Anitra Lestlande, VAAD Integrētās augu aizsardzības daļas vadītāja: “Integrētajā augu aizsardzībā ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus lietot atļauts, ja vispirms ir izmantotas alternatīvās metodes, bet tās nav devušas vēlamo rezultātu un vēl aizvien pastāv apdraudējums kultūraugiem un ražai. Katram augu aizsardzības līdzekļa lietojumam jābūt pamatotam.”
Anitra Lestlande, VAAD Integrētās augu aizsardzības daļas vadītāja: “Integrētajā augu aizsardzībā ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus lietot atļauts, ja vispirms ir izmantotas alternatīvās metodes, bet tās nav devušas vēlamo rezultātu un vēl aizvien pastāv apdraudējums kultūraugiem un ražai. Katram augu aizsardzības līdzekļa lietojumam jābūt pamatotam.”
Foto: Karīna Miezāja

Augu aizsardzība zaļuma un ražīguma krustugunīs 0

Anita Pirktiņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

“Bērnu un sieviešu apavi, maciņš ar bērna brošiņu, matu ķemmes un kauli, kauli, kauli”: Baldones mežā atrasti zvērīgi nogalinātie ebreji
VIDEO. Neapstādināmais zāles pļāvēja robotiņš – “traģikomiski” kadri no Igaunijas
“Davai, noslēdzam mieru, lai krievi beidz bumbot un tad viss būs kārtībā…”: daudzi tā uzskata, pārliecināts ir Ivars Ījābs
Lasīt citas ziņas

Eiropas Zaļais kurss un lauku attīstības stratēģijas paģēr gan ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu (AAL), gan minerālmēslojuma lietošanas samazinājumu.

Viedokļi un argumenti, protams, ir atšķirīgi. Kamēr bioloģiskie lauksaimnieki zaļās prasības uztver kā pašsaprotamas, tikmēr intensīvie lauksaimniecības produkcijas ražotāji apgalvo, ka bez nepieciešamajiem pesticīdiem un minerālmēslojuma nav iespējams izaudzēt kvalitatīvu un bagātīgu ražu, kas pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos esot īpaši vitāli svarīgi, jo daudzviet pasaulē draud nopietna pārtikas krīze.

CITI ŠOBRĪD LASA

Savukārt vides organizācijas pamatoti ceļ trauksmi par sagandētu augsni un piesārņotiem ūdens baseiniem, kas tiem pašiem lauksaimniekiem var radīt nopietnas problēmas jau vistuvākajā nākotnē…

Paralēli prasībām samazināt pesticīdu lietojumu strauji samazinās arī lietošanai atļauto AAL klāsts, taču augiem kaitīgo organismu mazāk nekļūst. Tādējādi ir nepieciešams rast un piedāvāt audzētājiem efektīvas alternatīvas augu aizsardzības metodes, un svarīgi, lai šīs metodes būtu ne tikai videi draudzīgas, bet arī praktiski efektīvas.

 

Kā mēs pret zemi, tā zeme pret mums

Ilgtspējīgas lauksaimniecības pamatā ir tās galvenais resurss – zeme. Vides eksperts Jānis Kažotnieks žurnāla “Agro Tops” rīkotajā diskusijā par lauksaimniecības ilgtspēju uzsvēra: “Cilvēks ir izdomājis, ka zemei jāliek ražot kaut ko konkrētu un intensīvi, nedomājot par to, ka ar šādu forsēšanu var panākt tikai ilgtspējai pretēju iznākumu. Augstākas ražas vārdā viņš izdara pa savam, visbiežāk ar dažādiem augsnes apstrādes agregātiem pilnībā sagraujot augsnes struktūru un ar augu aizsardzības līdzekļiem kopā ar kaitīgajiem organismiem nogalinot arī derīgos.

LA.LV Aptauja

VAI VISU LAUKSAIMNIEKU PĀREJA UZ BIOLOĢISKO SAIMNIEKOŠANU IR REĀLA?

