Kā no dzinēja dabūt vairāk jaudas? Čiptūnings – plusi un mīnusi 0
Laikā, kad jaunas tehnikas iegādes izmaksas ir sasniegušas nebijušus augstumus, kad prasības pēc darba ražības ir daudz lielākas, bet laika apstākļi traucē ar katru gadu aizvien vairāk un degvielas cenas sāpina zemniekus ik dienu, ļoti kārdinoša šķiet doma par sava traktora vai kombaina dzinēja jaudas palielināšanu. Tautā saukts par čipošanu, šis ir veids, kā ar zināmām izmaiņām degvielas sistēmas vadībā par samērā nelielu naudu var iegūt krietni vairāk zirgspēku.
Raugoties brošūrās un klausoties pārdevēju stāstos, viss liekas brīnišķīgi – pērkam nost, liekam virsū un braucam laimīgi ar traktoru, kas jaudīgāks par 30%, kā arī strādājam ar 10% degvielas ekonomiju. Bet vai viss ir tik rožaini, kā izskatās?
Kā dabūt vairāk jaudas?
Čipot vai ne – tā ir katra saimnieka paša izvēle. Bet tomēr aplūkosim vairākas čipošanas puses, liekot zemniekam atbildēt uz dažiem jautājumiem pašam sev, lai pieņemtu galīgo lēmumu – vai tas man ir vajadzīgs un piemērots risinājums? Ir pietiekami daudz piemēru, kad čipa uzstādīšana ir veiksmīgs risinājums, bet ir arī pretēji. Svarīgi atcerēties, ka palielinātas jaudas ietekme uz tehniku nav tikai uzstādīšanas brīdī, defekti var parādīties pēc sezonas vai vairākām.
Dažās Eiropas valstīs tehniskās uzraudzības inspekcija ļoti rūpīgi pārbauda čipa klātbūtni, jo bieži vien ar palielinātu jaudu konkrētais modelis vairs neatbilst atbilstības sertifikātam jeb CoC.
Kādā veidā vispār no dzinēja var dabūt vairāk jaudas, un kāpēc šī jauda nav pieejama jau no rūpnīcas? Pirmkārt, tehnika tiek ražota dažādas kvalitātes degvielai un tās uzdevums ir veikt savu darbu, arī izmantojot ne visaugstākā standarta degvielu. Tas nozīmē – jo smalkāk ir saregulēts mehānisms, jo jutīgāks tas būs pret parametru izmaiņām. Tādēļ rūpnīcas saviem dzinējiem (un visam traktoram) dod zināmu jaudas rezervi – 10–15%, kas ir pieejama bez lielām problēmām.
Otrkārt, ražotājiem ir svarīgi uzturēt modeļu rindu ar dažādām jaudām, lai nodrošinātu klientiem izvēli. Ar vienu un to pašu dzinēja tipu jaudas izkliede var būt 100 un vairāk zirgspēku. Bet šos zirgspēkus var saņemt tikai vienā veidā – cilindros dedzinot vairāk degvielas. To mūsdienu sistēmās var izdarīt divos veidos: palielinot degvielas smidzināšanas spiedienu vai palielinot/izmainot smidzināšanas impulsa laiku, vai mainot abus minētos parametrus.
Čipošana jeb degvielas sistēmas darbības modifikācija vairākumā gadījumu var notikt šādi.
1. variants: traktoram vai citai pašgājējai mašīnai tiek pievienots vadības bloks, kas ar vadiem un pārejām savienojas (integrējas) esošajā elektrosistēmā. Šā bloka uzdevums ir kontrolēt noteiktus parametrus un mainīt tos. Visbiežāk šie bloki palielina spiedienu degvielas sistēmā, tādējādi ļaujot dedzināt cilindros vairāk degvielas.
2. variants: tiek mainīta dzinēja vadības programma paša traktora oriģinālajā vadības blokā. Pie traktora pieslēdz datoru, no kura šī programmatūra tiek ielādēta. Parasti maina vairākus parametrus, kas var dot lielāku efektu plašākā kloķvārpstas apgriezienu diapazonā.
Par to, kā šīs sistēmas strādā, kura ir labāka un kāpēc, lai stāsta šo risinājumu pārdevēji. Minētie produkti ir pietiekami attīstījušies un parasti darbojas labi. Mans uzdevums ir likt jums padomāt – vai tas jūsu gadījumā ir nepieciešams. Jo pirmais, kas uz jums neattieksies, ir ražotāja garantija. Atcerieties, ka atsevišķi tehnikas ražotāji uztur pagarināto garantiju un produktu atbalsta programmas vēl vairākus gadus pēc pamata garantijas beigām, uzņemoties atbildību klienta priekšā. Čips šo atbildību noņem. Un atcerieties, ka, visticamāk, uz jums neattieksies arī rezerves daļu garantijas nosacījumi.
