Darba devēji ignorē riskus, ko rada ķīmisko vielu lietošana. Kā uzlabot situāciju? 0
„Sunstar Group” Darba aizsardzības nodaļas vadītājs Edmunds Kovs.
Valsts darba inspekcijas (VDI) 2018. gada dati liecina, ka darba vietās notikuši 24, bet 2019. gadā 20 negadījumi, kad, saskaroties ar ķīmiskām vielām, cilvēki guvuši apdegumus vai saindējušies.
Iespējams, vairumā gadījumu būtu iespējams izvairīties no negadījumiem, ja vien darbiniekiem būtu pareiza izpratne par to, cik svarīgi ir pārzināt un ievērot darba drošības noteikumus, strādājot ar ķīmiskām vielām.
VDI atklāj bēdīgu ainu
VDI saistībā ar darba aizsardzības prasību saskarē ar ķīmiskajām vielām neievērošanu ir reģistrējusi 217 pārkāpumus. Pieļauju gan, ka ne visi pārkāpumi ir fiksēti, un visticamāk, ka arī negadījumu skaits ir bijis krietni lielāks, jo bieži vien, kad kaitējums darbinieku veselībai izrādījies salīdzinoši neliels, par tiem nemaz netiek ziņots.
Valsts darba inspekcija 2018. gadā veica arī tematisko pārbaudi „Drošs darbs ar ķīmiskām vielām, maisījumiem sociālās aprūpes uzņēmumos”, kuras laikā tika apsekots 151 sociālās aprūpes uzņēmums.
Pārbaudē konstatēja, ka 39% pārbaudīto uzņēmumu ķīmisko vielu radītais risks vispār nebija vērtēts, 50% uzņēmumu nodarbināto obligātās veselības pārbaudes kartēs nebija norādītas konkrētās ķīmiskās vielas, ar kurām nodarbinātais strādā ikdienā, bet 17% gadījumu nodarbinātie nebija nodrošināti ar atbilstošiem individuālās aizsardzības līdzekļiem.
VDI secinājums ir skarbs: tematiskās pārbaudes rezultāti liek secināt, ka liela daļa darba devēju neapzinās vai apzināti ignorē riskus, ko darba vidē rada ķīmisko vielu lietošana.
Informācijai ir liela nozīme
Patiesībā saprast, ko drīkst un ko nedrīkst darīt, strādājot ar ķīmiskām vielām, ir diezgan vienkārši, jo darba drošības noteikumi ir skrupulozi aprakstīti drošības datu lapās.
Tās ir paredzētas ikvienai ķīmiskajai vielai vai vielu maisījumam, kas ir kvalificēti kā bīstami cilvēka veselībai vai videi, ir toksiski, noturīgi utt., un ar šīm lapām piegādātājam vai izplatītājam ir pienākums nodrošināt patērētāju. Latvijā tām jābūt valsts valodā.
Tāpat normatīvie akti paredz, ka ar drošības datu lapām ir jāiepazīstina cilvēki, kas strādā ar ķīmiskām vielām. Tajās sīki ir aprakstīts, kas tas par produktu, kāds ir tā sastāvs, kādi drošības pasākumi jāievēro, produktu apsaimniekojot vai transportējot, kāda ir tā bīstamība un kādā veidā viela vai maisījums var nodarīt kaitējumu cilvēkiem un videi, kā atšifrējami uz etiķetes lietotie apzīmējumi, un ir sniegta arī cita informācija.
Tāpat tajās ir aprakstīts, kas jādara vielas noplūdes vai aizdegšanās gadījumā. Drošības datu lapas ir ne tikai preventīvs materiāls par veicamajiem drošības pasākumiem, bet arī svarīgs informācijas avots nelaimes gadījumā, jo sniedz informāciju par saindēšanās simptomiem un par pirmās palīdzības sniegšanu.
Arī mediķiem, saņemot drošības datu lapu, uzreiz ir skaidrs, kāda ķīmiskā viela ir izraisījusi negadījumu un kāda tieši palīdzība jāsniedz. Tas būtiski atvieglo viņu darbu, kā arī palielina cietušo izārstēšanās iespējas un mazina negadījumu sekas.
Ja pārkāpumi atkārtojas regulāri, gadiem ilgi, tad laika gaitā cilvēks sāk izjust veselības problēmas. Nekā tāda droši vien nebūtu, ja vien, strādājot ar ķīmiskajām vielām, viņš iepriekš būtu rūpīgi iepazinies ar drošības datu lapās sniegto informāciju un stingri ievērotu norādījumus, kaut vai, piemēram, lietojot individuālos aizsardzības līdzekļus, bīstamos šķidrumus no lielākas taras iepildot mazākā.
Kā rīkoties?
Ko iespējams darīt, lai situācija uzlabotos? Protams, vienmēr iespējami vēl stingrāki un biežāki kontroles pasākumi, taču katrai iestādei ir savas iespējas, un jāatzīst, ka VDI strādā nopietni un pārbaudes notiek iespējami bieži.
Tomēr lielāka vērība arī pašiem uzņēmumiem būtu jāveltī komunicēšanai un skaidrošanai, lai uzņēmēji labāk izprastu drošības datu lapu nozīmi.
Tāpat ir svarīgi, lai uzņēmumi spētu panākt, ka darbinieki patiešām nopietni iepazīstas ar drošības datu lapās sniegto informāciju, ņem izlasīto vērā un to atceras.
Zināšanu pārbaude
Viena lieta ir saņemt šādu lapu, parakstīties par iepazīšanos, bet cita – tiešām izlasīt un izprast tajā rakstīto, lai neradītu kaitējumu sev, vieglprātīgi izturoties pret savu un kolēģu drošību un veselību.
Iespējams, ka laiks ieviest arī darbinieku reālo zināšanu pārbaudes, lai pārliecinātos, vai viņi ar tām patiešām ir iepazinušies un informāciju sapratuši.
Tāpat varētu rīkot regulāras apmācības darbiniekiem, izskaidrojot būtiskāko informāciju un pēc tām pārliecinoties, vai un kā apgūtas zināšanas.
Protams, noderēs arī uzskatāmas skaidrojošas infografikas, lai ikviens darbinieks redzētu, ko drīkst un ko nedrīkst darīt, kādi individuālās aizsardzības līdzekļi jālieto, kas jādara, ja tomēr notiek nelaime.
Visas Latvijas sabiedrības interesēs ir panākt, ka negadījumu daudzums, kas diemžēl notiek, arī strādājot ar ķīmiskām vielām, būtiski samazinās.
