Jādara daudz vairāk! Ceļ trauksmi par ES enerģētisko nabadzību 44
Ilmārs Randers, “Tepat, Eiropā”, AS “Latvijas Mediji”
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) Briselē 19. jūlijā notikušajā gadskārtējā konferencē norādīja, ka Eiropas Savienībai (ES) jādara daudz vairāk, lai risinātu enerģētiskās nabadzības problēmu un gādātu par neaizsargātajiem iedzīvotājiem. Pēc “Eurostat” 2023. gada jūnija datiem, aptuveni 42 miljoni jeb 9,3% cilvēku ES teritorijā iepriekšējā ziemā nav spējuši uzturēt savu mājokli pietiekami siltu.
Nedaudz labāka situācija bijusi 2020. un 2021. gadā, kad enerģētiskā nabadzība skārusi attiecīgi 8% un 6,9% ES iedzīvotāju, taču pērn Krievijas iebrukums Ukrainā un sekojošais enerģijas cenu pieaugums radījis grūtākus apstākļus vēl mūsdienās nepieredzēti lielam cilvēku skaitam.
EESK uzskata, ka Eiropas Savienībai ir jāizstrādā skaidra stratēģija, kas ļautu visiem politiskajiem līmeņiem – vietējam, valsts un Eiropas līmenim – darboties kopīgi un citam citu atbalstīt. Ar “RePowerEU” jeb Atjaunošanās un noturības mehānisma fonda līdzekļiem vien nepietiks, arvien vairāk jākoncentrējas uz atjaunīgajiem energoresursiem un vietējām energokopienām.
“Lēmumu pieņēmējiem būtu jāpievērš uzmanība tam, ka energoapgāde ir sabiedrisks pakalpojums, un gaidāmajai elektroenerģijas tirgus reformai ir jāgarantē, no vienas puses, ilgtspējīga un uzticama piegāde, un, no otras puses, iedzīvotāju tiesības uz enerģiju,” konferencē uzsvēra EESK pastāvīgās grupas “Enerģētika” priekšsēdētājs Andress Barselo Delgado.
Latvijas pārstāve kritizē valdības politiku
EESK Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētās nodaļas (TEN) prezidentes amatā 2020. gadā pirmo reizi Baltijas valstu vēsturē ievēlēta pārstāve no Latvijas Baiba Miltoviča, kura ir arī biedrības “Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija” valdes locekle, starptautisko un ES lietu padomniece.
Sarunā ar “Latvijas Avīzi” Baiba Miltoviča atzina, ka EESK atzinumos un priekšlikumos ieklausās ES institūcijas, taču dalībvalstis diemžēl lielākoties Eiropas aktīvo pilsoņu pozīciju ignorē vai izliekas, ka tā nav saistoša, un praksē iznāk, ka realizē savu, katrā valstī savādāku politiku.
“Virkne ES sabiedrisko organizāciju uzskata, ka enerģētisko nabadzību ir iespējams risināt ar atjaunojamās enerģijas instrumentiem. Tomēr pagājušajā mēnesī Eiropas Revīzijas palāta publicēja ziņojumu, kurā paustas bažas, ka ES dalībvalstīs nav pietiekama finansējuma, lai 2030. gada klimata mērķus sasniegtu. Nacionālajos enerģētikas un klimata plānos konstatēts, ka finansējums ir neskaidrs, jo īpaši attiecībā uz atjaunojamo enerģiju.
Mēs redzam, ka paši iedzīvotāji bieži vien ir gatavi investēt pašpatēriņā vai kopienas patēriņā, ja viņi saprot, ka tas ir izdevīgi. Dalībvalstīm un politikas veidotājiem būtu jāmudina, jāatbalsta un jādod iespēja cilvēkiem kļūt ne tikai par enerģijas patērētājiem, bet arī par enerģijas ražotājiem savām vajadzībām, vai veidojot vietējās enerģētikas kopienas. Enerģijas tirgus dalībvalstīs jāorganizē tā, lai patērētāji, kas ražo arī savu elektroenerģiju, no pašu saražotās elektroenerģijas, pat ja viņi to ievada tīklā, varētu gūt pēc iespējas lielāku labumu.
Taču tā nenotiek, un to redzam arī Latvijas gadījumā, kur neveiksmīgi īstenoto augsto enerģijas cenu apkarošanas pasākumu sekas ir mājsaimniecību ienākumu sarukums inflācijas ietekmē. ES izdotie noteikumi dalībvalstīm ļauj veikt ārkārtas pasākumus, lai enerģijas patērētājus aizsargātu no izmaksu pieauguma. Tāpēc nav pamatoti un saprotami, kādēļ 1. jūlijā Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apstiprinājusi tādus elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu tarifus, kas situāciju iedzīvotājiem padarījusi vēl sarežģītāku. Sabiedrībai nav skaidrs, kāpēc SPRK izmaksu izvērtēšanas procesā neņēma vērā Latvijas sociāli ekonomisko situāciju un atpalicību no citam ES dalībvalstīm. Lai gan tirgū energoresursu cenas ir stabilizējušās un situācija normalizējas, tomēr iedzīvotāju ienākumi vismaz Latvijā pieauguši nav,” vērtē Baiba Miltoviča.