  • a) Jā, jo bioloģisko zemnieku īpatsvars jau palielinās.
  • b) Jā, jo šobrīd pieejami alternatīvi līdzekļi un atbilstošas tehnoloģijas.
  • c) Nē, jo kaitīgie organismi bojās ražas kvalitāti un samazinās ražību, kas ietekmēs saražotās pārtikas daudzumu;
  • d) Nē, jo šāda saimniekošana būs pārāk dārga gan pārtikas ražotājam, gan patērētājam.

Tas savukārt nepatīk augsnē un uz augu saknēm dzīvojošajiem organismiem, kas arī aizsargā augus no patogēniem, tā burtiski uzlabojot to veselību un samazinot vajadzību izmantot AAL. Kā mēs izturamies pret zemi, tā zeme izturas pret mums. Šobrīd no dabisko procesu ievērošanas esam aizgājuši tik tālu, ka no tiem vairs faktiski neko nesaprotam. Tāpēc tagad jāsāk dabā notiekošos procesus pētīt no jauna, kas dažādu projektu ietvaros arī notiek.”

Jānis Kažotnieks arī norāda uz faktu, ka AAL sintezēšanai nepieciešamo kombināciju skaits nav bezgalīgs. “Turpinot saimniekot, faktiski nedomājot par nākotni, mēs drīz vien nonāksim situācijā, ka jaunus preparātus gluži vienkārši vairs nebūs iespējams izveidot, jo kombinācijas to sintēzei būs beigušās. Iespējams, tieši šis apstāklis mūs varētu pamudināt daudz nopietnāk padomāt par AAL lietošanas intensitātes samazināšanu. Varbūt vairs ne mūsu pašu, bet nākamo paaudžu veselības vārdā.”

Ir diezgan bezjēdzīgi runāt par modernām tehnoloģijām, kas ļautu strādāt precīzāk, produktīvāk un dabai draudzīgāk, nerunājot par augsni un tajā notiekošo. Jo raža neizaug un nenobriest nedz traktorā, nedz kombainā, lai cik moderni aprīkots tas būtu. Tā aug uz lauka – zemē. Un šķiet savādi, ka šajā tik ārkārtīgi tehnoloģiski attīstītajā laikmetā neticami daudziem cilvēkiem, kas par savu darbības jomu ir izvēlējušies lauksaimniecību, tik ļoti trūkst zināšanu par pamatlietām – augsnes apstrādes, augu maiņas, mēslošanas iespējamo ietekmi uz audzējamiem augiem, to veselīgumu un ražību, kā arī uz iespēju citādi risināt augu aizsardzības jautājumus. Tieši šie aspekti ir galvenie izpētes objekti šobrīd aktīvajos lauksaimniecības zinātnes projektu pētījumos.

Mārtiņš Dudelis, augkopības konsultants, atzīst, ka par mikroorganismiem zinām gaužām maz, zinātniekiem tas vēl ir plašs pētījumu lauks. Bet viens esot skaidrs un pierādīts – ar sintētiskajiem līdzekļiem šie mikroorganismi tiekot iznīcināti, tādējādi neļaujot tiem darīt savu darbu.

“Izaudzējam pēc skata skaistu un tehniskajiem parametriem atbilstošu augu, bet pēc būtības – tukšu, bez satura. Un no šāda auga saražojam tikpat bezsaturīgu, “nekaitīgu” pārtiku. Tādu lietojot, cilvēkam veidojas visdažādāko vitamīnu trūkums, kas savukārt izraisa visādas veselības pro­blēmas.

To risināšanai atkal lietojam ķīmiskos preparātus. Tas ir apburtais loks,” saka M. Dudelis un turpina: “Mikroorganismi pilnībā nosedz visu augu – sākot no saknēm un beidzot ar lapām. Tādējādi augs tiek padarīts neredzams tiem patogēniem, kas var iznīcināt ražu. Nepareizas augsnes apstrādes vai pesticīdu lietošanas dēļ šis mikroorganismu slānis tiek iznīcināts, tādējādi patogēns var nolaisties tieši uz plikā auga un izpausties – vairoties, baroties utt. Ja priekšā ir cits mikroorganisms, patogēnam faktiski nav izredžu.”

