Dzīvo ilgāk un veselīgāk! Atklāta vēl viena diēta, kas varētu būt ilgas un veselīgas dzīves noslēpums 0
Ja līdz šim par ilgmūžību visbiežāk runāts Vidusjūras diētas kontekstā, tad tagad zinātnieki atklājuši vēl vienu uztura modeli, kas var būt ne mazāk iedarbīgs. Dāņu pētnieki no Orhūsas Universitātes ir noskaidrojuši, ka cilvēki, kuri ikdienā pieturas pie skandināvu uztura rekomendācijām, dzīvo ne tikai ilgāk, bet arī daudz retāk mirst no sirds un asinsvadu slimībām, vēsta “Earth”.
Šī diēta, kuras pamatā ir vienkāršība un līdzsvars, uzsver veselīgu attieksmi pret ēdienu, nevis stingrus ierobežojumus. Tās pamatprincipi ir samazināt sarkanās gaļas un cukura daudzumu, priekšroku dodot pilngraudu produktiem, pākšaugiem, zivīm un liesiem piena produktiem.
Pētījums, kuru vadīja asociētā profesore Kristīna Dama un doktorante Anna Baka, balstīts uz vairāk nekā 76 tūkstošu zviedru ilgtermiņa datiem. Vairāk nekā divu desmitgažu garumā – kopš 1997. gada – dalībnieki regulāri ziņoja par saviem uztura paradumiem un dzīvesveidu. Šī pieeja pētniekiem ļāva ar lielu precizitāti analizēt uztura ietekmi uz veselību.
Rezultāti bijuši pārsteidzoši skaidri: “Mūsu pētījums rāda, ka zviedru vīriešiem un sievietēm pusmūžā, kuri ievēro šīs rekomendācijas, mirstības rādītājs ir par 23% zemāks nekā tiem, kas to nedara, pat ņemot vērā tādus faktorus kā izglītība, ienākumi un fiziskā aktivitāte.”
Turklāt tika konstatēts arī būtiski zemāks mirstības risks no sirds un asinsvadu slimībām. Tas nozīmē, ka uztura paradumi paši par sevi spēj ietekmēt veselību, pat neatkarīgi no sociālā vai ekonomiskā stāvokļa.
Ilgāka dzīve un mazāks kaitējums planētai
Zinātnieki uzsver vēl kādu būtisku faktoru. Šī diēta nenāk par labu tikai cilvēka organismam, bet arī planētai kopumā. Apmēram 30% no visiem siltumnīcefekta gāzu izmešiem rodas tieši pārtikas ražošanas un patēriņa rezultātā. Intensīva lopkopība, pārmērīga resursu izmantošana un pārtikas izšķērdēšana būtiski pastiprina klimata problēmas.
Skandināvu uztura principi šo jautājumu risina tieši – samazinot dzīvnieku izcelsmes produktu patēriņu un veicinot augu valsts pārtiku, kas rada daudz mazāku postu videi. Tas nozīmē, ka izvēloties šādu uzturu, cilvēks vienlaikus rūpējas gan par savu veselību, gan par planētu.
