Piemēroti bioloģiskajām saimniecībām 1
Bioloģiskajiem zemniekiem, izvēloties graudaugu sugas, ir vērts apsvērt un līdztekus tradicionālajām ziemāju labībām audzēt arī šo perspektīvo kultūru. Latvijā vairākas bioloģiskās saimniecības izaudzēto ražu eksportē, jo pie mums pagaidām nav atrisināts jautājums par speltas kviešu realizāciju, pārstrādi.
Arī Priekules novada Bunkas pagasta bioloģiskās zemnieku saimniecības “Izriede-1” laukos plēkšņu kvieši nav izzūdoša kultūra. Tos audzē jau divdesmit gadu, sējumi pašlaik aizņem gandrīz 20 ha platību (kopumā saimniecībā apsaimnieko 230 ha). Saimnieks Jānis Rubezis stāsta, ka sēklas materiālu iepircis Vācijā. Cieto kviešu paveids agrāk atrasts kapenēs Āfrikā, pamazām atsākts audzēt un mūsdienās atzīts par vienu no labākajiem, ražīgākajiem.
– Pirms vairākiem gadiem, kad Latvijā sākās speltas kviešu audzēšanas bums, daudzi zemnieki nezināšanas dēļ apdedzinājās un tūlīt secināja, ka nav vērts. Arī es sākumā iekritu, izvēloties nepareizu sējas dziļumu un braukšanas ātrumu sējot. Tagad, kad visu jau esmu izpētījis, neko sliktu par šo kultūru nevaru teikt. Tomēr iesācējiem nevajag pārāk aizrauties ar speltas kviešu audzēšanu, jo tie var arī neizdoties – sējumi mēdz ciest pavasaros, – brīdina lauksaimnieks.
Plēkšņu kvieši labi aug auglīgās, smagās augsnēs, kur iepriekš bijis āboliņš. Ja augsnē daudz organiskā mēslojuma, sējumus papildus mēslot nevajag. Augsni apstrādā tāpat kā mīkstajiem ziemas kviešiem. Šo kultūru ieteicams sēt septembrī. Izsējas norma nedrīkst pārsniegt 150–180 kg/ha, jo augi ļoti cero. Labāk sēt nelobītus kviešus, jo lobītiem bieži tiek traumēts dīglis, un tad jāpalielina izsējas norma. Graudaugu ziemcietība atkarīga no sēšanas dziļuma. Sēklas jāiestrādā gandrīz tāpat kā pupas, proti, vismaz 8–10 cm dziļumā. Sējot braukšanas ātrums noteikti jāsamazina. Turklāt speltas kviešiem cerošanas mezgls ir tuvu augsnes virskārtai – ja zeme pavasarī nav pilnībā atlaidusies un sākas temperatūras svārstības no +10 °C dienā līdz -5…-10 °C naktī, augu virszemes daļa tiek atrauta no saknītēm.
No hektāra var iegūt 3–8 tonnas graudu. Speltas kviešus kuļ aptuveni piecas dienas vēlāk nekā parastos kviešus. Pēc nokulšanas kvieši jāloba, izmantojot speciālu iekārtu, un tā nemaksā lēti (piemēram, Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūts iegādājās mazgabarīta lobītāju par 10 000 eiro). Šīs iekārtas ražo ķīnieši, japāņi, vācieši, austrieši, angļi, tās var nopirkt pie ražotājiem, izmantojot internetu. Lobītāji darbojas pēc berzes principa tāpat kā dzirnavas. Pēc izlobīšanas plēkšņu kvieši kļūst tīri tāpat kā jebkuri citi kvieši un ir lietojami pārtikā.
