Foto: SAB; ZUMAPRESS.com/Scanpix/LETA; SHUTTERSTOCK; kolāža: LA.LV

Slepenās frontes kareivis, mānīgie testi un dzērājšoferu problēma. Nedēļas notikumu apskats 1

“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Kāpēc Krievijai karā neiet tik labi, kā viņi vēlētos? Atbild Rajevs
“Ieteiktu cilvēkiem sākt gatavoties enerģijas diētai, nodzīt liekos taukus!” Eksperti prognozē nākotni
Vai Latvijā ir pamats uztraukties par etniskajiem grautiņiem?
Lasīt citas ziņas

 

Cilvēks. Tomēr profesionālis

CITI ŠOBRĪD LASA

No vienas puses, Egils Zviedris kā nākamais Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors šķiet loģiska un pamatota izvēle. Arī “Latvijas Avīze” jau novembrī, kad mūžībā devās līdzšinējais iestādes vadītājs Jānis Maizītis, par iespējamo pēcteci rakstīja: “Ļoti iespējams, ka tiks meklēts kāds no drošības dienestu profesionāļu vidus.”

Tieši tā arī noticis – E. Zviedrim ir liela pieredze gan kopumā drošības dienestos (iepriekš strādājis Valdības apsardzes dienestā, Valsts ekonomiskās suverenitātes aizsardzības departamentā, Drošības policijā), gan SAB darbā. Birojā viņš ir jau kopš 2011. gada un pēdējos astoņus gadus bijis direktora vietnieks un Izlūkošanas pārvaldes priekšnieks.

No otras puses, tas, ka kandidāta nosaukšanai bija vajadzīgi gandrīz divi mēneši, turklāt aizkulisēs tika minēti dažādi citi uzvārdi, liecina, ka viss nebūt nav tik vienkārši.

Piemēram, viena no versijām bija, ka kandidāts tiek meklēts diplomātiskajās aprindās, konkrēti izskanēja Latvijas vēstnieka NATO Edgara Skujas un Latvijas vēstnieces Vācijā Ingas Skujiņas vārdi, tāpat pieminēts Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons un NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts, bet pavisam nesen negaidīti arī prokurors Juris Juriss.

To gan neviens nav ne apstiprinājis, ne noliedzis, bet, kā var noprast no skopajiem amatpersonu komentāriem, tad pretendentu loks tiešām bijis plašāks un vismaz daļa no uzrunātajiem atteikušies paši. Iznāk, ka E. Zviedris ir nevis “labākais no labākajiem” politiķu izpratnē, bet drīzāk kompromisa variants.

Iespējams, sākotnējais uzskats bija, ka SAB vadītājam jābūt vairāk publiskai figūrai, kas jau zina, kā komunicēt ar medijiem un sabiedrību, orientējas politiskajā vidē un tamlīdzīgi. Savukārt pašreizējais kandidāts drīzāk ir tāds slepenās frontes kareivis, kurš apzināti vienmēr turējies ēnā, bet nu izvilkts dienas gaismā un spiests lielā steigā veidot savu publisko tēlu.

Laba ilustrācija šai situācijai ir tas, ka pēc E. Zviedra kandidatūras nosaukšanas pagāja trīs dienas, līdz medijiem vispār kļuva pieejama kāda viņa fotogrāfija. Vēl priekšā Saeimas balsojums, taču šobrīd nekas neliecina, ka tas varētu būt E. Zviedrim nelabvēlīgs, drīzāk pretēji – viņš var cerēt gan uz koalīcijas, gan opozīcijas balsīm.

 

Pārsteigums. Latvijas baņķieri populāri austrumos

Ziņa par to, ka bijušais Latvijas “Swedbank” vadītājs Reinis Rubenis kļuvis par vienas no lielākajām Kazahstānas bankām – “ForteBank” – valdes priekšsēdētāju, pārsteidzoša varētu šķist tikai cilvēkiem ar īsu atmiņu.

