Māris Antonevičs
Māris Antonevičs
Foto: Timurs Subhankulovs

Māris Antonevičs: Brīvību pret desu – tas netiek piedāvāts 1

Arvien mazāk Latvijas iedzīvotāju būtu gatavi atteikties no politiskajām brīvībām apmaiņā pret ekonomiskā stāvokļa uzlabošanos – raksta ziņu aģentūra LETA, atsaucoties uz pētījumu centra SKDS veikto aptauju. Decembrī veiktajā aptaujā iedzīvotājiem lūgts vērtēt, vai ir pieļaujama neliela politisko brīvību ierobežošana, lai panāktu iedzīvotāju ekonomiskā stāvokļa uzlabošanu. Uz to 56% aptaujāto (daļa kategoriskāk, daļa pieļāvīgāk) atbildējuši, ka nav gan pieļaujama.

“Izskatās tā, ka pirmā lielā kauja šajā karā laikam tiks izcīnīta tieši šeit,” par notikumiem nedēļas nogalē stāsta Rajevs
Gaidāms ļoti liels finansiālais šoks, miljoniem cilvēku kļūs nabadzīgāki – brīdina Anglijas Bankas vadītājs
“Pienāks brīdis, kad josta būs jāsavelk,” Ināra Pētersone vērtē, vai vajadzētu samazināt algas valsts pārvaldē
Lasīt citas ziņas

Labākas dzīves vārdā atteikties no politiskajām brīvībām esot gatavi 24% aptaujāto. Tas ir krietni mazāk nekā, piemēram, 2003. un 2010. gadā, kad šādam viedoklim kopumā piekrituši pat 45% aptaujāto. Arī citus gadus daudz vairāk iedzīvotāju, kā norāda paši sociologi, esot bijuši “gatavi mainīt brīvību pret desu”.

Protams, arī šis pētījums sniedz kaut kādu nelielu ieskatu par sabiedrības noskaņojumu. To var mēģināt savilkt kopā ar citiem un tad izdarīt secinājumus gan par kopējo attieksmi pret valdošo iekārtu, gan par dzīves līmeni valstī. Tomēr šāds jautājums veicina aplamu pasaules priekšstatu, jo liek iztēloties ko līdzīgu tirgum, kur pārdošanā ir divas preces, un pircējam atliek izvēlēties vienu no tām, kas nu viņu vairāk uzrunā.

CITI ŠOBRĪD LASA
Realitātē šāds darījums nekad netiek piedāvāts.

Politisko brīvību ierobežošanai un ekonomiskajai labklājībai ļoti reti ir kāda saistība, tieši pretēji – bieži cilvēkiem tiek solīti visi iespējamie labumi, bet beigās viņi nesaņem neko no tā.

Protams, varētu atrast atsevišķus izņēmumus, kad autoritāra vadoņa vadībā valsts piedzīvojusi ekonomisku augšupeju: Čīle Augusto Pinočeta vadībā vai Latvija Kārļa Ulmaņa vadībā pēc 1934. gada 15. maija apvērsuma. Tomēr lielajā vairumā vēsturisko piemēru politisko brīvību ierobežošana gājusi kopsolī ar iedzīvotāju dzīves līmeņa pazemināšanos, turklāt, jo sliktāk kļūst dzīvot, jo lielāka neapmierinātība un protesti, tāpēc skrūves tiek piegrieztas ciešāk.

Īpaši tas raksturīgs kreisajiem politiķiem, kas pievilina atbalstītājus ar pasaciņām par tautai tīkamu un taisnīgu valdīšanu, bet rezultātā noved valsti pie katastrofas, kā tas šobrīd labi redzams Dienvid­amerikas valstī Venecuēlā. Tad vienīgais variants noturēt varu ir ieviest vēl stingrāku diktatūru, kas nežēlīgi izrēķinās ar citādi domājošajiem.

Šajā ziņā aplams ir joprojām bieži piesauktais it kā Latvijas atmodas laika lozungs: “Kaut pastalās, bet brīvi.”

Jo šādas izšķiršanās nebija. Padomju Savienība ekonomiski bija bankrota priekšā, un vienīgais tās eksistences turpinājums bija vardarbības palielināšana. Tas arī tika izmēģināts Tbilisi, Baku, Viļņā, bet valsts vadītājs Mihails Gorbačovs nebija gatavs tālāk smērēt rokas asinīs. Ar vārdu sakot, alternatīvas tolaik nebija: “Kaut nebrīvē, toties paēduši un dārgos zābakos.” Alternatīva bija: “Pastalās un nebrīvi.”

Attālinoties komunisma impērijas sabrukumam, kas bija skarbs pierādījums, pie kā aizraušanās ar sociālisma idejām var novest, jaunajai paaudzei tās var kļūt tīkamākas. Protams, ir arī tā pati Venecuēla vai Ziemeļkoreja, taču tie var šķist arī pārāk eksotiski piemēri, lai atturētu no aizraušanās ar eksperimentiem. Ir politikas vērotāji, kas uzskata, ka nākamais politisko pārmaiņu vilnis būšot tieši kreisās idejas jaunā iepakojumā, un to nesēji gan Eiropā, gan ASV sāk iezīmēties.

