Šmite-Roķe: Cilvēki neaizdomājas, ka šeit jau ir “burkāns” 0
TV24 raidījumā “Naudas cena” Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe norādīja, ka cilvēki nereti nepazinās, ka legāla būvniecība dod būtisku ieguvumu. Viņa skaidro, ka tiem cilvēkiem, kuri būvē vai remontē savus nekustamos īpašumus, pakalpojuma sniedzējam maksājot skaidrā naudā un bez attiecīgiem dokumentiem, piemēram, līguma, nākotnē, ja radīsies nepieciešamība nekustamo īpašumu pārdot, var nākties maksāt krietni lielāku kapitāla pieauguma nodokli nekā tad, ja visi darbi tiktu veikti legālā ceļā.
“Tas burkāns ir jau tagad, un cilvēki neaizdomājas, ka tas burkāns ir,” sacīja Šmite-Roķe. Viņa skaidroja, ka brīdī, kad nekustamo īpašumu nākas pārdot, tā īpašniekam ir jānomaksā kapitāla pieauguma nodoklis jeb starpība starp iegādes cenu un pārdošanas cenu. Ja būvniecība vai remonts veikti, nesaņemot apliecinošu dokumentu, čekus un līgumus, šos izdevumus nav iespējams pierādīt, un cilvēkam nākas maksāt nodokli no pilna nekustamā īpašuma vērtības.
Viņa aicina iedzīvotājus apdomāt sekas, pirms izvēlas būvēt vai remontēt māju, strādniekiem maksājot uz rokas. “Aizdomājaties tie, kas tagad remontē. Ja jūs tagad samaksāsiet pievienotās vērtības nodokli, to, ko būvnieks jums prasīs, tā ir mazāka nodokļu summa nekā tie 25,5% no kapitāla pieauguma,” uzsvēra VID vadītāja.
Tikmēr ekonomists, partijas “Latvijas attīstībai” priekšsēdētājs, VARAM ministrs (2019-2020) Juris Pūce raidījumā norādīja uz sistēmas ēnas pusi, uzsverot, ka legāla būvniecība dažkārt var nozīmēt arī lielākus maksājumus. “Ir viens mīnuss. Ja tu neko nepiesaki būvatļaujā savā privātmājā laukos, vienkārši kaut ko uzbūvē un nekur neko nenodod un tur dzīvo, tev nav jāmaksā nodoklis par šīm telpām. Kā tu uzdod kaut ko darīt legāli, pēc tam legāli nodod, tev pieaug nekustamā īpašuma nodoklis, un tas demotivē,” sacīja Pūce.
Jau iepriekš vēstījām, ka stingrāka apņēmība apkarot ēnu ekonomiku iedzīvotājiem nes līdzi vēl vienas izmaiņas, kas skars tos, kuri vēlas būvēt lielākas privātmājas. Ja mājas platība būs virs noteikta kvadrātmetru skaita, to nevarēs celt pašu spēkiem.
No nākamā gada pašu spēkiem drīkstēs būvēt tikai tādu māju, kas nepārsniedz 200 kvadrātmetru platību. Ekonomikas ministrijā uzskata, ka tie, kuri būvē lielākas mājas, visdrīzāk to dara izmantojot nelegālu meistaru brigādes.
“Un šādas nelegālās brigādes nodara ļaunumu vai kaitējumu gan ekonomikai kā ēnu ekonomikas liela sastāvdaļa, gan arī mums ir lielas bažas par šo būvju kvalitāti un līdz ar to arī drošumu cilvēku izmantošanai,” skaidroja EM Būvniecības politikas departamenta direktore Olga Feldmane.
“Viena lieta ir, ka būvniecības ierosinātājiem būs jāuzrāda finanšu izcelsme. Bet mūs vairāk interesē tieši nākamais solis, ka būvniecības ierosinātājiem ir jāslēdz ar būvnieku oficiāls līgums ar visiem nodokļiem, un tad arī mums būs vienlīdzīgi nosacījumi visā nozarē – gan privātajā, gan publiskajā sektorā,” atzina Latvijas Būvnieku asociācijas vadītājs Normunds Grinbergs.
“Mēs ļoti ilgi meklējam to samērīgumu starp mājokļu pieejamību, personas iespējām tikt pie sava mājokļa un attiecīgi ēnu ekonomikas ierobežošanu,” piebilda Feldmane.
Projektu “Naudas cena” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Naudas cena” saturu atbild AS “TV Latvija”.
