Foto: Armīns Janiks, Aizsardzības ministrija/ Ieva Leiniša/Edijs Pālens/ LETA/

“Mikrotīkls” – vislielākais ziedotājs bērnu veselībai, NATO kaķis un Ziemassvētku tirdziņu sāga. Nedēļas notikumu apskats 8

“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

 

Cilvēks. Vislielākais ziedotājs bērnu veselībai

Šā gada janvārī Saeima Latvijas pilsonībā uzņēma ASV pilsoni, SIA “Mikrotīkls” līdzīpašnieku un valdes priekšsēdētāju Džonu Martinu Talliju. “Šeit ir un būs manas mājas,” toreiz viņš teica “Latvijas Avīzei”. Viņa ieguldījums Latvijas kā drošu māju attīstībā ir daudzkārt lielāks nekā daudzu šeit dzimušu latviešu.

ST priekšsēdētāja: Beidzot pēc vairāk nekā 20 gadiem valsts uzzināja, kāds ir iztikas minimums
Salas pamatskola negrib padoties: pašvaldības pārstāvjus sagaidīja smagā tehnika un ugunskurs
“Ministrs, kurš nozog valstij telefonu, tas ir patiesi nožēlojami!” Soctīklotāji par Ģirģenu 4
Lasīt citas ziņas

Pirmkārt, jau ar Latvijas telekomunikāciju iekārtu un aprīkojuma ražošanas līdera – miljarda vērtā SIA “Mikrotīkls” – izveidi. Tas dod darbu vairāk nekā 300 darbiniekiem, rada interneta tīkla iekārtas, kas interneta izmantošanu padara ātrāku un drošāku, ražo eksportspējīgu preci. Valstij nodokļos pēdējos trijos gados “Mikrotīkls” iemaksājis 35 miljonus eiro un vēl dāvina Rīgas skolām “WiFi” iekārtas.

Džons Martins Tallijs
Foto: Ieva Leiniša/LETA

CITI ŠOBRĪD LASA

Otrkārt, Džons Tallijs personīgi atbalsta jaunāko ārstēšanas metožu ieviešanu Latvijā, lai palīdzētu ar vēzi slimajiem bērniem saņemt labāko ārstniecību. Pēdējos gados kopumā šim nolūkam ir ziedojis vismaz piecus miljonus eiro. Pateicoties tieši viņam, Latvijā attīstījusies bērnu personalizētā medicīna vēža ārstēšanā, kā arī gēnu pētniecība un lielo datu apmaiņas starp pētniekiem.

Pērn “Mikrotīkls” strādāja ar 80 miljonu eiro peļņu. Kā līdzīpašnieks, kuram pieder puse no uzņēmuma, Džons Martins Tallijs savas peļņas lielāko daļu – 20 miljonus eiro – ziedojis bērnu ārstēšanai. Mecenāta ziedojums Bērnu klīniskajai universitātes slimnīcai (BKUS) ļaus turpināt tās digitālo transformāciju, veidojot tehnoloģiski inovatīvu vidi bērnu veselības uzlabošanai, attīstot ārstniecību un padziļinot zinātnes, pētniecības un izglītības iespējas.

“Iepazīstoties ar jau esošajām attīstības iestrādēm, sadarbībā ar citiem atbal­stītājiem un vērienīgajiem inovāciju plāniem, kas paredz virkni konkrētu pasākumu, tostarp personalizētu pieeju un starptautisku sadarbību bērnu onkoloģijas jomā, esmu sapratis, ka slimnīcai ir potenciāls kļūt par pediatrijas ekselences centru starptautiskā mērogā,” saka pats Tallijs. BKUS tikšot izveidots veselības aprūpes centrs ar personalizētu medicīnu, īpaši onkoloģijā, un pilnveidos patoloģijas laboratoriju.

“Latvijas Avīze” jau ir stāstījusi par personīgo traģēdiju Talliju ģimenē, kad no vēža mira viņa meita un vēlāk arī dzīvesbiedre, kas devis papildu motivāciju izveidot Bērnu onkoloģijas fondu un atbalstīt Bērnu universitātes klīniskās slimnīcas Onkoloģijas nodaļu.

 

Bažas. Ne tikai “kaķīšu bildes”

Lielāko publicitāti no Rīgā notikušās NATO ārlietu ministru sanāksmes, iespējams, izpelnījās rudais runcis, kas Ādažu bāzē devās pieņemt parādi kopā ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu. Sākotnēji viņam tika pievērsta liela uzmanība soctīklos (tajā skaitā ar foto un video tviterī bija dalījušies dažādu valstu ­NATO pārstāvniecību konti, kā arī organizācijas preses dienesta vadītāja Oana Lungesku), bet nu jau žurnālisti noskaidrojuši sīkāku informāciju.

