Budžets gatavs Saeimai. Par ko gaidāmi vislielākie strīdi? 1
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Šonedēļ valdība plāno izskatīt un apstiprināt 2021. gada valsts budžeta projektu ar 1,3 miljardu eiro deficītu, kuru tālāk nodos apspriešanai Saeimā, kopā ar nodokļu izmaiņu likumprojektu paketi.
Pagaidām vēl nav iespējams nosaukt 2021. gada budžeta plānotos ieņēmumus un izdevumus, jo izdevumu daļa vēl tiek precizēta.
Saskaņā ar finanšu ministra Jāņa Reira teikto joprojām norit diskusijas ar pašvaldībām, un šo sarunu rezultāts var viest korekcijas 2021. gada budžeta izdevumos. Kopumā ir skaidrs, ka valdības pozīcija ir – neskatoties uz paredzamo nodokļu ieņēmumu samazināšanos nākamajā gadā, nesamazināt budžeta izdevumus, finansējot starpību ar aizņemšanās palīdzību, palielinot budžeta deficītu. Valdība cer, ka, ieguldot papildu līdzekļus ekonomikas veicināšanā, tā varēs segt šo deficītu turpmākajos gados, ja stimulēšanas pasākumi dos rezultātus.
Tā faktiski ir visu attīstīto valstu stratēģija šajā krīzē, un tā ir krasi atšķirīga pieeja, salīdzinot ar 2008.–2009. gada krīzi, kad ekonomikas problēmas tika ārstētas ar “jostu savilkšanu”. Salīdzinājumam – valsts budžeta izdevumi no 5,56 miljardiem latu 2009. gadā samazinājās līdz 4,38 miljardiem 2010. gadā, samazinot budžeta izdevumus par 21,2% – tas bija lielākais izdevumu samazinājums iepriekšējās krīzes laikā.
Lai gan kopumā valdība ir necerēti ātri un saskaņoti tikusi galā ar budžetu pavadošo nodokļu likumprojektu paketi, kas ļauj prognozēt arī raitu budžeta apspriešanu Saeimā, tomēr viena konfliktsituācija nav atrisināta.
Proti, valsts budžeta portfelis tiks nests uz Saeimu bez galīgās vienošanās par pašvaldību finansējumu – šis konflikts būs jāizcīna parlamentā.
Kā “Latvijas Avīzei” uzsvēra Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis, tas nav jautājums par pašvaldībām kā institūcijām, bet gan pašvaldībās dzīvojošajiem cilvēkiem, vietvaru iespējām sniegt tiem pakalpojumus un sociālo palīdzību. “Ar valdību ir panāktas vairākas vienošanās – par pašvaldību tiesībām aizņemties vairāk kopumā, par iespējām aizņemties, lai līdzfinansētu izglītības un Eiropas fondu projektus u. c.
Tomēr iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārdale starp valsti un pašvaldībām nes līdzi vairāk kā 90 miljonu ieņēmumu kritumu pašvaldību budžetos, bez tam pašvaldībām būs papildu izdevumi saistībā ar Satversmes tiesas lēmumiem par garantēto minimālo ienākumu (GMI) un citām sociālās palīdzības formām, kā arī minimālās algas palielināšanu.
Lai gan liela daļa pašvaldību spēs tikt galā ar situāciju, izmantojot tās valsts piedāvātā atbalsta formas, par kurām jau esam vienojušies, 77 pašvaldībām būs slikta situācija – straujš ieņēmumu kritums un krass izdevumu palielinājums. Kā nav grūti uzminēt, runa ir par nabadzīgākajām pašvaldībām, kurām būs lielākais izdevumu pieaugums sociālajām vajadzībām, – tām paredzamais ieņēmumu kritums ir vairāk nekā četri procenti.
To nav iespējams izlīdzināt, pārdalot naudu ar pašreizējiem kompensācijas mehānismiem. Lai labotu situāciju, nepieciešama 9,2 miljonu eiro kompensācija šīm pašvaldībām.
Iespējami vairāki mehānismi – valsts kompensē šīm pašvaldībām 50% no izmaksātā GMI ar mērķi veicināt nodarbinātību un uzņēmējdarbību šajās pašvaldībās, tāpat iespējama 25% azartspēļu nodokļa ieskaitīšana šo pašvaldību budžetā par pašvaldību teritorijā strādājošajām azartspēļu iestādēm, kā arī dabas resursu nodokļa pārdale – šie mehānismi palīdzētu pielīdzināt 77 minēto pašvaldību situāciju pārējām pašvaldībām, panākot, ka to pamatbudžeta ieņēmumi samazinās “tikai” par 4%.