J. Kažotnieks: “Neveidojot ilgtspējīgu un agronomiski pamatotu augu maiņu, faktiski mākslīgi kultivējam gan slimības, gan kaitēkļus, gan nezāles. Izvēloties atbilstošu augu maiņu, ļaujam slimībām nomirt pašām, nekaitējot augiem.”

 

Neko nevar mehāniski samazināt

Dārzeņkopji pieejamo AAL trūkumu izjūtot visvairāk. Dārzeņkopības speciāliste Mārīte Gailīte ir skeptiska par jau tā ierobežoto līdzekļu vēl lielāku samazināšanu: “Augu aizsardzības un mēslošanas līdzekļi jālieto tik daudz, cik nepieciešams plānotās ražas sasniegšanai. Vienu gadu kaitēkļu vai infekciju var būt vairāk vai mazāk nekā iepriekš, un tieši tas nosaka, kādi līdzekļi un cik daudz tiek lietoti. Piemēram, kāpostaugu audzētāji visā ES jau gadiem ilgi cīnās ar cekul­kodi, jo īsti efektīvu insekticīdu pašlaik nav.

Audzētāji ir spiesti lietot mazāk efektīvus līdzekļus, bet vairāk reižu, tādējādi cieš gan ražas kvalitāte, gan vide. Tāpat palielinās ražošanas izmaksas un CO2 emisijas. Lauksaimniecībā tāpat kā citās ekonomikas jomās darbojas tie paši likumi. Proti, zemnieki dzīvo no sava darba rezultātiem un vienlaikus pabaro visu pārējo sabiedrību. Ja raža tiek apdraudēta, zemnieks ir spiests lietot tās glābšanai visu, ko vien iespējams. Ja nebūs legāli pieejamo AAL, lietos nelegālos, vedīs pa kluso no ārzemēm.”

M. Gailīte uzsver, ka AAL augiem ir tādas pašas zāles kā medikamenti cilvēkiem. Ja ārsts ir nozīmējis medikamentu lietošanas kursu, tas jāiziet līdz galam. “Katram AAL ir sava lietošanas shēma, un tā ir atkarīga no vairākiem faktoriem vienlaikus – kultūr­auga bioloģiskajām īpatnībām, kaitīgā organisma sugas un attīstības stadijas, laikap­stākļiem, zemnieka rīcībā esošās tehnikas un lietotās agrotehnikas. Katram līdzeklim ir noteikta sava lietošanas deva, un tā ir atkarīga vispirms no atliekvielu noārdīšanās ātruma, kas primāri saistīts ar cilvēku un vides drošību, un tikai pēc tam no līdzekļa efektivitātes.”

Ar mēslošanas līdzekļu lietošanu esot vēl grūtāk, jo augiem esot nepieciešami 12 barības elementi noteiktā proporcijā atkarībā no sugas un attīstības stadijas. “Samazinot tikai slāpekli vai fosforu, tiks izjaukta visa proporcija, dažu elementu būs relatīvi par daudz, augi kļūs kaitēkļu un infekciju vairāk ieņēmīgi. Tieši ar mēslošanas līdzekļu precīzāku lietošanu mēs pašlaik cenšamies veicināt augu pašu pretošanās spējas, lai kompensētu efektīvo AAL trūkumu,” tā M. Gailīte.

 

Jādomā par iespējām paaugstināt augu veselīgumu

Ilggadējā augļkopības pētniece Māra Skrīvele uz pesticīdu lietošanu šajā nozarē raugās citādi: “Arī es agrāk domāju, ka bez tiem iztikt nevar. Dabā katram organismam ir sava vieta, tie neļaus, lai cilvēks iznīcina tos pilnīgi visus. Kā tad ierobežot kaitīgo organismu vairošanos? Vai nesaprātīgi, ne vienmēr laikā vai atbilstošā koncentrācijā izsmidzinot kādu tiem kaitīgu vielu?

