Vai autisms patiešām biežāk skar zēnus – jauns pētījums atklāj nepatīkamus secinājumus par pasaules medicīnu 0
Sievietēm autismu dzīves gaitā konstatē tikpat bieži kā vīriešiem, taču bērnībā zēniem autismu diagnosticē pat četras reizes biežāk, liecina liela mēroga pētījums.
Pētījumu vadīja Karolinska institūts Zviedrijā, analizējot autismu diagnosticēšanas biežumu cilvēkiem, kas dzimuši Zviedrijā no 1985. līdz 2020. gadam. No 2,7 miljoniem analizēto cilvēku 2,8% autismu diagnosticēja vecumā no diviem līdz 37 gadiem.
Pētnieki atklāja, ka līdz 20 gadu vecumam diagnosticēto vīriešu un sieviešu īpatsvars kļūst gandrīz vienāds,
apšaubot līdzšinējo uzskatu, ka autisms būtiski biežāk sastopams vīriešu vidū, par šo pētījumu plašāk rakstīts vietnē The Guardian.
“Mūsu secinājumi liecina, ka dzimumu atšķirība autismā ir daudz mazāka, nekā iepriekš uzskatīts, jo sievietēm un meitenēm autismu bieži nenosaka vispār vai nosaka ar novēlošanos,” vēsta pētījuma vadošā autore doktore Karolaina Faifa.
Pētījumā atklājās, ka bērnībā zēniem autismu diagnosticē vidēji gandrīz trīs gadus agrāk nekā meitenēm. Meitenēm mediānais vecums diagnozes noteikšanas brīdī bija 15,9 gadi, bet zēniem – 13,1 gads. Kopumā zēniem bija trīs līdz četras reizes lielāka iespējamība saņemt diagnozi par autismu līdz 10 gadu vecumam. Taču līdz 20 gadu vecumam meitenes šo atšķirību “panāk”, jo pusaudžu gados strauji pieaug autismu diagnožu skaits.
“Šie novērojumi uzsver nepieciešamību izpētīt, kāpēc sievietēm diagnozi nosaka vēlāk nekā vīriešiem,” secina pētījuma autori.
Pētījums, kas publicēts medicīnas žurnālā BMJ, arī atklāja, ka, lai gan pēdējo trīsdesmit gadu laikā dzimumu atšķirības diagnožu biežumā bērniem līdz 10 gadu vecumam saglabājās samērā nemainīgas, visās pārējās vecuma grupās tās strauji samazinājās.
Pacientu interešu aizstāve Anna Kerija, komentējot pētījumu, norādījusi, ka tas apstiprina argumentus par to, ka
atšķirības diagnožu biežumā galvenokārt izraisa aizspriedumainība diagnostikā, nevis reālas saslimstības atšķirības.
Lai gan simptomu parādīšanās var būt novēlota un maskēšana noteikti spēlē nozīmīgu lomu, viņa uzsvēra, ka autismu diagnosticēšanas metodes un rīki var būt neobjektīvi un tiem nepieciešami uzlabojumi.
“Kamēr autiskās meitenes un sievietes gaida pareizu diagnozi, viņām bieži tiek noteiktas citas psihiskas diagnozes, īpaši garastāvokļa un personības traucējumi. Viņām nākas pašām cīnīties par to, lai viņas tiktu pamanītas un saņemtu atbilstošu ārstēšanu kā viņu vīriešu kārtas līdzbiedri.”
Daktere Džūdita Brauna, Nacionālās Autisma biedrības pierādījumu un pētniecības nodaļas vadītāja, sacīja: “Vēsturiski tika kļūdaini pieņemts, ka autiski cilvēki pārsvarā ir vīrieši un zēni, taču tagad mēs zinām, ka sievietes un meitenes biežāk maskē pazīmes, kuras tradicionāli uzskata par autisma simptomiem, un tas apgrūtina viņu grūtību atpazīšanu.”
“Nepareizi diagnosticētām autiskām sievietēm var attīstīties blakussaslimšanas, piemēram, trauksme un depresija, ko veicina atbalsta trūkums un izsīkums,
ko rada pastāvīga maskēšana. Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi, lai autisku sieviešu un meiteņu pieredze netiktu ignorēta un lai novecojušie stereotipi un aplamie pieņēmumi beidzot tiktu atmesti,” skaidro Brauna.
Autisku meiteņu vajadzības bieži tiek pārprastas vai to uzvedība tiek skaidrota ar citiem iemesliem, kā rezultātā viņas nav saņēmušas būtisku atbalstu un dažos gadījumos nonākušas līdz nopietnām psihiskās veselības krīzēm.
“Ir ļoti svarīgi, lai pētnieki un diagnostikas dienesti turpinātu padziļināti izprast atšķirīgās autisma izpausmes meitenēm un sievietēm,
un lai atbalsta sistēmas pielāgotos pieaugošajam cilvēku skaitam, kuriem šis atbalsts ir nepieciešams.”
“Ir daudz autisku sieviešu, kurām diagnoze nav noteikta, un ir vitāli svarīgi, lai viņām būtu pieejama savlaicīga izvērtēšana un aprūpe, ja tā nepieciešama,” speciālistus citē medijs, “psihiatriem arī jāapzinās autisma iespējamība, izvērtējot pacientus ar psihiskās veselības problēmām. Tas ir īpaši svarīgi sievietēm, kuru autisms bērnībā varēja netikt pamanīts.”
