienojumā ar “AdBlue” ir viens no efektīvākajiem degvielas veidiem, ja biznesu balstām uz ekonomiskiem pamatiem. Savukārt elektrība vēl ir pārāk dārga, ja rēķinām izmaksas uz vienu kilometru.”

Kopumā Ričards atbalsta gan aizliegumu Latvijā ievest vecas automašīnas, gan elektromobilitātes attīstību, viņš vienkārši pagaidām vēl elektrībā nesaredz ekonomisku pamatu.

“Neuzskatu, ka Latvijai jābūt par Rietumeiropas veco auto kapsētu. Tas galīgi nesaskan ar manu ideju par zaļu Latviju. No izmaksu viedokļa neapšaubāmi lētāk ir braukt ar jaunu auto, bet es labi zinu, ka tas viss atduras pret pirkuma brīdi.

Ja tev ir 4000 eiro un neviena finanšu institūcija tev nenāk palīgā jauna auto iegādei, nekas cits neatliek kā pirkt lietotu auto. Bankām būtu jāveicina jaunu auto iegāde, bet tā vietā no cilvēkiem tiek sūkta laukā pēdējā sula.

Vēl pirms 3-4 gadiem transporta uzņēmumiem autoparka atjaunošanai bija nepieciešama neliela pirmā iemaksa, bieži vien pat tāda nebija nepieciešama, bet tagad prasa 25%. 100 000 eiro iepirkumā tie ir 25 000 eiro.

Tā rezultātā redzam, ka mūsu klienti atsakās atjaunot autoparku un brauc ar veciem transportlīdzekļiem. Tas novedīs pie tā, ka beigās dzīvosim vienā lielā dūmu mākonī,” pikts ir Andersons.

Plāno piesaistīt stratēģisko investoru

Tomēr nākotni Ričards redz grandiozu – bez papildu ārējām investīcijām uzņēmums tuvākajā laikā sasniegs 60-70 miljonu eiro apgrozījumu. Bet mērķi ir augstāki.

Tāpēc pusgada laikā aktīvi strādāts pie tā, lai jau tuvākajā laikā “CrossChem” tiktu pie stratēģiskā investora. Ar tā palīdzību līdz 2023.gadam apgrozījumu plānots palielināt līdz 200 miljoniem, bet desmit gadu laikā – miljardam eiro.

Finanšu rādītāji ir lieliski – no ieguldītā kapitāla uzņēmums kā minimums gūst 25% peļņu, norāda Andersons. Šajā biznesā patēriņš ir tikai pieaugošs. Nav daudz biznesu, kuros droši zini, kādi būs nākamie desmit gadi. “CrossChem” gadījumā es zinu, kas mūs sagaida un kas mums jāsasniedz. Protams, neviens nezina kādas būs ASV un Krievijas attiecības, bet, ja nenotiks nekas briesmīgs, tad miljards ir sasniedzams.”

“Teritoriāli Latvija ir lieliska, bet ir arī būtiskas problēmas, piemēram, banku attieksme pret ražojošiem uzņēmumiem. Viss, kas ir saistīts ar bijušajām NVS valstīm, ir tabu. Noteikumi ir tādi, ka bieži vien vieglāk ir nestrādāt. Un to saku ne tikai es – tendence ir ļoti šausmīga, kas liek domāt, ka ražošana Latvijā nevienam nav vajadzīga.

Tā ir briesmīga sajūta – liekas, ka neesi vajadzīgs. Turklāt mēs esam pilnīgi caurspīdīgi – nodokļos pērn samaksājām vairāk nekā miljonu, uzskaitām visas prēmijas, virsstundas. Ar VID, kurš, starp citu, ir mūsu klients, mums ir labas attiecības, bet, godīgi sakot, strādāt paliek arvien grūtāk.”

Ričards norāda, ka plānu izbeigt ražošanu Latvijā nav, taču pastāv arī vienkārši ekonomiskie apsvērumi. Ja, operējot citā valstī var ietaupīt miljoniem eiro, var nākties uzdot jautājumu, kāpēc to nedarīt tur.

Uzziņa:

SIA “CrossChem” dibināts 2007. gadā. Uzņēmuma īpašniece ir Irina Andersone, kura ir arī patiesā labuma guvēja;

Sākotnēji uzņēmums nodarbojies ar “AdBlue” izplatīšanu Baltijas valstīs līdz 2009. gadā izveidoja pirmo “AdBlue” ražotni Rīgā.

