“Stulbeņu detektors…” Juris atklāj, ko satiksmes dalībnieki patiesībā domā par “M” uzlīmēm automašīnu logos 0
Pirmie kilometri pie stūres ir izaicinājums ikvienam – spriedze, koncentrēšanās un bailes kļūdīties pavada gandrīz katru jauno autovadītāju. Tieši tāpēc uz ceļiem redzamais M burtiņš ir zīme, ka pie stūres ir cilvēks, kurš vēl tikai mācās un pierod pie satiksmes ikdienas. Taču aktualizējas jautājums – cik saprotoša šajā brīdī ir citu autovadītāju attieksme?
Juris sociālo mediju platformā “Facebook” aktualizē ļoti interesantu tematu. Viņš raksta: “Kopš auto aizmugures logā zīmējas M burtiņš, man pa laikam gadās drusku dīvainas situācijas. Gadās, ka kāds taurē, gadās, ka lien priekšā, gadās, ka pilnīgi idiotiskās vietās mēģina apsteigt.
Izrādījās, ka M burtiņš ir tāds kā stulbeņu detektors uz ielām. Tiem, kam ir sarkanie karogi, ko rādīt, tie izlien ārā.
Visā visumā gan jāsaka, ka situācija ir pieklājīga un dīvaino gadījumu nav daudz, tomēr pietiekami, lai saprastu, kā uz ielām jūtas, piemēram, dāmas pie stūres neuzkrītošām un pēc skata lēnīgām mašīnām.
Tas man lika padomāt par M burtiņu auto logā vai birojos, veikalos un klientu apkalpošanā pa laikam redzamajām krūšu piespraudēm ar vārdiem “Es mācos”.
Es varētu ar tādu pastaigāties ikdienā. Mēs visi varētu. Un varbūt dzīve un savstarpējā saziņa tad ritētu patīkamāk – bez iedomātām gaidām no citiem un arī sevis. Rāmāk, piedodošāk, bez reizēm paralizējošām neizdošanās bailēm un ar iespējām mēģināt vēl. Līdz sanāks.
Un uz spoguļa tādu M burtiņu varētu uzlīmēt. Un varbūt pat sev uz pieres. Un bērniem. Nu, lai visiem tas ir pa īstam skaidrs un nekad neaizmirstas.”
Sanita saprot, par ko ieraksta autors runā: “Mēs ar dēlu tagad braucam ar M… visiem un vienmēr vajag apdzīt. Tas laikam asinīs visiem – kaut gan braucam normāli, pat ātrāk nekā vajag, nekur netupām, bet laikam burtu apdzīt ir norma. Un pat nav svarīgi, kāds ir auto.”
Savukārt Madaras rakstītais kādu var paglābt no soda: “Mēs dabūjām sodu, kad atstājām M burtu logā, kamēr pie stūres bija cilvēks ar īstajām tiesībām, nevis mācībnieks. Izrādās – ja mācībnieks nav pie stūres, burts jānoņem.
Es parasti M braucējus uz ceļa “neaiztieku”, viņiem, iespējams, tā jau ir stresa pilna situācija – ko es tur vēl uztraukšu.”
Arī Ingrīda dalās pieredzē: “Kad mācījos braukt, reiz, stāvot pie sarkanā, kur iela iet nelielā kalniņā, viens man piebrauca burtiski ļoti cieši aizmugurē. Man stress. Vecīt! Es mācos! Un ja nu es apjukšu un sākšu ripot atpakaļ? Distance netika ievērota nekāda.”
Kas sakāms citiem lietotājiem?
“Es, redzot M burtiņu, atturos no pīpināšanas, ja parastā situācijā pie tādiem apstākļiem gadītos pīpināt.”
“Tad jau es esmu ‘labais’. Neskatos uz to M – tas ir tāds pats satiksmes dalībnieks kā es. Varbūt ietur nedaudz lielāku distanci, bet neko vairāk.”
“Pret M lietotājiem cenšos izturēties ar cieņu un pieklājību. Lai viņiem tas paliek prātā kā labs piemērs, kuru atkārtot patstāvīgajā braukšanā. Jo tas, kas šobrīd notiek uz ceļiem, nav normāli.”
“Autobraucēji ir dažādi – pārsvarā saprotoši un toleranti. Ir arī ‘lielceļa patriarhi’, kuri grib satraukt un pēc tam pamācīt. Piedosim viņiem. Stay cool, visi mācībnieki!”