Kaķis, izrādās, ir NATO kaujas grupas karavīru aprūpēts pastāvīgais bāzes iemītnieks, kuram ir divi vārdi: starptautiskais Prom-Prom un latviskais Bulta, kas raksturojot viņa uzvedību – ātri parādīties un pazust, kā tas bijis arī šīs parādes laikā.

Šādas savā ziņā nomierinošas un izklaidējošas ziņas un “kaķīšu bildes” ir kā pretstats aktuālajai ­NATO darbakārtībai, kur rūpju netrūkst un par šiem jautājumiem tika runāts arī Rīgā. Mums satraucošākie, protams, ir situācija pie Ukrainas robežas, kur Krievija atkal koncentrē spēkus, radot iespaidu, ka gaidāms plašs uzbrukums, tāpat Lukašenko režīma izvērstais hibrīdkarš, mēģinot caur Poliju, Lietuvu un Latviju ieplūdināt Eiropā migrantu masas. Tomēr tāpat starptautiskajai drošībai aktuālas tēmas ir situācija Afganistānā pēc NATO aiziešanas, no jauna pastiprinājusies spriedze Balkānos, fonā arī Ķīnas pieaugošās ambīcijas iegūt kontroli pār Taivānu.

Latvijai šogad noteikti bija nozīmīgākais ārpolitikas notikums – tas attiecas ne vien uz pašu pasākumu, bet tā ietvaros notikušajām vizītēm, pirmkārt, jau ASV Valsts sekretāra Entonija Blinkena ierašanos. Lai gan ārlietu ministru sanāksmes laikā nekādi izlēmīgi soļi netika sperti, tomēr ļoti svarīgs ir arī NATO ģenerālsekretāra J. Stoltenberga solījums – ja būs nepieciešams, uz Latviju īsā laikā varētu nosūtīt vairāk nekā 40 000 karavīru (pašlaik uzturas ap 1500). Mums gan jācer, ka nebūs nepieciešams.

 

Darījums. Paspēs vai nepaspēs?

Lai gan valdība atļāvusi Ziemassvētku tirdziņus, nav skaidrs, vai tāds būs arī ierastajā vietā Doma laukumā.
Foto: Edijs Pālens/LETA

Prieku, ka valdība pagājušajā nedēļā tomēr atļāva Ziemassvētku tirdziņus, nedaudz aizēnoja noteiktais zaļais režīms arī āra tirdzniecībā un tas, ka šis lēmums nācis pārāk vēlu, lai tos paspētu labi noorganizēt. Lasi, norobežot. Tieši šā iemesla dēļ tas, vai Rīgā Doma laukumā notiks valsts galvenais Ziemassvētku tirdziņš, būs zināms šodien. Tā “Latvijas Avīzei” atzina Rīgas domē, piebilstot, ka esot vairāki risinājumi un patlaban “viss ir radošā procesā”.

Lai nu kā, domi patlaban nevar apskaust, jo iziet no situācijas, “lai vilks paēdis un kaza dzīva”, nebūs viegli. Sarīkot rīdzinieku ļoti gaidīto tirdziņu nav vienas dienas darbs, proti, jāuzrunā tirgotāji, jāuzstāda teltis, jāpievelk elektrība, jānorīko apsargi utt., vienlaikus paturot prātā, ka visa jezga var būt velta, ja omikrona dēļ tirdziņu pēkšņi nāktos pārtraukt.

Tieši šā faktora dēļ līdzšinējie tirdziņa rīkotāji pasākumu rīkot atteicās. Kā atzina SIA “Vecrīgas Ziemassvētku tirdziņš” pārstāve, pilsētas vadība esot pārāk nočammājusies ar atļauju, izsniedzot to vien 30. novembrī, līdz ar to viss nokavēts.

“Koka namiņu uzstādīšana un infrastruktūras iekārtošana nav iespējama divu nedēļu laikā. Tallinas, Tartu, Viļņas pilsētu vadība tādas pašas epidēmijas apstākļos laikus izsniedza atļaujas, jo spēja novērtēt situāciju, diemžēl Rīgas domei tādas spējas nepiemīt.