Kā vajadzētu darīt
Augstās gāzes un elektrības cenas galvenokārt skārušas mājsaimniecības. “Efektivitātes nolūkā pareizāk būtu visās dalībvalstīs veikt vienādus pasākumus, tomēr redzam, ka valstu līmenī izvēlētie enerģijas krīzi mazinošie pasākumi ir bijuši atšķirīgi. Nodokļu, subsīdiju un regulējuma politika ir dažāda, bet enerģijas cenas joprojām ir augstas. Redzamie skaitļi ir šausminoši, šāda situācija vairs nav pieņemama! Ir skaidrs, ka līdz šim īstenotie pasākumi nav bijuši efektīvi, un mums ir vajadzīgs jauns kurss, jauna vienošanās ES līmenī, ko balstītu spēcīga politiskā griba, visiem pārvaldības līmeņiem tiecoties vienā un tajā pašā virzienā,” uzskata Baiba Miltoviča.
Lai risinātu enerģētiskās nabadzības problēmu, EESK ierosinājusi šādus pasākumus: izveidot inflācijas kontroles mehānismus un reformēt pašreizējo elektroenerģijas tirgu; ierobežot enerģijas patēriņu, izmantojot energotaupības un energoefektivitātes pasākumus; vairāk investēt atjaunīgajos energoresursos; palielināt ēku renovācijas rādītājus; iedzīvotājiem nodrošināt papildu finanšu resursus, racionalizējot ES finansējuma pieejamības procedūras un citus.
“Elektroenerģijas bankas” piemērs
EESK kā paraugu atzinusi Čehijas kolēģu izstrādāto piemēru par “elektroenerģijas banku”. Tas darbotos šādi: uz jumta atrodas saules paneļi, un saulainās dienās tie ražo vairāk, nekā mājsaimniecība patērē. Paneļu īpašnieks ar tīkla starpniecību šo elektroenerģijas pārpalikumu piegādā sadales uzņēmumam, ar kuru viņam ir līgums. Uzņēmums nolasa, cik daudz elektroenerģijas mikroģenerētājs piegādā, izmantojot viedo skaitītāju.
Tālāk šis daudzums daļēji, 70–90% vērtībā, no tīklā piegādātā apjoma (mazākiem ģenerētājiem vajadzētu ieskaitīt lielāko, 90% daļu) ieskaitīts piegādātāja kWh kontā. Daļēja ieskaite notiek trīs iemeslu dēļ: pirmkārt, lai finansētu sadales uzņēmuma pakalpojumus, otrkārt, tīkla turētājam jāņem vērā iespējamās cenu atšķirības starp brīdi, kad piegādājat elektroenerģiju, un brīdi, kad vēlaties iegādāties elektroenerģiju, treškārt, tādēļ, ka sistēmā jāievieš stimuli palielināt uzglabāšanas jaudu, lai visu elektroenerģijas tīklu padarītu noturīgāku.
Piemēram: piegādājāt 100 kWh, bet banka kontā ieskaita 80 kWh. Ar starpību esat jau samaksājis tīkla turētāja un vēlākā enerģijas piegādātāja pakalpojumus, kad saņemat elektrību savas mājsaimniecības vajadzībām.
Latvija – pretējā virzienā
Interesanti, ka Latvijā “elektroenerģijas bankai” līdzīgs princips jau darbojas. Tā pazīstama kā “neto norēķinu sistēma”. Ar vairākiem trūkumiem, taču atjaunīgās enerģijas ražotāji ar to rēķinās un izmanto. Tomēr šovasar kļuvis zināms, ka Latvijas Klimata un enerģētikas ministrija izstrādājot noteikumus, lai ar 2024. gada 1. janvāri no tagadējās enerģijas uzkrāšanas un norēķinu sistēmas atteiktos.
Jaunie, SPRK apstiprinātie “Sadales tīkla” tarifi, kā arī neskaidrība par uzkrāšanu un norēķiniem jau ir apslāpējusi cilvēku entuziasmu ieguldīt atjaunīgās enerģijas ražošanā. Savukārt esošie staciju īpašnieki ir sašutuši, ka iecerēto izmaiņu rezultātā viņi būs apkrāpti, un uzskata, ka valstij jāievēro tiesiskās paļāvības principi. Jaunos noteikumus nedrīkstētu piemērot ar atpakaļejošu datumu, tas ir – attiecināt uz jau noslēgtajiem līgumiem.
UZZIŅA
Kas ir EESK?
EESK izveidota 1975. gadā kā ES padomdevēja institūcija, kurā darbojas darba devēju, darba ņēmēju organizāciju un citu interešu grupu pārstāvji, kopumā 329 locekļi no 27 dalībvalstīm.
Latviju pārstāv septiņi locekļi.
Pēc būtības tā ir eiropiešu nevalstisko organizāciju asambleja, kas sniedz atzinumus par iedzīvotājiem būtiskiem jautājumiem Eiropas Komisijai, ES Padomei un Eiropas Parlamentam.
Pēc šo institūciju vai prezidējošās ES valsts pieprasījuma EESK apkopo un izstrādā priekšlikumus nepieciešamajiem projektiem, veic pētījumus, gatavo ziņojumus, organizē sabiedriskās uzklausīšanas sanāksmes, konferences, kurās iesaistīti eksperti, politikas veidotāji, ieinteresētās personas un plaša sabiedrība.
Avots: EESK