Atgriežoties pie “brīvības mainīšanas pret desu”, nav vajadzīgs autoritārs režīms, lai šādi piedāvājumi parādītos.
SAISTĪTIE RAKSTI

Piemēram, nesen Latvijā tika asi diskutēts par ANO migrācijas paktu, kur viens no šaubīgajiem tā punktiem ir apņēmība vērsties pret medijiem, kas neatspoguļo “pareizo” viedokli šajā jautājumā. Runa pagaidām ir nevis par kādām sankcijām, bet sabiedriskā finansējuma atņemšanu. Tātad, ja gribi naudu, tad savu negatīvo viedokli paturi pie sevis. Lūk, te gan ir tirgus darījums. Tāpat kā ik pa laikam skanošie paziņojumi, ka vajadzētu finansiāli ietekmēt (atņemt Eiropas Savienības naudu) valstīm, kas nepakļaujas Briseles kursam. Bet pagaidām tās ir tikai diskusijas.

Savukārt pavisam reāls un arvien biežāk sastopams ir cits darījums – atteikties no politiskajām brīvībām apmaiņā pret drošību. Tas nozīmē gan pakāpenisku atteikšanos no privātās dzīves neaizskaramības, gan spēka struktūru pilnvaru palielināšanu, varbūt pat ierobežojumus preses un vārda brīvībai, ja rodas tāda vajadzība. Arī par to sabiedriskās domas pētītāji varētu kādreiz apjautāties.

Šajā publikācijā paustais ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar LA.LV redakcijas redzējumu.
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
“Izskatās tā, ka pirmā lielā kauja šajā karā laikam tiks izcīnīta tieši šeit,” par notikumiem nedēļas nogalē stāsta Rajevs
Gaidāms ļoti liels ienākumu šoks, miljoniem cilvēku kļūs nabadzīgāki – brīdina Anglijas Bankas vadītājs
“Pienāks brīdis, kad josta būs jāsavelk,” Ināra Pētersone vērtē, vai vajadzētu samazināt algas valsts pārvaldē
“300 000 Latvijas iedzīvotāju prezidents ir Putins,” atklāj bijušais ministrs
FOTO. “Tērps pa tiešo no Maskavas pasūtīts?”: Jolantas Gulbes-Paškevicas apģērbs soctīklos izraisa “vētru”
Lasīt citas ziņas
Ukrainas ministrs un “Azovstaļ” īpašnieki aicina Latvijas valdību atbalstīt DLRR
“300 000 Latvijas iedzīvotāju prezidents ir Putins,” atklāj bijušais ministrs
Nosauc ceļu posmus, pa kuriem no 20.maija varēs braukt ar 110 km/h ātrumu
Aigars Rostovskis: Ja pretenziju pret Vitenbergu nav, tad lai viņš strādā
Kādi mēdz būt iemesli matu izkrišanai
14:58
“Tas nekas, ka Latvija NATO, te ir daudzi, kuri Putina tankus sagaidītu ar sajūsmu,” uzskata krievu miljonārs Čičvarkins
14:55
Ukrainas ministrs un “Azovstaļ” īpašnieki aicina Latvijas valdību atbalstīt DLRR
14:49
VIDEO. Vai vasara vispār būs? Bricis par laikapstākļiem maijā un jūnijā
Maiznieki paredz, ka rudenī maizes cenas var nākties mainīt gandrīz katru nedēļu. Cik maksās maize?
Rietumu avoti: Putins karā iesaistīts pulkveža vai brigādes ģenerāļa līmenī
FOTO. “Tērps pa tiešo no Maskavas pasūtīts?”: Jolantas Gulbes-Paškevicas apģērbs soctīklos izraisa “vētru”
Šlesers un Gobzems apgalvo, ka viņu partijas 14.Saeimas vēlēšanās startēs atsevišķi
Gaidāms ļoti liels ienākumu šoks, miljoniem cilvēku kļūs nabadzīgāki – brīdina Anglijas Bankas vadītājs
Kariņš jau pieņēmis Golubevas demisiju
Apinis: Kariņ, ļauj Pavļutam turpināt Golubevas darbu, paņems vēl Juhņēviču līdz, lai vada dzeloņdrāšu iepirkuma biroju
No Mariupoles rūpnīcas “Azovstaļ” evakuēti 264 Ukrainas karavīri
“Ruka kungs šobrīd ir vairāk nobažījies par savu vietu,” Kreituse komentē šī brīža “politisko vētru” pēc 9. maija
Kļuvis zināms, kāda slimība aprāva leģendāra latviešu aktiera Pētera Liepiņa dzīvi
VIDEO. “Viņiem jāsaprot, ka šausmīgā Krievija ir blakus!”: TV kanālā “Rossija 1” izteikti draudi Latvijas politiķiem
VIDEO. “Jā, man ir svarīgi apprecēties!”: žurnāliste Una Ulme gatavojas trešajām kāzām
Kas notiek ar sankcijām un ekonomiskajām attiecībām Latvijas un Baltkrievijas starpā?
Iznākusi jauna “Kurbads. Latviju varoņstāsts” grāmata: ilustrācijas tapušas, iedvesmojoties no komiksiem un videospēlēm
Pēc rietumvalstu sankciju noteikšanas Krievija samazina automobiļu ražošanas drošības standartus
Sēj salātus, stāda zemenes un vasaras puķes. Kas darāms dārzā no 17. līdz 23.maijam?
Cepeškrāsnī ceptas sēnes ar sieru
Austrija neplāno pievienoties NATO
Herberts, Dailis, Umberts – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Nedēļas sākums var būt ļoti emocionāls un sāpīgs. Horoskopi no 16. līdz 22. maijam
Latvijas mednieki apvienojas, lai atbalstītu Latviju un Ukrainu
“Ieteiktu cilvēkiem sākt gatavoties enerģijas diētai, nodzīt liekos taukus!” Eksperti prognozē nākotni
Oleksijs Rezņikovs: Ukrainai sākas jauns kara posms