Latvijas baņķieri jau labu brīdi ir populāri uz austrumiem no mūsu valsts robežas. “Swedbank” šajā sarakstā izceļas īpaši – tās bijušais valdes priekšsēdētājs Māris Mančinskis bijis “Bank Saint-Petersburg” valdes priekšsēdētājs, šajā pašā bankā viceprezidentes un stratēģiskās attīstības nodaļas vadītājas amatā joprojām atrodama bijusī “Swedbank” valdes locekle Oksana Sivokobiļska, bet padomē – bijušais “Parex” bankas viceprezidents un bankas “Citadele” valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis.

Vēl viens “Hansabankas” (tagad – “Swedbank”) viceprezidents Uģis Zemturis paspēja Krievijā pastrādāt par “Alfabank” stratēģijas direktoru un pēc tam par “KIT Finans” bankas mazumtirdzniecības (lasi – filiāļu pārvaldes) direktoru.

Kāpēc vadoši Latvijas baņķieri ir tik iecienīti austrumu kaimiņvalstīs? Nav jau izslēgts, ka tas saistīts ar banku modernizāciju un banku īpašnieku vēlmi kļūt “rietumnieciskākiem”. Tomēr viegli pamanāms ir arī fakts, ka visi šie cilvēki saistīti ar bankām, kuru darbībai bija raksturīga agresīva klientu piesaiste NVS valstīs, tie labi pazīstami ar biznesa vidi šajās valstīs, zina klientus un to vajadzības. Un viena no šādām vajadzībām autoritārās valstīs ir biznesa īpašnieku vēlme izveidot naudas “spilvenu” tur, kur līdz tam nespēj aizsniegties valstu vadību un nodokļu iekasētāju rokas.

Palīdzība šo vēlmju apmierināšanā ilgstoši bijusi viens no Latvijas banku sistēmas sniegtajiem pakalpojumiem, un “Swedbank” šajā ziņā izcēlusies īpaši – kā liecina 2020. gadā publiskotais bankas iekšējās izmeklēšanas ziņojums, caurspīdības uzraugi un Zviedrijas televīzijas kanāls “SVT”, caur “Swedbank” Baltijas valstu filiālēm izgājis diezgan daudz aizdomīgas naudas. Kāds gan brīnums, ka cilvēki, kas labi orientējas naudas atmazgāšanas novēršanas procedūru finesēs, ir pieprasīti NVS valstu banku tirgū?

 

Šaubas. Mānīgie testi par miljoniem

Lai turpinātu kovida paveida omikrona ķeršanu ar ātrajiem antigēna paštestiem, valdība jau līdzās piešķirtajiem četriem miljoniem eiro aizvadītajā nedēļā no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem atvēlēja vēl trīs miljonus eiro, lai uzņēmums “ADDO Defense” varētu piegādāt trīsarpus miljonu testu.

Taču pastāv šaubas, cik lietderīgs būs šo testu lietojums, jo omikrona atklāšana ar tiem var izrādīties kļūdaina. Ņemot paraugu tikai no deguna, tas joprojām var uzrādīt negatīvu rezultātu pat ar Covid-19 inficētam cilvēkam, norādījis Nacionālās references laboratorijas vadītājs Sergejs Ņikišins.

Vīrusa koncentrācija deguna gļotādā omikrona gadījumā esot krietni mazāka nekā tad, ja ir uzbrukusi koronavīrusa deltas mutācija. Turklāt jāņemot vērā arī tas, ka slimības sākumā vīruss var nebūt savairojies pietiekamā daudzumā, īpaši, vakcinētiem cilvēkiem. Tāpēc tiem, kas mājās veic Covid-19 paštestus, speciālisti iesaka simptomu gadījumā nepaļauties uz negatīvu antigēna testa rezultātu.

Lai saprastu, vai organismā patiešām ir apmeties omikrons, Ņikišins iesaka doties uz laboratoriju veikt PĶR testu, kas ir ievērojami jutīgāks un līdz ar to precīzāks.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts ir satraucies, ka tieši skolās esot vislielākais risks, ka skolēni neprot pareizi noņemt gļotādas paraugu testēšanai un ka miljoni par to iegādi var tikt izsviesti vējā. Paštesti jāpaņem pareizi un tas varbūt pat jāuzrauga, īpaši skolās, tā valdības sēdē sacīja Pavļuts. Tādēļ Veselības ministrija plāno kopā ar skolām vienoties par paštestu noņemšanas kārtību. Bet ministrijas plāni omikronu neinteresē, un tas arvien uzņem ātrumu.