Varbūt preparāts ir brāķis vai novecojis? Varbūt vējš aiznes vielas mākoni uz rindstarpas zālāju, vējlauzēju stādījumu vai kaimiņu dārzu un kaitīgie organismi vainagā saņems minimālo devu? Tad tie vai nu modificēsies, vai izstrādās imunitāti, savairojoties jaunā kvalitātē, un jau būs vajadzīgas arvien jaunas un briesmīgākas indes to iznīcināšanai. Vispirms vajadzētu padomāt, vai dārzā ir veikti visi fitosanitārie pasākumi! Lielajos dārzos tas neesot iespējams. Tad jāstāda tik liels, lai varētu!

Vai saimnieki ir iepazinuši sava dārza kaitīgo un derīgo organismu attīstības ciklus? Katrā vietā tie ir atšķirīgi, un neviena, pat visjaunākā prognozes sistēma nespēs paredzēt, kas jādara katrā dārzā. Vai augļu koku vainagi ir laikus izretināti vai varbūt, sekojot vācu un poļu piemēram, vainagi, kā arī stādījums ir pārāk sabiezināts? Varbūt slāpekļa mēslojuma deva bijusi pārāk liela? Tad gaidiet sēņu (slimību) laiku savā dārzā un vēlāk – glabātavā!

Diemžēl arī es to sapratu pārāk vēlu, esmu gan ieteikusi mēslot, gan lietot pesticīdus, integrēti, ar mēru. Līdz sapratu, ka daba vienmēr būs tā, kas noteiks rezultātus, tāpēc vismaz jācenšas kaut nedaudz saprast tās faktoru kopējo, komplekso iedarbību ilgākā laika posmā. Diemžēl jāatzīst, ka daudzviet tas ir par vēlu – bez ķīmijas pagaidām neiztiksim, vismaz lieldārzos. Gribu ieteikt katram savā dārzā domāt par iespējām paaugstināt auga veselīgumu, stiprinot tā izturību pret kaitīgiem organismiem. To ieteikuši dārzkopji laikos, kad ķīmisko līdzekļu bija ļoti, ļoti maz un tos lietoja vēl mazāk,” iesaka M. Skrīvele.

 

Līdz ar tehnoloģijām jāmaina domāšana

Sunākstes pagasta ZS “Jaunozoli” saimnieks Rihards Kadirovs nav bioloģiskais graudaudzētājs, taču meklē risinājumus videi draudzīgākai saimniekošanai, tostarp augu aizsardzībai. “Lauksaimniecības industrija ir aizgājusi uz pārāk lielu ķīmijas daudzuma lietošanu.

Ne velti ir teiciens, ka iepriekšējais bija ķīmijas gadsimts, šajā gadsimtā vairāk uz biodinamiku skatīsimies. Tie, kas sapratīs, to pieņems un darbosies. Kas nesapratīs, ik gadu teiks, ka ir neraža un viss ir ļoti slikti. Liela daļa zemnieku redz klimata izmaiņas, tomēr ik gadu dara vienu un to pašu un aizvien cer uz labākiem savas darbības rezultātiem,” savu viedokli pauž Rihards.

Jau pāris gadu R. Kadirovs graudaugu audzēšanā izmanto “strip till” jeb joslu tehnoloģiju augsnes apstrādē. Kā un vai šī tehnoloģija ietekmējusi pesticīdu lietošanas nepieciešamību? “Lietojot AAL, notiek tā – kad izņemam rapšiem spīduli, gribot negribot samazinām skrejvaboļu populāciju. Kad tas noticis, rodas problēmas ar gliemežiem. Tad liekam liminicīdus, paši sev šaujam kājā un nobeidzam sliekas, visu dzīvo augsnē. Sadalīšanās ilgums un pēcietekme uz augsni ir dramatiski liela.

