“Gribētos, lai tā, kā Latvijā rūpējas par kultūras tradīcijām, rūpētos arī par uzņēmējdarbību un ikdienas dzīvi, lai pašiem savā valstī būtu ērti un patīkami dzīvot,” saka Jūlija Bulgakova, beziepakojuma veikalu “Ilma pood” īpašniece.
“Gribētos, lai tā, kā Latvijā rūpējas par kultūras tradīcijām, rūpētos arī par uzņēmējdarbību un ikdienas dzīvi, lai pašiem savā valstī būtu ērti un patīkami dzīvot,” saka Jūlija Bulgakova, beziepakojuma veikalu “Ilma pood” īpašniece.
Foto: Ilmārs Randers

Latvijas uzņēmēja – beziepakojuma veikalu pioniere Igaunijā 4

Ilmārs Randers, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
10 produkti, kuri traucē notievēt. Arī tādi, kurus uzskatām par veselīgiem
VIDEO. Ovācijas un neviltota sajūsma! Dons iekļūst Eirovīzijas finālā 7
FOTO. Apskati, kāda automašīna bija pati populārākā tavā dzimšanas gadā! 68
Lasīt citas ziņas

Pirmo beziepakojuma koncepta veikalu Igaunijā pērn septembrī atvēra Latvijas uzņēmēja Jūlija Bulgakova – tieši starp Covid-19 pirmo un otro vilni. Šogad oktobrī, “Ilma pood” veikals, kur tirgo pārtiku, kosmētiku, mājas tīrīšanas līdzekļus un citas ikdienā nepieciešamas lietas bez plastmasas iepakojuma, ir atvērts arī Tartu.

“Vismaz sākumā jauna koncepta veikala ieviešana līdzinās labdarībai, taču man prieks, ka Tallinā veicas labi. Jau pēc septiņiem mēnešiem varējām strādāt “pa nullēm”,” izrādot savu veikalu “Ilma pood”, stāsta Jūlija Bulgakova.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pēdējā darbavieta Latvijā, kur strādājusi Jūlija, bijusi Satiksmes ministrijā – pārraudzījusi vides uzlabošanas projektus ostās. Analītiķa un vadītāja prasmes pirms tam viņa ieguvusi, vadot resursu un energoefektivitātes, kā arī nozīmīgus infrastruktūras attīstības projektus vairāku gadu garumā, strādājot savā specialitātē pēc maģistra grāda iegūšanas Rīgas Tehniskajā universitātē Vides inženierijas fakultātē. Tad kādēļ tik straujas darba karjeras pārmaiņas?

“Ak, pie vainas ir Igaunijas vīrieši! Sākumā dzīvojām Rīgā, taču, kad vienai meitai tuvojās skolas laiks, bija jāizlemj, kur dzīvosim – Rīgā vai Tallinā, kur vīram ir darbs,” par savu nokļūšanu kaimiņzemē stāsta Jūlija. “Biju arī bērna kopšanas atvaļinājumā un sapratu, ka pie papīru darbiem atgriezties vairs negribēšu. Tā 2017. gadā pārcēlāmies uz dzīvi Tallinā.”

Jūlija uzreiz izveidojusi sakarus savā jomā, pusgadu apmeklējusi valsts apmaksātas apmācības par vides un klimata ilgtspējību. Pabijusi arī bezdarbniekos, jo gribējusi ātrāk iemācīties igauņu valodu. Pēc tam apmeklējusi uzņēmējdarbības kursus, un tieši to laikā radusies ideja par beziepakojuma veikala izveidošanu Tallinā.

“Rīgā šādi veikali jau bija, bet Tallinā ne. Biju pirmā, kas to šeit “atveda”, un var teikt, ka tas aizgāja! Bioloģiskās pārtikas veikali te ir vairāki, bet mana ideja bija citāda – parastā pārtika un pārējās nepieciešamās preces, taču bez plastmasas iepakojuma.

Atklāšanas dienā pie ieejas stāvēja rinda! Pirmās trīs nedēļas mums veltīja ļoti lielu uzmanību, nepārtraukti bija jārunā ar presi, jo nāca praktiski visi igauņu un krievu mediji, arī ārzemnieki,” pērno rudeni atceras Jūlija.