 

Sašutums. Sasodītie dzērājšoferi

Vietā, kur 9. janvārī dzērājšoferis uz gājēju pārejas notrieca meitenīti, viņas māti un vecmāmiņu, gulst ziedi, iedegtas sveces.
Foto: Paula Čurkste/LETA

Bieži pēc sabiedrību īpaši satraucošiem noziedzīgiem nodarījumiem izskan, ka sodi ir par maigiem un tie nestrādā preventīvi. Līdzīgi notika arī pēc nesen notikušās nelaimes, kad dzērājšoferis Rīgā uz gājēju pārejas notrieca divas sievietes un bērnu. Astoņus gadus vecā meitenīte slimnīcā nomira.

Kaut gan nekas maigs šo dzērāju negaida: Krimināllikums paredz līdz 10 gadu cietumsodu, šajā gadījumā nav nekā tāda, kas neļautu tiesai būt maksimāli bargai vai tuvu tam, plus vēl morālā kompensācija naudas izteiksmē un tiesību atņemšana.

Tomēr dzērājšoferi joprojām ir liela pro­blēma. Vai traģiskos negadījumus var mazināt, kriminalizējot jau pašu braukšanu dzērumā? Iespējams. Saeimas deputāts Kaspars Ģirģens pagājušās nedēļas nogalē medijiem izplatīja ziņu, ka sagatavojis priekšlikumu grozījumiem Krimināllikumā, kas paredz atgriezties pie krimināl­atbildības ieviešanas par transportlīdzekļa vadīšanu, ja alkoholisko dzērienu koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5 promiles. Piemēram, līdzšinējo sodu papildināšanu ar brīvības atņemšanu vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu.

Tas nav nekas jauns: līdz 2020. gada vidum par braukšanu 1,5 promiļu reibumā varēja dabūt 15 diennakšu arestu, ko daudzi izbaudīja. Vēl lielākus arestus?

Personīgi kā žurnālists esmu atskatījies dzērājšoferu izraisītās traģēdijas tiesās. 1,5 promiles nevar iegūt netīši, un ar tādām sēsties pie stūres nozīmē, ka apzināti ej uz noziegumu. Par to varētu arī kādu gadiņu pasēdēt. Vai samazināt atļautās 0,5 promiles (vai 0,2 promiles, ja vadītāja stāžs nepārsniedz divus gadus) līdz 0,2 vai nullei, kā ir atsevišķās valstīs un kā iesaka tas pats Ģirģens – un tas nav nekas jauns? Manis pēc jau var, bet visai mūsu sabiedrībai vispār tad stipri jāmaina alkohola lietošanas kultūra.

Starp citu, krimināl­atbildība par braukšanu dzērumā ir jau tagad: ja ir atņemtas tiesības par braukšanu dzērumā un cilvēks atkal brauc piedzēries. Arī administratīvais sods par braukšanu ar tiesībām un ar vismaz 1,5 promilēm nav mazs – par to draud tiesību atņemšana līdz pieciem gadiem un naudas sods līdz 2000 eiro. Varbūt vajag lielāku šo sodu?

SAISTĪTIE RAKSTI

 

