Brīdina par nopietnu apdraudējumu no kosmosa: nosaukta Eiropas valsts, kura rada lielāko sadursmju risku 0
Eksperti brīdina, ka tuvāko desmit gadu laikā kosmosa atkritumu skaits, kas atgriežas Zemes atmosfērā, var pieaugt līdz 15 objektiem dienā, vēsta “Euronews”.
Eiropas Kosmosa aģentūras (ESA) ziņojumā teikts, ka pērn uz Zemes nokrita aptuveni 1200 raķešu un satelītu atlūzu.
Šobrīd ap Zemi joprojām riņķo vairāk nekā 54 000 kosmosa atkritumu, kas lielāki par desmit centimetriem. ESA norāda, ka to skaits un izmērs turpina pieaugt
Šo pieaugumu veicina gan satelītu palaišanas skaita pieaugums — īpaši no SpaceX un Ķīnas —, gan arī pastiprināta Saules aktivitāte, kas palēnina kosmisko objektu kustību, liekot tiem ātrāk sadalīties.
“Sadursmju kaskādes efekts, kas pazīstams kā Keslera sindroms, rada vēl vairāk atlūzu, tādējādi palielinot jaunu sadursmju risku,” norāda ESA.
“Tāpēc ir ļoti svarīgi izņemt lielus, nefunkcionējošus objektus no visblīvāk apdzīvotajām orbītām, lai stabilizētu kosmosa atkritumu apjomu.”
Francija pašlaik ir tā Eiropas valsts, kas rada vislielāko sadursmju risku orbītā.
Tai pieder 533 kosmosa atlūzas un raķešu korpusi, kā arī 105 aktīvi satelīti.
Šie dati iegūti, balstoties uz aerokosmiskā aprīkojuma ražotāja YIJIN izstrādāto kosmosa riska indeksu, kas veidots, izmantojot Space-Track.org un N2yo.com apkopoto informāciju.
Uzņēmuma pārstāvis Gevins Ji brīdina, ka „atlūzu kaskādes efekts varētu padarīt orbītu nepieejamu vairākām paaudzēm.”
“Tā kā orbītu ‘maģistrāles’ kļūst aizvien noslogotākas, Eiropas pieeja kosmosa pārvaldībai būs izšķiroša, lai saglabātu piekļuvi šai svarīgajai jomai,” viņš piebilst.
Lielbritānija ieņem otro vietu galvenokārt tāpēc, ka tai ir vislielākais aktīvo satelītu skaits Eiropā – 658.
Tajā pašā laikā tās radīto atlūzu skaits ir minimāls – tikai viens objekts.
Arī Eiropas Kosmosa aģentūra ir demonstrējusi “labu orbitālo atkritumu apsaimniekošanu” — tai ir 95 satelīti un tikai 27 atkritumu vienības, teikts ziņojumā,
ESA ir ieviesusi vairākas iniciatīvas, lai mazinātu savu ietekmi uz kosmosa vidi, tostarp programmu Clean Space, kas izstrādā tehnoloģijas ilgtspējīgākām misijām, kā arī Kosmosa atkritumu biroju, kas uzrauga un modelē atlūzu vidi, lai samazinātu sadursmju un atkārtotas ieiešanas kosmosā riskus.
Vienlaikus ESA pārstāvis norādīja, ka cilvēkiem risks gūt ievainojumus no kosmosa atkritumiem ir ārkārtīgi zems: “Gada laikā iespēja, ka kosmosa atlūzas varētu ievainot kādu cilvēku, ir mazāka par vienu uz 100 miljardiem. Salīdzinājumam – iespēja, ka cilvēkam trāpīs zibens spēriens, ir aptuveni 65 000 reižu lielāka.”
Lielākā daļa kosmosa objektu, atgriežoties uz Zemes, sadalās sīkākos gabalos, jo tie sadeg atmosfēras spiediena un liela ātruma ietekmē.
“Atlūzu daļiņas, kas nonāk līdz Zemei, tikai ārkārtīgi retos gadījumos nodarījušas reālus bojājumus,” piebilst ESA.
