Cilvēki – vispirms 1
Tēma, kam abas puses ķersies klāt kā pirmajai, būs pilsoņu tiesības. Kā tālāk veidosies Lielbritānijā dzīvojošo 3,3 miljonu Eiropas Savienības pilsoņu, tajā skaitā latviešu, un Eiropas Savienības valstīs mītošo britu tiesības, ir jautājums, kas ļoti tieši skar daudzu cilvēku dzīvi. Kas notiks ar darba iespējām, sociālo jomu un tā tālāk?
Otrais lielais jautājumu bloks būs finanses un ekonomika. Kas notiks ar vienoto tirgu? Nedz Lielbritānijai, nedz Eiropas Savienībai nebūtu izdevīgi novilkt stingru robežu, nojaukt veco kārtību, pārtraukt iespēju precēm un pakalpojumiem brīvi plūst, taču aiziešana no Eiropas Savienības nozīmē pilnīgi jaunu attiecību sākumu. Visneapskaužamākajā situācijā šajā ziņā ir Īrija, kam vienīgajai ar Lielbritāniju ir zemes robeža – starp Īriju un Ziemeļīriju, kuras atjaunošana nozīmētu milzu zaudējumus un galvassāpes īru uzņēmējiem. Īrijā vietām, kura agrāk atradusies salu sadalošā līnija, izvietoti plakāti ar uzsaukumu “No Borders!” jeb “Nē robežām!”.
Sarunas var ieilgt
Saskaņā ar Lisabonas līgumu sarunām būtu jānotiek divu gadu laikā, un teorētiski Lielbritānijai no Eiropas Savienības būtu jāaiziet 2019. gada 29. martā, taču daudzi to apšauba, sakot, ka, visticamāk, sarunas ieilgs vairāku iemeslu dēļ un pirmkārt jau tāpēc, ka tas ir absolūts jaunums Eiropas Savienības vēsturē un pilnīgi nevienam nav pieredzes ar kādas valsts izstāšanos. Paies laiks, kamēr abas puses vienosies par sarunu gaitu, grafiku, un, protams, milzu strīdu jau tagad paredz par naudu, kādā veidā beigsies Lielbritānijas saistības ar Eiropas Savienības budžetu. Lielbritānijai varbūt būs jāšķiras no 60 miljardiem eiro par aiziešanu no Eiropas Savienības, jo būs jāsedz tās saistības, kuras briti ir apsolījuši, proti, nākotnes maksājumi projektos un programmās, tajā skaitā struktūrfondos. Tāpat summai pieskaitāmi arī pensiju maksājumi Eiropas Savienības ierēdņiem. Tomēr britu valdības juristi strīdas pretī, sakot, ka Lielbritānija valstu blokam var nemaksāt, jo neesot neviena līguma vai likuma, kas Lielbritānijai liktu izpildīt šādas saistības.
Jau izsenis ir zināms, ka ikvienas sarunas par naudu ir garas un sarežģītas. Arī tās valstu vadītāju sanāksmes Briselē, kurās apspriests un dalīts bloka budžets, ir ilgušas garas, melnas nakts stundas un dienas.