Sagatavojuši: Māris Antonevičs, Artis Drēziņš, Olafs Zvejnieks, Māra Libeka

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Kāpēc Krievijai karā neiet tik labi, kā viņi vēlētos? Atbild Rajevs
“Ieteiktu cilvēkiem sākt gatavoties enerģijas diētai, nodzīt liekos taukus!” Eksperti prognozē nākotni
Vai Latvijā ir pamats uztraukties par etniskajiem grautiņiem?
Ukrainas robežsargi valsts ziemeļos novērsuši Krievijas karavīru mēģinājumu šķērsot robežu
“Skolotāji vēl nav gatavi mācīt latviski,” atklāj ģimnāzijas direktors
Lasīt citas ziņas
“Izskatās tā, ka pirmā lielā kauja šajā karā laikam tiks izcīnīta tieši šeit,” par notikumiem nedēļas nogalē stāsta Rajevs
“Pienāks brīdis, kad josta būs jāsavelk,” Ināra Pētersone vērtē, vai vajadzētu samazināt algas valsts pārvaldē
Klementjevs: Iekšlietu ministres demisija ir muļķīgs lēmums, kā vietā būtu jādomā par gatavošanos apkures sezonai
FOTO. Latvijas hokejisti pasaules čempionāta spēlē uzvar Norvēģiju
“Izskatās tā, ka pirmā lielā kauja šajā karā laikam tiks izcīnīta tieši šeit,” par notikumiem nedēļas nogalē stāsta Rajevs
21:25
Augu aizsardzība zaļuma un ražīguma krustugunīs
21:00
Juris Lorencs: Nemirstīgais purkšķis, apgrieztais Melnā gulbja efekts un Jevgeņija Karlsone
20:32
Juris Lorencs: Nemirstīgais purkšķis, apgrieztais Melnā gulbja efekts un Jevgeņija Karlsone
Mūziķis Aišpurs par karu Ukrainā: “Ir sajūta, ka tavu brāli sit!”
“Sodot” NA par šantāžu, Kariņš pieprasa izvirzīt jaunu ekonomikas ministru
SPECIĀLIZLAIDUMS. Jaunākais par karu Ukrainā ar Igoru Rajevu
Putins: Somijas un Zviedrijas pievienošanās NATO nav drauds Krievijai, bet var izprovocēt atbildi
LVSADA plāno pieteikt streiku, pieprasot palielināt mediķu atalgojumu
Zināms par cik tūkstošiem eiro atjaunos Rīgas vecāko strūklaku Vērmanes dārzā
“Esmu viens no vislielākajiem dundukiem.” Sabiedrībā populāri cilvēki atklāj, kā tikuši apkrāpti internetā
Kam pēc Golubevas demisijas tiks uzticēti iekšlietu ministra pienākumi?
šajos laikos veidot uzkrājumus? Praktiski ekonomista ieteikumi
Krievijas vēstniecībai nosūtīta nota par vienošanās panta saistībā ar memoriālo būvju uzturēšanu apturēšanu
Plešs: Premjera “piekāpšanās NA ultimātiem” ir valdību destabilizējoša
“Jau gadu desmitus gaidu, kad materializēsies tā nevienam neredzamā “politiskā atbildība””. Soctīklotāji par Golubevas demisiju
Cik ilgi būs slēgta piekļūšana Uzvaras piemineklim?
“Ieteiktu cilvēkiem sākt gatavoties enerģijas diētai, nodzīt liekos taukus!” Eksperti prognozē nākotni
Oleksijs Rezņikovs: Ukrainai sākas jauns kara posms
FOTO, VIDEO. Mika pārspēja pat “Superbowl” šovu! Soctīklotāji sajūsmā par vienu no spilgtākajiem „popūrijiem” Eirovīzijas vēsturē
Apšaudēs Kalifornijā un Brazīlijā nogalināti pieci cilvēki
Krista Draveniece: Neļķu traktors, Ukrainas māšu himna un kiberuzbrukums
Guntis Kalme: Krievijas sakāve vairs nav aiz kalniem
Ilze Roķe: Ukraiņu producents man teica, ka Rīgā ir pārāk liela tolerance pret prokremliski noskaņotiem krievvalodīgajiem
FOTO. Skrējēji ieņem galvaspilsētu: Kā šogad noritējis Rimi Rīgas maratons?
FOTO, VIDEO. Kā teica Reiniks – “diez cik diskobumbas tika izjauktas šī gada tērpu dēļ!” Eirovīzijā šogad gribēja mirdzēt teju katrs
Mangaļsalas noslēpumi un Padomju māksla Mežgarciemā. Cilvēki arvien vairāk interesējas arī par mūsu militāro mantojumu