Taisnības labad jāpiezīmē, ka arī paši tirgotāji šogad samērā rezervēti izturējās pret iespēju tirgoties Doma laukumā. Iemesls vienkāršs – nomas maksa. Cik zināms, iepriekšējos gados tā strauji auga, sasniedzot 2500 eiro par namiņa īri vienam mēnesim, kas nav pa spēkam kuram katram vietējam ražotājam.

Tomēr amatnieki nav ar pliku roku ņemami. Pēdējos gados piedzīvojuši vairākkārtējus aizliegumus, viņi iemanījušies ieņemt “zemo startu”, reaģējot uz jebkuru iespēju tirgoties. Tā arī šoreiz – jau šajās brīvdienās Vērmanes dārzā notika improvizēts Ziemassvētku tirdziņš, un tas turpināsies arī no 17. līdz 22. decembrim. “Jā, mums ir tikai auduma teltis bez apsildes, bet tirgotāji saģērbušies ļoti silti, un viss notiek,” teic tirdziņa rīkotāja, zīmola “My Expo” pārstāve Maira Ādmine. Tāpat arī Kalnciema tirgus spēja mobilizēties un izsludināja Ziemassvētku tirdziņus no 11. decembra līdz pat 24. decembrim.

 

Šaubas. Omikronus ķers, brīvprātīgi testējot

Rīgas lidostā 2. decembrī bija pirmā diena, kad spēkā stājās valdības lēmums visiem pasažieriem, kas ielido Latvijā, brīvprātīgi veikt siekalu testu SARS-CoV-2 vīrusa RNS noteikšanai. Pirmajā dienā šo iespēju bija izmantojuši 25 pasažieri, rāda testa veicēju E. Gulbja laboratorijas datu bāze. Testēšanu, neatkarīgo no tā, vai esi pašmāju pilsonis vai ārzemnieks, apmaksā no valsts budžeta.

Vai šis tiešām ir iedarbīgs veids, kā novērst jaunā Covid-19 paveida omikrona nonākšanu Latvijā? Veselības ministrija vēlējās ieviest stingrāku valstī ielidojušo aviopasažieru testēšanu. Proti, lai varētu laikus izķert ar koronavīrusu inficētos, ministrija bija plānojusi, ka tests būtu jāveic jau pirms iekāpšanas lidmašīnā tajā valstī, no kuras pasažieris lido, taču valdība ieceri noraidīja.

Kultūras ministrs Nauris Puntulis (“Nacionālā apvienība”) valdības sēdē nāca klajā ar pavisam radikālu priekšlikumu veikt ātros antigēna testus pilnīgi visiem pasažieriem, kas ielido Latvijā. Bet ministrija un valdība kopumā neatbalstīja šo ideju, jo diennaktī notestēt ap pieciem tūkstošiem un vairāk pasažieru izskatījās nereāli, arī solītie ātro testu miljoni līdz Latvijai vēl nav nokļuvuši, un tie ir paredzēti citām iestādēm.

SAISTĪTIE RAKSTI

Ne viens vien eksperts, tajā skaitā arī epidemiologs Jurijs Perevoščikovs, ir atzinis, ka no ātrās testēšanas lielas jēgas nebūšot. Puntulis gan nedaudz sajauca galvu daļai cilvēku, jo ierosme tautā aizskrēja ātrāk, nekā valdības nolemtais par brīvprātīgo testēšanu.

To, vai testiem lidostā, kurus Gulbju laboratorijā maksimums 24 stundu laikā izanalizēs ar speciālu metodi, būs kāda jēga, rādīs fakts, cik daudz omikronu tiks atklāts. Arī tas, vai pasažieris pēc testēšanas izpildīs valstī noteikto prasību un dosies uz savu dzīvesvietu vai viesnīcu, lai sagaidītu laboratorijas informāciju par savu veselības stāvokli, būs atkarīgs no viņa apzinīguma. Bet vieglāk taču ir iet garām testēšanas punktiem, lai nesagādātu sev nevajadzīgas klapatas.