Tomēr vienošanās ar valdību par šiem mehānismiem panākta nav, pušu domstarpības ir nofiksētas protokolā, un šis konflikts būs jārisina Saeimā.”
Auto nodokļa fiasko
Nekā citādi kā par pilnīgu izgāšanos nevar nosaukt Satiksmes ministrijas ieceri ieviest pirmās reģistrācijas nodokli automašīnām, kas vecākas par pieciem gadiem. Nodokļa deklarētais mērķis bija novērst vecu un videi nesaudzīgu automašīnu reģistrāciju Latvijā.
Tomēr kā 6. oktobra publikācijā “Aktīvas darbības imitācija” parādīja “Latvijas Avīzes” žurnālists Atis Jansons, nodoklis minimāli ietekmētu vecāku benzīna automašīnu reģistrāciju, krietni būtiskāka šī ietekme būtu uz reģionos populārajiem jaudīgiem dīzeļauto, taču arī tur mērķis netiktu sasniegts – nodoklis panāktu tikai vecāku un lētāku automašīnu reģistrāciju.
Vai nu valdība klusībā domā tāpat, vai arī ieklausījusies agresīvajos un izteikti negatīvajos iedzīvotāju komentāros par šo ieceri, taču rezultātā noraidīja šo ideju.
“Jābūt stimulējošam mehānismam ar ilgtermiņa ieguvumu videi un sabiedrībai. Esošais piedāvājums to nenodrošina,” savā tviterkontā pavēstīja premjers. Taču, kas vēl nopietnāk – pirms valdības lēmuma satiksmes ministra Tāļa Linkaita ieceri publiski atteicās atbalstīt pat paša pārstāvētā Jaunā konservatīvā partija, ko nekā citādi kā par ministra politisko fiasko nosaukt nevar un kas raisa arī jautājumus par šīs partijas vienotību.
Skanot auto reģistrācijas nodokļa bēru akordiem, ministrs gan paspēja sīki atriebties, paziņojot, ka uz jauniem pasažieru vilcieniem reģioni tagad varot necerēt agrāk kā 2027. gadā, jo to iepirkumu daļēji esot bijis paredzēts finansēt no šā nodokļa.
.Paziņojot, ka nebūs naudas vilcieniem, viņš faktiski atzīst, ka bija plānoti ieņēmumi no vecajiem auto un tātad mērķis – nepārvērst Latviju par Rietumeiropas veco auto kapsētu un kļūt zaļiem – ir tikai izkārtne.
Autoru protesti
Cita konfliktsituācija budžeta sakarā izveidojusies saistībā ar autoratlīdzības nodokļiem. Jāatgādina, ka no nākamā gada otrā pusgada ir paredzēts, ka personai, kas saņem autoratlīdzību un nav reģistrējusi saimniecisko darbību, ienākuma izmaksātājs ietur nodokli 25% apmērā, no kura 80% tiek novirzīti sociālajai apdrošināšanai, bet 20% – kā iedzīvotāju ienākuma nodokli. Autortiesību ieņēmumiem, kas pārsniedz 25 000 eiro robežu, nodokļu likme varētu pieaugt pat līdz 40%.
Kā publiski izteicies tēlnieks Kristaps Gulbis, attiecinot Finanšu ministrijas priekšlikumu uz vienu autordarbu, nodokļu slogs pieaugtu trīs reizes, savukārt “neto peļņa” arī samazinātos aptuveni trīs reizes. Ņemot vērā, ka daudzu radošo profesiju pārstāvjiem nav regulāras mēnešalgas un tie pārtiek tikai no autortiesību ienākumiem, šāds ienākumu samazinājums ir ārkārtīgi būtisks.
Turklāt jāņem vērā tas, ka, pat iekasējot pilna apmēra valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) no radošo profesiju pārstāvjiem, valsts nespēs nodrošināt tiem pilna apmēra sociālo pakalpojumu paketi.
Galvenās problēmas šajā jomā saistītas ar nespēju saņemt bezdarbnieka pabalstu, jo vairumā gadījumu nav darba devēja, kas šo profesiju pārstāvjus būtu atlaidis no kāda darba, un nespēju saņemt slimības pabalstus līdz 11. dienai, kurus saskaņā ar likumdošanu jāmaksā darba devējam – kā jau teikts, radošajās profesijās daudziem tāda nemaz nav.
Arī šajā jautājumā Saeimā vēl gaidāmas asas diskusijas, radošo profesiju pārstāvju apvienības pat gatavas pieprasīt finanšu ministra demisiju.