Grants un ietaupījumi

Taču pats sākums nemaz tik viegls un rožains nav bijis. Beidzot uzņēmējdarbības kursus, Jūlija varējusi pretendēt uz 4500 eiro atbalstu. Uzrakstījusi projektu, iesniegusi, veikala ideja atbalstīta un valdības grants dabūts. Taču iecerētajam veikala konceptam, kurā pat plauktiem jābūt no ilgtspējīgiem materiāliem, ar to, protams, bija par maz. Pārējais pielikts no ģimenes ietaupījumiem.

Reklāma
Reklāma

“Pirmajos septiņos mēnešos bijām divas darbinieces, sev algu nemaksāju. Pirms atklāšanas palīdzēja arī viena latviešu draudzene. Es varu un arī tagad, ja vajag, daru visu – mazā biznesā specializācija ir retums. Pasūtu preces, uzpildu dispenserus, līmēju cenas utt. Tagad Tallinas veikalā ir trīs darbinieces, Tartu – vēl divas. Nav viegli – visām ir bērni un vīri. Mums ir strikts nosacījums – ja kas sāp, tas savā starpā jāizrunā.

Ļoti ilgi meklēju veikalam piemērotu vietu Tallinā. Apmācību kurss bija pusgadu, gandrīz tikpat ilgi meklēju telpas. Rīgā pilsētu zinu, šeit viss bija svešs. Ar bērnu ratiem staigāju pa Tallinu un beigās sapratu, ka gribu “Kalamaja” kvartālā – tas būtu apmēram kā Miera ielas rajonā Rīgā. Tur dzīvo labi situēti un atvērti cilvēki. Sapratu, ka būs īstais rajons, un tā arī ir – mūsu pamatā pircēji ir vecumā no 25 līdz 45 gadiem.

Man šķiet svarīgi atbalstīt vietējos ražotājus, tādēļ veikalā ir diezgan maz bioloģisko produktu, jo pārsvarā visa šāda veida pārtika nāk no ārzemēm.

Savukārt no Latvijas pieprasītākās preces ir kosmētika un igauņiem neparasti gardumi. Taču visvairāk pie mums pērk ikdienas pamata produktus – makaronus, dažādus graudu izstrādājumus, arī zupu maisījumus. Cenas ir gandrīz vienā līmenī ar tīkla veikaliem, tādēļ pirkuma pievienotā vērtība ir tas, ka netiek veidoti plastmasas atkritumi,” ar veikala darbību un sortimentu iepazīstina Jūlija.

Ar pūļa finansējuma atbalstu

Septembrī, kad Tallinas veikalam vajadzēja jau svinēt gada jubileju, Jūlija parakstījusi līgumu par veikala izveidošanu arī Tartu.

“Vasarā man uzrakstīja no Tartu tirdzniecības kvartāla, uzaicinot atvērt “Ilma pood” veikalu arī pie viņiem. Biju ļoti pārsteigta, jo pirms tam, kad ilgi meklēju telpas Tallinā, koncepta aprakstu un vēlmi nomāt telpas izsūtīju ļoti daudziem, un neviens neatbildēja. Sākumā Tartu pateicu – ne! Taču man nebija lieku padsmit tūkstošu eiro, ko investēt jauna veikala izveidē!

Tartu aicināja padomāt, piedāvāja mainītus sadarbības noteikumus, īres brīvdienas. Kādu nedēļu domāju. Tad nolēmu, ka jāpamēģina pūļa finansējuma kampaņa vietējā portālā “www.hooandja.ee” – idejai prasi naudu, pretim piedāvājot atlaides vai dāvaniņas. Pirmajās divās dienās Tartu veikalam saziedoja 2000 eiro, un bija skaidrs, ka atkāpšanās vairs nav iespējama – līgumu parakstīju, otrais veikals bija jāatver jau pēc pusotra mēneša,” par sākotnēji negribēto paplašināšanos stāsta Jūlija.

Novembra beigās jau atvērtā veikala tālākai labiekārtošanai 290 atbalstītāji bija saziedojuši 7197 eiro. Ikviens par to saņem vienreizējas vai pastāvīgas atlaides pirkumiem Jūlijas Tartu veikalā, bet tie ziedotāji, kas ziedojuši vismaz 500 eiro, saņem arī īpašnieces, vides zinātņu maģistra personalizētas konsultācijas par enerģijas efektivitāti un ilgtspējīgu lietošanu.