Dažos laukos izjutām gliemežu ietekmi, tāpēc, lai nelietotu liminicīdus, atteiksimies no rapšiem. Rudenī herbicīdus apzināti nelietojam. Jebkurai graudzālei nezāles var ļoti vienkārši un lēti izņemt, neredzu iemeslu, kāpēc tas darāms rudenī. Agrāk problēma bija vijolīte, tagad ar “strip till” vairs nav. Ar šo tehnoloģiju sējam slejās, un sanāk, ka graudi ir aptuveni 12 cm “duetrindā”, rindstarpa ir 20–23 cm plata. Tas nozīmē, ka rudenī, kur ir mazāk augu atlieku, pēc zirņiem, pupām tās brīvi sadalās oglekļa un slāpekļa attiecības dēļ, dīgst ziemojošās nezāles, kas darbojas kā uztvērējaugi un rudenī nenomāc un nekonkurē ar ziemājiem,” stāsta R. Kadirovs.

ZS “Kalves” daudzus gadus neartajos laukos augsne ir dzīva – tajā dzīvo sliekas, kukaiņi, sēnes un dažādi mikroorganismi.
Foto: Anda Krauze

Līdzīgās domās ir arī Cīravas pagasta zemnieku saimniecības “Kalves” saimnieks Aivars Pugulis, kurš arī pārgājis uz “strip till” tehnoloģiju. “Tas ir mīts, ka, strādājot šajā tehnoloģijā, viss būšot slikti, augi slimošot. Ja kviešus pēc kārtas sēj trīs četrus gadus vienā laukā, slimības noteikti būs. Ja ievēro kaut elementāru augu seku, no tām var ļoti vienkārši izvairīties. Arī sējot kviešus pēc kviešiem, tie vairāk indējas un mokās no tā, ka salmus iemaisa, iestrādā augsnē. Kad salmi apakšā sāk pūt, tie indē jaunos augus.

Tie sāk dzeltēt, mocīties un stresot. Ar joslu apstrādes tehnoloģiju darbojoties, visi salmi paliek virspusē, paveru vaļā mazu vadziņu un iesēju graudu. Apakškārtā zeme un augsne ir tīra. Tas viss ir pārbaudīts praksē. Vēl saka, ka ar “strip till” tehnoloģiju glifosāts it kā jālieto vairāk. Iespējams, zināma taisnība ir. Pavasarī pirms sējmašīnas brauc pa priekšu miglotājs, kur iekšā ir iespējami mazākā glifosāta deva. Man vajag smidzināt vien pārziemojušos izbirušo labību sārņus, mazās lauka nezāles,” pieredzē dalās A. Pugulis.

 

SPECIĀLISTA KOMENTĀRS

Jāpieņem cita saimniekošanas filozofija

Inga Jansone, Agrāro resursu un ekonomikas institūta vadošā pētniece: “Augu aizsardzības līdzekļu samazināta lietošana saimniecībās, ņemot vērā jaunās ES prasības, nav viegli atrisināms jautājums. Lauksaimnieku audzēšanas tehnoloģijas ir vērstas uz augstu ražu ieguvi, un saimniecībās tiek audzētas kultūras, kas ir saimnieciski izdevīgas – visbiežāk kvieši, rapši un kā trešā kultūra kāds no pākšaugiem. Šāda augu maiņa nespēj nodrošināt slimību, kaitēkļu ierobežošanu bez AAL vai samazinātu to lietošanu.

Agronomijā viens no lauksaimniecības stūrakmeņiem ir augseka, pamatota kultūraugu maiņa, kas intensīvajās saimniecībās palielinātu audzējamo sugu skaitu, bet ne visas no audzētajām sugām tirgū ir pieprasītas. Lauksaimnieki aktīvi apgūst gan jaunas augsnes apstrādes tehnoloģijas, tiek iegādātas jaunas tehnikas vienības, gan starpkultūru audzēšanu saimniecībās. Šobrīd tiek realizēti projekti, kur tiek demonstrētas augsnes apstrādes tehnoloģijas, starpkultūru audzēšana, organizēti braucieni pieredzes apmaiņai.

