Baltijas valstis neglābs aizsardzības līnija, ja Krievija vēlēsies tām uzbrukt, atzina militārais eksperts Jigals Levins.
Levins skaidro, ka, izsēdinot desantniekus dziļi teritorijā, nebūs ilgi jāgaida, kad tiem pievienosies galvenie izrāviena spēki, ieņemot pusi valsts.
Viņš atgādina, ka liela desantnieku skaita izmantošana ir savdabīgs padomju laika militārās loģikas rokraksts, ko Krievija izmanto arī tagad.
Levins norāda, ka tāpēc Baltijas valstīm papildus aizsardzības līnijām būtu jāstiprina arī pretgaisa aizsardzības spēki.
Jau vēstīts, ka Baltijas valstu aizsardzības ministru komitejas sanāksmē Latvijas, Lietuvas un Igaunijas aizsardzības ministri parakstīja vienošanos par Baltijas Aizsardzības līnijas izveidi, lai stiprinātu Baltijas valstu un NATO austrumu robežu.
“Kopā ar Igaunijas un Lietuvas aizsardzības ministriem nolēmām uzsākt Baltijas Aizsardzības līnijas izveidi. Šī iniciatīva militāri būtiski stiprinās mūsu valstu spējas aizsargāt savas robežas, nodrošinot iespējamā pretinieka kustības aizkavēšanu un bloķēšanu. Šis būs kopējs Baltijas valstu projekts un palīdzēs arī NATO aizsardzības plānu ietvaros,” pauž aizsardzības ministrs Andris Sprūds.
Lai atturētu un bloķētu jebkādu potenciālu agresorvalsts militāru agresiju pret Baltijas valstīm, plānots nākotnē attīstīt un izvietot dažādus pretmobilitātes pasākumus pie NATO un Eiropas Savienības ārējās robežas.
Tāpat tikšanās laikā aizsardzības ministri, uzsverot pretgaisa aizsardzības spēju attīstību, kā būtisku Baltijas reģiona aizsardzības sastāvdaļu un turpinot raķešu artilērijas spējas ieviešanu, parakstīja Raķešu artilērijas sadarbības nodoma vēstuli, lai pilnveidotu savstarpējo sadarbību apmācībā, sistēmu uzturēšanā un pārrobežas darbībā.
TV24
TV24
TV24
Brīdinām, ka šīs lapas saturu nedrīksti aplūkot, ja Tev vēl nav 18 gadu!
Vai tev ir vismaz 18 gadu?
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