Ko tālāk? “Tiešu konkurentu pagaidām maniem veikaliem vēl nav. Mūsu priekšrocība – esam ļoti cilvēciski. Šādi veikali ir ne tik daudz biznesa kā sirdslieta. Taču kaut kas sāk mainīties. Man šķiet, ka vēl kādi četri pieci gadi un lielie igauņu “Rimi”, “Selver”, “Prizma” un citi tirgotāji mainīs pārdošanas principus, arvien vairāk un vairāk tirgojot beziepakojuma preces. Ko tad darīšu, vēl nezinu,” godīgi atzīst Jūlija.

Varbūt kādreiz atkal Latvija?

Jūlija esot prasījusi igauņiem: kādēļ viņiem vēl nebija tādu veikalu? Atbildējuši, ka esot bijis bail sākt. Te nu uzņēmīgajai sievietei nācies pasmaidīt – ko gan viņi teiktu, ja kādu jaunu biznesa ideju vajadzētu sākt Latvijā!

“Latvijā laikam nekad neuzdrošinātos savu biznesu sākt. Man Rīgā ir draugi ar saviem uzņēmumiem – viņiem jādzīvo vienā stresā. Igaunijas valdība pateica – kamēr būs pandēmija, mazajiem uzņēmumiem nemainām neko.

Savukārt Latvijā viena reforma pēc otras, mājsēdes un ierobežojumi. Ar vietējo VID attālināti visu kārto grāmatvedība, pati esmu sazinājusies tikai, piereģistrējot uzņēmumu un elektroniski apstiprinot gada pārskatu. Ar pārtikas un veterināro dienestu darīšana ir tāda, ka zinu, kas veikalam piestiprināta atbildīgā persona, laiku pa laikam tai uzrakstu, kad pašai kaut kas nav skaidrs. Saskaņojam arī laikus, kad nāks pārbaude – kad man būšot laiks, lai netraucētu pelnīt naudu. Šeit nenāk sodīt.

Arī vīrs mani pa reizei pavelk uz zoba – nu, “latiška”, ko lieki nervozē. Te nav sajūtas, ka visus uzskata par blēžiem,” saka Jūlija.

Viņa uzskata, ka Igaunijas sabiedrība ir daudz vairāk orientēta uz rezultātu. “Kamēr te nenonācu, pat nenojautu, ka valsts uzraudzība var būt citāda un vienkāršāka! Kad strādāju Latvijā, es, cilvēks ar augstāko izglītību un pieredzi starptautisku projektu vadībā, 70% no sava laika veltīju birokrātisku vēstuļu rakstīšanai un dažādu parak­stu vākšanai.

Tas pats arī Latvijas pašvaldībās, ar kurām strādāju projektu vadības laikā – viss vienos papīros! Šeit Igaunijā – viss elektroniski, netērē laiku papīru plūsmai, bet dari normālu darbu, kur redzi arī rezultātu,” domā J. Bulgakova.

Vienu gan viņa uzsver – prombūtnes laikā kļuvusi par vēl lielāku Latvijas patrioti.

“Man ļoti pietrūkst Latvijas kultūras. Gribētos, lai tā, kā Latvijā rūpējas par kultūras tradīcijām, rūpētos arī par uzņēmējdarbību un ikdienas dzīvi, lai pašiem savā valstī būtu ērti un patīkami dzīvot. Ja tā notiks – mēs pārvāksimies atpakaļ, jo arī vīram Latvijā ļoti patīk,” runājot par nākotni, saka Jūlija.

Pārāpuma būtība

Sēkla

Jūlija Bulgakova ar ģimeni no Rīgas pārceļas uz dzīvi Tallinā. Pēc bērna kopšanas atvaļinājuma 2020. gadā nodibina uzņēmumu “Ilma pood” un izveido Igaunijā pirmo beziepakojuma koncepta veikalu, ideju atvedot no Rīgas.

Dīksts

Pēc uzņēmējdarbības kursu beigšanas idejas īstenošanai saņem 4500 eiro Igaunijas valdības grantu, pieņem darbā pirmo darbinieci.

Augļi

Jau pirmajā darbības gadā saņem uzaicinājumu beziepakojuma veikala atvēršanai Tartu, ko īsteno, piesaistot pūļa finansējumu igauņu portālā “www.hooandja.ee”. Otro veikalu atver 2021. gada oktobrī, uzņēmumā nodarbina piecas darbinieces.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.