Tomēr ne visas tehnoloģijas, kas strādā cituviet, Latvijā arī parāda efektivitāti. Tādēļ rūpīgi jāizvērtē jauno tehnoloģiju ieguvumi saimniecībās. Pesticīdu lietošanas samazinājums bezaršanas augsnes apstrādes tehnoloģijās nav pamatots. Prakse rāda, ka, lietojot samazinātas AAL un minerālmēslojuma devas, pastāv bažas par ražas samazināšanos. Kamēr uzlabosies augsnes organiskās vielas daudzums, lietojot organiskos mēslošanas līdzekļus, kas ir ilglaicīgs process, būs arī ražas samazinājums.

Saimniekiem, lai strādātu atbilstoši Zaļā kursa prasībām, ir jāmainās, jāmaina domāšanas veids. Bet arī tam vajadzīgs laiks.”

 

 

Kas ir kas?

Alternatīvās augu aizsardzības metodes

Ar joslu apstrādes tehnoloģiju sēts un skaisti pārziemojis ziemas kviešu lauks šāgada aprīļa beigās.
Foto: Anda Krauze

Fizikāli mehāniskās. Ar to palīdzību kaitēkļi mehāniski tiek izķerti, nezāles izravētas, slimie augi vai to daļas no sējumiem vai stādījumiem izvākti un pareizi kompostēti vai iznīcināti. Metožu pamatā galvenokārt ir roku darbs, tādēļ tās labi izmantojamas nelielās platībās.

Agrotehniskās (profilaktiskās). Tās lietojot, augiem tiek radīti labvēlīgi augšanas apstākļi, vienlaikus iznīcinot augiem kaitīgos organismus vai ierobežojot to kaitīgo darbību. Būtiska šo metožu priekšrocība – tās parasti jau ietilpst kultūraugu audzēšanas tehnoloģijās, tādēļ atliek vien tās ievērot, un augi augs spēcīgi un veselīgi un paši spēs pretoties kaitīgo organismu uzbrukumiem. Šīs metodes ir:

augu maiņas ievērošana;

pareiza augsnes apstrāde;

optimālu sējas un stādīšanas termiņu izvēle;

sabalansēta mēslošana;

izturīgu šķirņu izvēle;

skābu augšņu kaļķošana u. c.

Bioloģiskās. Kaitīgo organismu iznīcināšana notiek, izmantojot to dabiskos ienaidniekus – parazītus, sēnes, baktērijas, vīrusus un plēsīgos kukaiņus, pēdējos ļoti plaši izmantojot segtajās platībās, kur vieglāk nodrošināt optimālus apstākļus to attīstībai nekā lauka ap­stākļos. Metode sevī ietver arī pasākumus labvēlīgu apstākļu radīšanai derīgo kukaiņu (entomofāgu) attīstībai dārzā. Bioloģiskajā lauksaimniecībā plaši tiek izmantoti arī dažādi augu izcelsmes novilkumi un ekstrakti.

Fiziskas barjeras izveidošana. Augus var nosegt ar agrotīklu, lai kaitēkļi vai slimības sporas nevar piekļūt stādījumiem. Augsni mulčē, panākot, ka pavasarī kaitēkļi netiek ārā no ziemošanas vietas un cauri mulčai nespēj izaugt arī nezāles. Vēl kā barjera var kalpot virs augiem izstiepti tīkli.

Bioloģiskajā lauksaimniecībā atļautie AAL.

Šobrīd bioloģiskajā lauksaimniecībā atļauto AAL sarak­stā ir 93 līdzekļi. No tiem 67 ir dzīvos organismus saturošie, seši insekticīdi/akaricīdi, tostarp viens mikrobioloģiskais un divi vīrusus saturoši preparāti, četri repelenti, 12 fungicīdi, tostarp deviņi mikrobioloģiskie un viens vīrusu saturošs preparāts, četri limacīdi.

VAAD sniegtā informācija

SAISTĪTIE RAKSTI

Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu

Par publikācijas saturu atbild AS “LATVIJAS MEDIJI”.

