Tēlnieka Edgara Kvjatkovska (vidū) ebreju glābēju piemiņai veltītā “Cerību koka” atklāšanā piedalījās kardināls Jānis Pujāts (pirmais no kreisās), arhibīskaps Jānis Vanags, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks (otrais no labās), bet viņus sirsnīgi uzņēma Rīgas geto un Latvijas Holokausta muzeja saimnieks rabīns Dr. Menahems Barkahans.
Tēlnieka Edgara Kvjatkovska (vidū) ebreju glābēju piemiņai veltītā “Cerību koka” atklāšanā piedalījās kardināls Jānis Pujāts (pirmais no kreisās), arhibīskaps Jānis Vanags, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks (otrais no labās), bet viņus sirsnīgi uzņēma Rīgas geto un Latvijas Holokausta muzeja saimnieks rabīns Dr. Menahems Barkahans.
Foto – Dainis Bušmanis

“Cerību koks” ebreju glābējiem 1

Rīgas geto un Latvijas Holokausta muzejā vakar atklāja memoriālu “Cerību koks”, kura autors ir  tēlnieks Edgars Kvjatkovskis. Memoriāls ir veltīts tiem dažādu tautību cilvēkiem, kas, riskējot ar savu dzīvību, glāba ebrejus holokausta laikā. Uz simboliskā koka lapām ir iemūžināti 456 drosmīgu cilvēku vārdi, kuri riskēja ar savu dzīvību, lai pasargātu līdzcilvēkus.

Reklāma
Reklāma
“Ko var iemācīt šādi ģērbušās lektores?” Dzejniece un lektore publiski šausminās un ņirgājas par pasniedzēju apģērbu 124
Ēdam katru dienu! Kuros pārtikas produktos ir visvairāk plastmasas?
Seni un spēcīgi ticējumi: šīs lietas nekad nedrīkst ne aizņemties, ne aizdot 9
Lasīt citas ziņas

Svinīgajā ceremonijā piedalījās gan Saeimas deputāti, gan Rīgas domes pārstāvji, arī reliģisko konfesiju pārstāvji un uzaicinātie viesi ne tikai no Latvijas, bet arī Izraēlas. Arhibīskaps Jānis Vanags: “”Cerību koks” ir ļoti trāpīgs nosaukums. Zinātne, kas netic Radītājam, uzskata, ka viss esot attīstījies savstarpējā konkurences cīņā. Bet šāda attīstība nav iespējama, kad cilvēks riskē ar savu dzīvību, lai palīdzētu citam. Šāds cilvēks ir patiesi skaidrs Dieva radījums. Mēs topam par cilvēkiem ne jau tad, kad mēs cits ar citu sacenšamies, konkurējam un cīnāmies, bet gan tad, kad cits citam palīdzam, atbalstām un cits citu glābjam. Tad ir no kaut kā jāatsakās un ar kaut ko jāriskē. Novēlu, kaut mūsu Latvijā būtu vairāk tādu cilvēku, kas ir no Dieva cēlušies un ir gatavi savstarpējam atbalstam, darbam un kopīgai nākotnei.”

Uz svinīgo sarīkojumu bija ieradusies arī vācu māksliniece Dagmara Kalē, jo vienlaikus ar memoriālu tika atklāta arī viņas izstāde “Divas ziemas dienas”, kas atgādina par 1941. gada 30. novembri un 8. decembri, kad nacisti Biķernieku mežā nošāva no Berlīnes atvestos ebrejus, bet Rumbulas mežā – Rīgas geto gūstekņus.

CITI ŠOBRĪD LASA
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.