 

Sagatavojuši: Ivars Bušmanis, Māris Antonevičs, Māra Libeka, Ingrīda Mičāne

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
ST priekšsēdētāja: Beidzot pēc vairāk nekā 20 gadiem valsts uzzināja, kāds ir iztikas minimums
Salas pamatskola negrib padoties: pašvaldības pārstāvjus sagaidīja smagā tehnika un ugunskurs
“Ministrs, kurš nozog valstij telefonu, tas ir patiesi nožēlojami!” Soctīklotāji par Ģirģenu 4
Eiropā redzama gaisma tuneļa galā? PVO pieļauj, kad varētu sagaidīt pandēmijas beigas 114
VIDEO. Stiliste Žanna Dubska par tuva cilvēka nāvi un vientulību: “Es atnesu uz slimnīcu uzvārīto zupu, bet viņas vairs nebija…”
Lasīt citas ziņas
“Tuvākajā laikā tie varētu pat 10 000 cilvēku dienā!” Cipule prognozē inficēto pieaugumu 28
Epidemiologs par jaunu Covid-19 ierobežojumu nepieciešamību Latvijā
Covid-19 sertifikāts zem ādas: Zviedrijā jau tūkstošiem cilvēkiem ievietojuši rokā mikroshēmu
NATO valstis sūta kuģus un iznīcinātājus uz Austrumeiropu
Šodien tu vari atļauties darīt to, ko tu vēlies darīt, nevis to, ko no tevis sagaida! Horoskopi 25.janvārim
18:39
Covid-19 sertifikāts zem ādas: Zviedrijā jau tūkstošiem cilvēkiem ievietojuši rokā mikroshēmu
18:23
Kariņš: Koalīcija vēlreiz apstiprinājusi atbalstu pieaugušo energoresursu cenu kompensēšanai iedzīvotājiem 3
18:18
“Ministrs, kurš nozog valstij telefonu, tas ir patiesi nožēlojami!” Soctīklotāji par Ģirģenu 4
Latvijā nedaudz līs, dažviet gaidāms sasalstošs lietus. Laika prognoze otrdienai
Tūrisma krīzes vadības komiteja aicinās demisionēt Pavļutu un Reiru
Spekulanti uz izrādi Rīgā, kurā spēlēs Džons Malkovičs, internetā tirgo biļetes pat par 450 eiro
Salas pamatskola negrib padoties: pašvaldības pārstāvjus sagaidīja smagā tehnika un ugunskurs
VIDEO. Stiliste Žanna Dubska par tuva cilvēka nāvi un vientulību: “Es atnesu uz slimnīcu uzvārīto zupu, bet viņas vairs nebija…”
VIDEO. Grieķiem nedēļa sākas ar pārsteigumu – Atēnās šodien snieg
Sasniegts augstākais pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem. Cik jauni kovida slimnieki atklāti svētdien?
Kārlis Streips: Par kristiešu kristīgo vienotību 28
Keitas Midltones dēļ pirmo reizi Lielbritānijā varētu tikt lauzta 366 gadus sena tradīcija
“Citrusaugu kopšana nav sarežģīta, bet cilvēki mēdz pieļaut kļūdas, kas bieži noved pie auga bojāejas”: kā mājās izaudzēt apelsīnus un citronus?
FOTO. Izlēca pa logu no Covid-19 izolatora, nozaga mašīnu, uzrīkoja “Kobra” cienīgu pakaļdzīšanos un pēc avārijas attapās pļavā 19
Eiropā redzama gaisma tuneļa galā? PVO pieļauj, kad varētu sagaidīt pandēmijas beigas 114
Vai šonedēļ laika apstākļi būs rāmāki? Bricis par gaidāmajām temperatūras “šūpolēm”
Olafs Zvejnieks: Pēdējā desmitgadē pieredzētais “lētās naudas” periods tuvojas beigām 40
VIDEO. “Vakcinēties man ir bail!” Ārstu konsīlijs arī pēc būtiskām vakcīnas radītām blaknēm par obligātu nosaka trešo poti 334
“Mana maigā sirds to neizturēja, piekritu – lai ved šurp.” Vecmāmiņas – audžumammas stāsts 23
Žurnālists un publicists Ilmārs Latkovskis: es negribētu būt Krišjāņa Kariņa vietā
Veļasmašīnu darbinām pilnu, ūdeni tējkannā vārām, cik nepieciešams: padomi, kā saimniecībā ietaupīt 74
APTAUJA. Ap trešdaļa Latvijas iedzīvotāju neapmierināti ar dzīves kvalitāti Covid-19 laikā 39
Uzcep gleznu: Itāļu maize fokača
Seniors ar jaunu sirdi: Kā Iveta ar Jāni atjaunoja koka māju Rīgas centrā 8
Mērķējot šaus arī garām, Zīle pie prezidija galda un negaidīti pavērsieni, atklājot pieminekli. Nedēļas notikumu apskats 22
“Zelta likums – nav nekādas ātras peļņas.” Kā neuzķerties uz krāpniekiem internetā? 7