Solis pareizajā virzienā
Neapšaubāmi, ka uzņēmēju organizāciju spiediena rezultātā valdība beidzot spērusi soli pareizajā virzienā – no nākamā gada 1. janvāra VSAOI likme plānota 34,09% liela, proti, vienu procentpunktu mazāka nekā līdz šim. Par pusprocentpunktu tiek samazināta darba devēja maksātā VSAOI, tikpat daudz – darba ņēmēja daļa.
Likumprojekta mērķis ir uzlabot Latvijas spēju konkurēt par starptautiskajām investīcijām, jo šobrīd tās bremzē tas, ka darbaspēka izmaksas nodokļu dēļ no visām trim Baltijas valstīm Latvijā ir visaugstākās. Minētais likumprojekts neapšaubāmi ir solis pareizajā virzienā, taču nepietiekams – arī pēc šīm izmaiņām Latvijas darbaspēks joprojām būs visdārgākais.
Var tikai jautāt, kādēļ problēmu nebija iespējams risināt agrāk un kādēļ valdība sasparojusies tikai ekonomiskās krīzes laikā?
Bet pagaidām, kamēr problēma nav atrisināta, situācija ir šāda – 2019. gadā tikai 16% no Baltijas valstīs veiktajām ārvalstu investīcijām nonāca Latvijā, attiecīgi 84% – abās kaimiņvalstīs. Tā kā daudzas augsti apmaksātās darba vietas atrodas tieši ārvalstu investoru uzņēmumos, tad arī tās paliek Lietuvā un Igaunijā.
Lai gan galvenais mērķis, mazinot VSAOI, ir valsts konkurētspējas uzlabošana, tomēr arī iedzīvotāji jutīs starpību – saskaņā ar Finanšu ministrijas aprēķiniem algu grupās starp 700 un 1400 eiro “uz papīra”, katrs strādājošais redzēs 11 līdz 32 eiro pieaugumu makā, minimālās algas saņēmēji gan tikai divus eiro. Papildu iepriecinājums arī lielāku algu saņēmējiem – diferencēto neapliekamo minimumu (lasi – lielākus nodokļus) tagad piemēros nevis no 1200 eiro kā šobrīd, bet tikai no 1800 eiro.
Mikrouzņēmumus izskauž
Krietni sarežģītāka situācija gan veidojas ar visiem tiem, kuri līdz šim strādājuši mikrouzņēmuma nodokļa režīmā – no nākamā gada iecerēts reorganizēt mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīmu, to pakāpeniski ierobežojot un pielīdzinot vispārējam darbaspēka nodokļu režīmam. Plānots, ka no 1. janvāra MUN maksātājs būs tikai mikrouzņēmuma īpašnieks.
Savukārt, ja mikrouzņēmumā tiks pieņemti darbinieki, darbinieka ienākumus no mikrouzņēmuma apliks ar pilna apmēra iedzīvotāju ienākuma nodokli un darbinieku apdrošinās kā darba ņēmēju. Faktiski Finanšu ministrijas izstrādātie grozījumi paredz, ka MUN režīmam zudīs priekšrocības, ko līdz šim tam sniedza zema nodokļa likme, kas, ministrijas ieskatā, radīja plašas nodokļu optimizācijas iespējas, taču, no otras puses, būtiski samazināsies administratīvais slogs visiem tiem MUN maksātājiem, kuri atbildīs jaunajiem kritērijiem.
Jāpiebilst, ka viens no valdības mērķiem ir pakāpeniski izlīdzināt nodokļu slogu visiem strādājošajiem, kas gan netiks panākts – Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ir atzinis, ka MUN maksātāji turpmāk maksās 25% nodokli, savukārt standarta nodokļu režīmā strādājošajiem nodokļu slogs būs 50–60% robežās – situācija joprojām neesot vienlīdzīga, taču labāka nekā līdz šim.
Pamatproblēma ar šīm izmaiņām saistīta ar to, ka daudzi MUN režīmā strādājošie uzņēmumi varētu nespēt samaksāt pieaugušos nodokļus un tikt slēgti, to darbiniekiem papildinot bezdarbnieku rindas. Arī par šo jautājumu vēl gaidāmas diskusijas Saeimā.
Jāatgādina, ka nākamajā gadā plānotas arī citas izmaiņas – minimālās algas paaugstināšana līdz 500 eiro, veselības finansēšanai paredzētās VSAOI daļas “iecementēšana” 1% līmenī, radot lielākas, taču joprojām nepietiekamas garantijas medicīnas finansēšanai nākotnē un vēl citas. Par visām šīm izmaiņām vēl tiks diskutēts Saeimā valsts budžeta pieņemšanas procesā.