“Bērnu un sieviešu apavi, maciņš ar bērna brošiņu, matu ķemmes un kauli, kauli, kauli”: Baldones mežā atrasti zvērīgi nogalinātie ebreji
VIDEO. Neapstādināmais zāles pļāvēja robotiņš – “traģikomiski” kadri no Igaunijas
“Davai, noslēdzam mieru, lai krievi beidz bumbot un tad viss būs kārtībā…”: daudzi tā uzskata, pārliecināts ir Ivars Ījābs
Sinoptiķi nāk klajā ar prognozēm nākošajai nedēļai – vai vasara tiešām beigusies?
700 kg smagas govis pakārtas vertikālā stāvoklī, ķermenī ne grama asiņu: ASV masveidā nogalināti lopi
Lasīt citas ziņas
“Davai, noslēdzam mieru, lai krievi beidz bumbot un tad viss būs kārtībā…”: daudzi tā uzskata, pārliecināts ir Ivars Ījābs
FOTO. Kopenhāgenā tirdzniecības centrā sākusies apšaude – ievainoti vairāki cilvēki
“Bērnu un sieviešu apavi, maciņš ar bērna brošiņu, matu ķemmes un kauli, kauli, kauli”: Baldones mežā atrasti zvērīgi nogalinātie ebreji
FOTO. Politiķi ļaujas disko ritmiem sarunu festivālā “Lampa”
FOTO. Kopenhāgenā tirdzniecības centrā sākusies apšaude – ievainoti vairāki cilvēki
21:55
Sliktas ziņas no Ukrainas – ukraiņu karaspēks pēc smagām kaujām svētdien atstājis Lisičansku
21:20
Raidījums skaidro: par kurām partijām Latvijas pilsoņi gatavi balsot?
20:43
“Partijas cīnās par to, lai uzvarētu, nevis tauta dzīvotu labāk,” Horens Stalbe par to, ka uz “saulainu nākotni” ved tikai monarhija
Raidījums skaidro: par kurām partijām Latvijas pilsoņi gatavi balsot?
VIDEO. “Mums nav jācenšas izpatikt krieviem Latvijā”, mudina Arnis Blodons
FOTO. Likteņupes krastā, ar bagātu vēsturi, vairākkārt atjaunota, upurēta Rīgas HES celtniecībai – leģendārais Salaspils Svētā Jura baznīcas stāsts
Krievijas pilsētā Belgorodā nogranduši spēcīgi sprādzieni – sagruvušas ēkas un vairāki bojā gājušie
Kādas ir “burvju zāles” – rasaskrēsliņa dziedināšanas spējas?
VIDEO. Neapstādināmais zāles pļāvēja robotiņš – “traģikomiski” kadri no Igaunijas
Sinoptiķi nāk klajā ar prognozēm nākošajai nedēļai – vai vasara tiešām beigusies?
VIDEO. Visi naktī pārbaudītie elektroskūteru braucēji izrādās alkohola reibumā
700 kg smagas govis pakārtas vertikālā stāvoklī, ķermenī ne grama asiņu: ASV masveidā nogalināti lopi
Aiz skapjiem veidojas pelējums. Vai ar ventilācijas atveri sienā vien par maz?
Tev ir nepieciešamas pārmaiņas dzīvē! Horoskopi 4.jūlijam
VIDEO. Bordāns “Lampā” izrauj Šleseram no rokām mikrofonu! Kā politiķu diskusija pārvēršas cirkā
Daudzi Krievijas pilsoņi iebrauc un kārto darīšanas Rīgā caur trešajām valstīm, apstiprina Rinkēvičs
VIDEO. Aleksandrs Lukašenko pie sevis ciemos uzaicinājis gubernatorus: viesi spiesti vakariņot pie galda, uz kura atrodas… suns
Darbu plānošana pēc Austrumu horoskopa no 21. līdz 26.jūnijam
Emīls, Egita un Monvīds – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Megana Mārkla pēc viesošanās Londonā gaužām neapmierināta ar 96 gadus vecās karalienes Elizabetes II “uzvedību”
VIDEO, FOTO. “Tu esi mans varonis!”: Holivudas aktieris Bens Stillers devies uz Ukrainu, lai satiktu tur Zelenski
Mūsējie uzvar īpašā auto rallijā Dānijā
Tukuma pusē teju par 40% varētu pieaugt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs