Pasaulē
Eiropa

“Spēka pielietošana pret miermīlīgiem protestētājiem nav pieņemama!” Levita un citu kaimiņvalstu vadītāju reakcija par Baltkrievijā notiekošo5

Protesti pēc prezidenta vēlēšanām Baltkrievijā

Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Analītiķi vēl pirms 9. augusta Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām uzsvēra, ka nav svarīgi, kāds procents tiks nosaukts, – jebkurā gadījumā rezultāts tiks falsificēts par labu esošajam Baltkrievijas prezidentam Aleksandram Lukašenko. Daudz svarīgāk, kas notiks pēc tam, vai baltkrievu tauta varas nosauktajam skaitlim noticēs.

Notikumi naktī no svētdienas uz pirmdienu apliecināja, ka baltkrievu vairākums autoritāro Lukašenko, kurš vada valsti kopš 1994. gada, vairs nav gatavi paciest.

Protesta akcijas notika vairāk nekā 30 Baltkrievijas pilsētās, un tajās piedalījās vairāki desmiti tūkstošu cilvēku (runā arī par 100 tūkstošiem protestētāju).

Pēc sadursmēm ar OMON un citu spēka struktūru vienībām aizturēti ap 3000 protestētāju, no kuriem ap 1000 Minskā. Pret aizturētajiem ļoti operatīvi ierosinātas krimināllietas par masu nekārtību izraisīšanu un pretošanos varas pārstāvjiem. Starp omoniešu sagrābtajiem ir vairāki žurnālisti, tostarp Rīgā bāzētās, opozicionārās Krievijas ziņu vietnes “Meduza” korespondents, kurš aizturēšanas laikā turklāt smagi piekauts.

Telekanāla “Doždj” žurnālistus svētdien izraidīja no Baltkrievijas, uz pieciem gadiem liedzot iebraukšanu valstī. Pēc neoficiālām ziņām, vismaz viens no demonstrantiem, kāds gados jauns vīrietis, guvis nāvējošu galvas traumu, kad apcietināto pārvadāšanai domātā milicijas automašīna iebrauca pūlī.

Tiek ziņots, ka vairākas personas nopietni cietušus no gumijas lodēm un šoka granātām. Baltkrievijas Iekšlietu ministrija cilvēka bojāeju noliedza, bet runā par 39 cietušiem likumsargiem un vairāk nekā 50 civilpersonām.

“Uzzīmētie” rezultāti

Provizoriskie vēlēšanu rezultāti, ko pirmdienas rītā izplatīja Baltkrievijas Centrālā vēlēšanu komisija, pilsoņiem darīja zināmu, ka Aleksandrs Lukašenko ieguvis 80,23% balsu, opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska – teju 9,9%, bet pārējie trīs kandidāti nav saņēmuši 4% pat visi kopā, savukārt 6,02% vēlētāju nobalsojuši pret visiem.

Skaitļu izteiksmē tas nozīmē, ka Lukašeno nometnē it kā vajadzētu atrasties 4,652 miljoniem pilsoņu, bet Tihanovskas – 574 312.

Vēlēšanu aktivitāte bija bijusi ļoti augsta – 84,23%. Veidojās garas rindas un galvaspilsētā Minskas varasiestādēm nācās pagarināt balsošanas laiku arī pēc plkst. 20, jo pretējā gadījumā pūlis būtu ielauzies vēlēšanu iecirkņos ar spēku. Vērienīgi ielu protesti Minskā un citur sākās tūlīt pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas.

Protestētāji pauda neapmierinātību ar to, kā bija organizēta balsošana, un to, ka uzvara jau prognozējami “uzzīmēta” Lukašenko. Baltkrievijas diktators šoreiz pat nemēģināja nogaidīt, lai stihiskie ielu protesti pret nepārprotamajām balsu skaitīšanas falsifikācijām zaudētu sākotnējo enerģiju.

Omonieši cilvēkiem uzbruka uzreiz, izmantojot ne vien stekus, bet arī ūdensmetējus, gumijas lodes, asaru gāzi un trokšņa granātas.

Paralēli tam no svētdienas uz pirmdienu Minskā pēkšņi radās traucējumi mobilajos sakaros un internetā. Galvenie notikumi risinājās Mašerova prospektā, kas ir centrālā Minskas transporta artērija un kur parasti notiek arī Baltkrievijas armijas parādes. Pūlis skandēja Lukašenko adresētu saukli: “Uhodi!” – “Ej prom!” Neilgi pirms pusnakts nemiernieki prospektā sāka būvēt improvizētas barikādes no atkritumu konteineriem, betona ziedu traukiem un tamlīdzīgi.

Internetā redzamajos aculiecinieku videosižetos redzams, kā spēka struktūru pārstāvji intensīvi šauj protestētāju virzienā, taču nav skaidrs, vai šauts ar tukšām patronām vai gumijas lodēm. Iekšlietu ministrija apgalvo, ka kaujas ieroči pret demonstrantiem vispār nav lietoti.

Ap plkst. 1 naktī protestētājus atspieda no Minskas centra. Iekšlietu ministrija ziņoja, ka “kontrolē situāciju”, taču naktī sadursmes turpinājās pie stēlas “Varoņpilsēta Minska”, kur sapulcējās vairāki tūkstoši cilvēki. Nemieri aprima ap plkst. 3 rītā.

Tajā pašā laikā ārpus Minskas, piemēram Žodinā, Pinskā, Baranovičos, mazskaitlīgās miliču vienības bija kavējušās iejaukties demonstrācijās, uzvedās pasīvi, pat atkāpās. Lielākā daļa drošības spēku personālsastāva bija mobilizēta galvaspilsētas vajadzībām. Šis fakts ļāvis izvirzīt versiju – ja protestētājiem izdosies gūt virsroku, tad tas vispirms varētu notikt provinces pilsētās, bet ne Minskā.

Kas tālāk?

Opozīcija un arī neatkarīgie novērotāji netic oficiālajiem vēlēšanu rezultātiem. Tihanovskas priekšvēlēšanu štāba pārstāve Olga Kovaļkova Krievijas ziņu aģentūrai “RIA Novosti” uzsvērusi, ka, ņemot vērā patieso situāciju, ar tiem gluži vienkārši nav iespējams samierināties.

Foto: Natalia Fedosenko/TASS/SCANPIX/LETA

Sociālajos tīklos parādās balsu skaitīšanas protokolu fotogrāfijas, kurās redzamais liecina, ka vismaz daļā iecirkņu to vadītāji nav paklausījuši norādēm falsificēt. Tie rāda, ka 70% un dažos gadījumos pat 90% balsotāju bijuši par Tihanovsku. Tas aptuveni sakrīt ar skaitļiem, ko uzrādīja neatkarīgās aptaujas pie iecirkņiem.

“Tagad parādās desmitiem protokolu piemēru, pat no Minskas, kuros redzams, ka Lukašenko “ar troksni” zaudē vēlēšanās, bet uzvar Svetlana Tihanovska. Un tieši viņai ir rezultāts ap 70%. Tajā pašā laikā kaimiņu vēlēšanu iecirkņos, kuros novērotāju nav bijis, uzvar Lukašenko. Tā acīmredzot ir falsifikācija.

Zinu, ka dažos rajonos vēlēšanu komisiju priekšsēdētāji atteicās parakstīt noslēguma protokolus, saprotot savu atbildību likuma priekšā. Acīmredzot viņiem “no augšas” atsūtīja skaitļus, bet viņi atteicās parakstīt to, ko tiem atsūtīja,” radiostacijai “Eho Moskvi” norādījis politisko notikumu analītiķis no Krievijas Dmitrijs Bolkuņecs. Tostarp pārbaudīt vienas vai otras puses sniegto informāciju šobrīd ir neiespējami.

Arī ziņas, ka pirmdien atsevišķos uzņēmumos jau sākušies streiki.

Tihanovska pirmdien preses konferencē pārmeta varai, ka tā lietojusi pret demonstrantiem pārmērīgu spēku: “Vakar vēlētāji izdarīja savu izvēli, bet vara mūs nesadzirdēja, viņi ir sarāvuši saites ar tautu. Varasiestādēm vajadzētu domāt par to, kā miermīlīgi nodot mums varu. Es sevi uzskatu par šo vēlēšanu uzvarētāju.”

Vienlaikus viņa uzsvēra, ka negrasās pamest Baltkrieviju. Aktuāls paliek jautājums, vai Tihanovska un viņas vadītās opozīcijas nometne uzņemsies tālāko protestu vadību. Naktī uz pirmdienu tas nenotika. Tihanovskas rīcība ir daļēji saprotama, ņemot vērā, ka viņas vīrs Baltkrievijā populārais blogeris Sergejs Tihanovskis atrodas cietumā un faktiski ir ķīlnieks.

Svetlana Tihanovska nealkst varas un nostājās uz opozīcijas ceļa drīzāk pienākuma dēļ, taču novērotāji uzsver, ka pēc nemieru sākumiem viņai nāksies rīkoties, jo daudziem baltkrieviem 37 gadus vecā sieviete tagad ir cerību simbols. Notikumi vienkārši spiež viņu rīkoties.

Pats Lukašenko atkāpties negrasās, un neviens analītiķis arī tādu scenāriju neparedz.

Pašreizējais Baltkrievijas prezidents vakar ierasti paziņojis, ka nemierus sarīkojuši kādi spēki, “kas sadomāja mums samaitāt svētkus”, tas ir, vēlēšanas. Nemiernieki, ko Lukašenko nosaucis par “mūsu aitām”, esot vadīti ar telefona zvanu palīdzību “no Polijas, Lielbritānijas un Čehijas”.

Bet viņš neļaušot “valsti saraut gabalos” un sarīkot “maidanu, lai arī kā tas kādam gribētos”. Tomēr nakts no svētdienas uz pirmdienu parādīja, ka Lukašenko zaudē atbalstu iedzīvotājos un visa viņa vara balstās uz spēka struktūrām un to lojalitātē.

Notikumiem saasinoties, kādā mirklī tā var izsīkt. Krievijas opozīcijas politiķis Iļja Jašins komentējis: “Nebūšu izbrīnīts, ja pēc kāda laika Baltkrievijas televīzijā parādīsies vietējās Valsts drošības komitejas vadītājs un paziņos, ka “bijušais prezidents Lukašenko” arestēts saskaņā ar likuma pantu par vardarbīgu varas paturēšanu.”

Reakcija uz notikumiem Baltkrievijā

Latvijas Ārlietu ministrija: “9. augusta Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas nav notikušas atbilstoši Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) standartiem. Aicinām Baltkrievijas valdību un tiesībsargājošās iestādes respektēt Baltkrievijas iedzīvotāju pilsoniskās brīvības un tiesības brīvi paust politisko viedokli.

Spēka pielietošana pret miermīlīgiem protestētājiem nav pieņemama. Latvijas Ārlietu ministrija aicina nekavējoties atbrīvot apcietinātos protesta akciju dalībniekus.”

Latvijas Valsts prezidents Egils Levits: “Latvija kā Baltkrievijas kaimiņvalsts pilnībā atbalsta baltkrievu tautas dziļo vēlmi dzīvot savā neatkarīgā, brīvā, demokrātiskā un tiesiskā Baltkrievijas valstī. (..) Es aicinu EDSO un citas kompetentās starptautiskās organizācijas, uzklausot visas ieinteresētās puses, izmeklēt nupat notikušo vēlēšanu procesu – priekšvēlēšanu cīņu, vēlēšanu norisi, vēlēšanu rezultātu noteikšanu un notikumus pēc tam, pārbaudīt šo vēlēšanu atbilstību brīvu un demokrātisku vēlēšanu standartiem un dot tām savu vērtējumu.”

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis: “Nebūt ne visi piekrīt sākotnēji izziņotajiem vēlēšanu rezultātiem. Kā zināms, jebkura [varas] leģitimitāte izriet tikai no sabiedrības uzticības. Tikai no uzticības. Šaubas tādos apmēros – tas ir taisnākais ceļš uz vardarbību un konfliktu, sabiedrības protestiem, kas pieaug.”

No Polijas premjera Mateuša ­Moravecka vēstules

Saistītie raksti

Eiropas Padomes priekšsēdētājam Šarlam Mišelam un Eiropas Komisijas prezidentei Urzulai fon der Leienai, aicinot sarīkot Eiropas Savienības ārkārtas samitu sakarā ar situāciju Baltkrievijā: “Pēc prezidenta vēlēšanām varasiestādes ir pielietojušas spēku pret saviem pilsoņiem, kuri pieprasa pārmaiņas valstī. Mums ir jābūt solidāriem un jāatbalsta baltkrievu tauta tās centienos pēc brīvības.”

Krievijas prezidenta Vladimira Putina apsveikums Aleksandram Lukašenko: “Uzskatu, ka jūsu kā valsts vadītāja darbība arī turpmāk veicinās savstarpēji izdevīgās Maskavas un Minskas attiecības visās jomās. (..) Tas, bez šaubām, atbilst Krievijas un Baltkrievijas brālīgo tautu pamatinteresēm.”

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.