2010. gadā “CrossChem” uzsāka “AdBlue” eksportu no Baltijas, kā arī atvēra meitas uzņēmumu Maskavā. Pēcāk pārstāvniecības atvērtas arī Austrālijā, Japānā, Somijā, Zviedrijā, Igaunijā, Slovēnijā, Horvātijā, Honkongā, Ukrainā, Lietuvā, Itālijā, Melnkalnē, Maķedonijā. Līdz 2025. gadam plānots atvērt pārstāvniecības vēl 16 valstīs.

2012. gadā uzņēmums ieguva VDA sertifikātu un līdz šim brīdim ir vienīgais akreditētais “AdBlue” ražotājs Baltijā;

2015. gadā uzņēmums darbību pārcēla uz Olaini;

2016., 2017. un 2019. gadā uzņēmums ieguvis godalgotas vietas LIAA rīkotajā konkursā “Eksporta un inovācijas balva” gan kā eksportspējīgākais komersants, gan par labāko importa aizstājējproduktu, gan par labāko rūpniecisko dizainu;

2019.gadā eksporta atbalsta kustības “The Red Jackets” rīkotajā Latvijas eksportspējīgāko uzņēmumu apbalvošanā ieguva balvu kā viens no Latvijas labākajiem eksportējošajiem uzņēmumiem;

Starptautiskā konkursa “European Business Awards” uzvarētājs.

2018. gadā SIA “CrossChem” apgrozījums sasniedza 10,7 miljonus eiro, bet peļņa 145 tūkstošus. Plānots, ka 2019. gadā globālais apgrozījums sasniegs 30 miljonus eiro.

Uzņēmuma Latvijas ražotnē atkarībā no sezonalitātes strādā no 45-48 darbiniekiem, bet globāli “CrossChem” nodarbina apmēram 120 cilvēkus;

Uzņēmums eksportē produkciju uz vairāk nekā 50 valstīm.

Vērtējums: Karoga nesējs citiem uzņēmumiem

Latvijas Eksportētāju asociācijas “The Red Jackets” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tiknuss

SAISTĪTIE RAKSTI

“Uzņēmumam ir lieliski rādītāji trīs kategorijās – “CrossChem” eksporta rādītāji sastāda 9 miljonus eiro, kas sastāda 92% no kopējā apgrozījuma, tam ir arī labi likviditātes un mēreni rentabilitātes rādītāji, kā arī teicamas attiecībās ar VID, jo nav nodokļu parādu. Trešais, un pats galvenais, “CrossChem” rūpējas par savu un Latvijas tēlu caur skaidru zīmola vēstījumu, viegli uztveramu mājas lapu un izcilu dizaina estētiku attiecībā uz logo un mājas lapu. Lepnums par šādu priekšzīmīgu uzņēmumu ir arī tādēļ, ka produkts ir kategorijā, kurā katrā valstī ir virkne konkurentu, bet uzņēmums radījis savu zīmolu, kas darbojas nevis kā apakšpiegādātājs, bet gan kā pilntiesīgs tirgus dalībnieks, katrā no eksporta tirgiem nodrošinot starptautiska uzņēmuma statusu. Uzņēmums ir kā karoga nesējs citiem Latvijas uzņēmumiem, jo palīdz arī pārējiem tikt asociētiem ar teicamām kvalitātes īpašībām. Tuvāko piecu gadu laikā domāju, ka produkta nākotne ir spoža un tikai ar augšupejošu līkni, ņemot vērā, ka iekšdedzes dzinēju industrijā izmešu samazināšanas uzstādījumi un noteikumi kļūst arvien stingrāki. Attiecīgi to vieglo, smago un industriālo dzinēju apjoms, kam šis produkts palīdzēs sasniegt ierobežotos kritērijus, paliks arvien lielāks. Tālāku nākotni ir sarežģīti prognozēt, jo alternatīvu degvielu un dzinēju attīstība neapstājas.”

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
VIDEO. Viens no mobilizētajiem Krievijas iedzīvotājiem parāda, kādos apstākļos viņiem jāmitinās
FOTO. “Mums viss ir kārtībā, esam laimīgi”: trešo reizi apprecējusies māksliniece Elīna Maligina 8
Varēs braukt daudz lētāk! Latvieši atklāj alternatīvo degvielu risinājumus 16
Ja Krievijas karaspēks iebruktu Latvijā, vai cilvēkiem būtu iespēja evakuēties? Analizē pulkvedis 330
“Tiek organizētas autobusu grupas, kas brauc uz Poliju iepirkt pārtiku – tur nav PVN!” atklāj Gulbe
Lasīt citas ziņas
No nākamā mācību gada skolēniem būs jākārto vēl viens obligātais eksāmens
Atklāj, cik tūkstoši Krievijas pilsoņu iebraukuši Latvijā, kopš spēkā stājās ierobežojumi to ieceļošanai mūsu valstī
“Viņas acis bija neprātīgas, es kliedzu…” Cietusī skolotāja pastāsta sīkāk par audzēknes uzbrukumu 49
“Tiek organizētas autobusu grupas, kas brauc uz Poliju iepirkt pārtiku – tur nav PVN!” atklāj Gulbe
No nākamā mācību gada skolēniem būs jākārto vēl viens obligātais eksāmens
13:41
FOTO. Pār viņas vaigiem nenoritēja neviena asara: kāpēc Keita Midltone karalienes bērēs bija tik “nesatricināma”?
12:48
Atklāj, cik tūkstoši Krievijas pilsoņu iebraukuši Latvijā, kopš spēkā stājās ierobežojumi to ieceļošanai mūsu valstī
12:42
FOTO. Pār viņas vaigiem nenoritēja neviena asara: kāpēc Keita Midltone karalienes bērēs bija tik “nesatricināma”?
VIDEO. “Mēs nevaram pilnībā izslēgt nevienu scenāriju,”: Edgars Rinkēvičs komentē Krievijas regulāros draudus par kodoluzbrukumu
Varēs braukt daudz lētāk! Latvieši atklāj alternatīvo degvielu risinājumus 16
FOTO. Kas ir tie krokusi, kas tik skaisti zied tieši tagad – rudenī?
FOTO. “Mums viss ir kārtībā, esam laimīgi”: trešo reizi apprecējusies māksliniece Elīna Maligina 8
“Medicīniskās kļūdas – smagākās no kļūdām!” Cipule un Ciekurs komentē traģisko NMPD nolaidību, kas jaunai sievietei maksāja dzīvību
Live Karš Ukrainā: Frontē sevišķi saspringta situācija ir Doneckas apgabalā, Ukrainas armija dara visu, lai apturētu ienaidnieku
Vai zemes nākotne ir glābta? NASA zonde sekmīgi ietriekusies asteroīdā, taču vēl nav zināms, cik lielā mērā asteroīda ceļš ir mainījies
FOTO. Mūziķim Kārlim Kazākam attiecības ar 17 gadus jaunāku mīļoto, ģimenes dzīve ar trīs bērnu māti izjukusi 17
Atis Klimovičs: Mēs esam aculiecinieki genocīdam. Ko tādu pat tādi krievu pasaules pazinēji kā mēs nespējām iedomāties
“Šis ir nacionālās traģēdijas gads!” Miroslavs Mitrofanovs par Latvijas krieviem
Jānis Jenzis: Es gribu dzīvo valstī, kur izdara to, kas solīts pirms vēlēšanām. Tas ir mīts, ka nav naudas! 1
“Tā ir gluži kā tāda laimes spēle – tikt pie kurināmā apkures sezonai vai ne.” Granulu cenas augstas, uzdarbojas krāpnieki
Nav apsīkuši krievu centieni pamest valsti: uz Krievijas robežas ar Gruziju izveidojusies auto rinda 16 km garumā
VIDEO. “Ak, Dievs, kā es šo ienīstu!”: nofilmēts brīdis, kā karali Čārlzu III sanikno pavisam sīka ķibele 15
APTAUJA. Ko pašvaldības dara un kā var palīdzēt iedzīvotājiem apkures izmaksu segšanā?
Nepaplašināšanās mīts
FOTO, VIDEO. Fotogrāfs mežā kļūst par liecinieku nežēlīgai staltbriežu cīņai – uzvarētājs ir tikai viens
Gaidāma saulaina un silta diena. Laikapstākļu prognoze otrdienai
Deputāts gāna žurnālisti: aicina izvērtēt Kiršteina rīcību, kurš rupji un aizvainojošos izteicies par LTV darbinieci
VIDEO. Gardie vistas salāti ar šitake sēnēm 1
VIDEO. Viens no mobilizētajiem Krievijas iedzīvotājiem parāda, kādos apstākļos viņiem jāmitinās
“Kāda laime, ka mums ir iespēja balsot brīvi!” Soctīklotāji par garajām rindām pie iecirkņiem 44
Koalīcija atbalstījusi papildu energoatbalstu iedzīvotājiem un uzņēmumiem vēl 425 miljonu eiro apmērā 64