Tehnikas kļūmes gadījumā autorizētā servisa pārstāvis vispirms pieslēgsies traktora/dzinēja vadības blokam un atjaunos rūpnīcas iestatījumus vai uzlādēs atjauninājumus, kas var izdzēst jūsu iegādāto čipošanas programmu. Šajā gadījumā atsevišķs bloks ir labāks, jo to var atslēgt nepazaudējot. Programmu, protams, arī var pārrakstīt, tikai – kas to darīs, cik tas maksās un kad tas notiks. Ir bijušas situācijas, kad klients sūdzas, ka pirms apkopes/remonta traktors gāja labāk, pirms rūpnīcas programmas atjaunošanas…
Tehnikas resursa noteikšana
Pirmām kārtām iepazīstieties ar sava potenciāli čipojamā traktora modeļu rindu, nosakot, kur tajā atrodas jūsējais. Noteikti nevajag paņemt pašu lielāko konkrētās modeļu rindas traktoru ar lielāko rūpnīcas jaudu un nočipot vēl par 20–30% – pārējie komponenti noteikti tam nebūs paredzēti. Reāls piemērs: kāds lieljaudas John Deere traktora lietotājs, remontējot dzinēju, bija nepatīkami pārsteigts, ka kloķvārpstas šālēs ir redzamas švīkas. Konkrētās izstrādes gadījumā situācija nelikās normāla, tāpēc servisa inženieri nopietni meklēja iemeslu, līdz izrādījās, ka traktoram ir uzlikts čips, kas palielina jaudu par 30%.
Dedzinot vairāk degvielas tajā pašā tilpumā, gāzu spiediens cilindros ir daudz lielāks, nekā ražotājs ir paredzējis, un šādām slodzēm gan temperatūru, gan gāzu spiediena ziņā standarta materiāli var nebūt piemēroti, jo atšķirības ir pārāk lielas. Pēc šī gadījuma klients čipu noņēma…
Tā kā cilindros ir cita degšanas temperatūra, pieaug gan izplūdes gāzu temperatūra, gan prasības dzesēšanas sistēmai. Visticamāk, jums nāksies saskarties ar karstuma radītajām sekām. Dažiem dzinēju veidiem ražotāji uzstāda virzuļu dzesēšanu ar eļļu – sprauslas, kas smidzina dzinēja eļļu uz virzuli no apakšas. Bet ne visiem dzinējiem modeļu rindā šāda iespēja ir – noskaidrojiet, kā ir jūsu gadījumā.
Dzesēšanas sistēmai ir jābūt atbilstošai, un radiatori ir jātīra biežāk, jo risks pārkarsēt čipotu dzinēju ir daudz lielāks. Esmu dzirdējis no klientiem, ka viņu čipotajiem traktoriem ierobožojošais faktors ir dzinēja karšana.
Turbokompresors/interkūleris tāpat ir paredzēts darbam ar noteiktiem parametriem un temperatūrām, un pārkaršana var radīt bojājumus.
Dzinēja izplūdes gāzes arī nebūs tādas kā oriģinālam – lielāka slodze uz EGR, SCR vai DPF sistēmām, kas nav rēķinātas šādām jaudām. Un, ja jūs domājat zaļi – vai ir vērts ar to riskēt?
Novērtējiet, vai plānotais jaudas pieaugums ir salāgots ar pārējām sastāvdaļām – transmisiju, jaudas pārvadu, tiltiem, jūgvārpstu. Palielinot dzinēja jaudu un griezes momentu, slodzes un pārslodzes būtiski pieaugs, un, pat ja dzinējs to spēs paciest, pastāv liela iespēja, ka transmisija pēc 300 darba stundām pateiks: man pietiek. Šādā situācijā droši vien tiks vainots traktora ražotājs, bet vai tā tiešām būs?
Transmisijas un jaudas pārvadi ir projektēti noteiktam griezes momentam un slodzēm. Čipa izmantošana var izraisīt šo robežu pārsniegšanu, un tehnika var iziet no ierindas.
Ir liels risks, ka gultņi, asis, zobrati 200 un 300 zirgspēku traktoriem atšķiras. Mūsdienu ražošanas precizitāte ļauj sameklēt atbilstošās sastāvdaļas, un ir skaidrs, ka izmantot dārgākus komponentus vietās, kur tas pēc ražotāja plāna nav nepieciešams, ir ekonomiski neizdevīgi. Tādēļ pastudējiet rezerves daļu katalogus un papētiet salīdzinošo rezerves daļu kodus, lai saņemtu atbildes.
Kopsavilkums
Kompānijas, kas ražo čipus, vairākumā gadījumu nenovērtē visus ierobežojumus, kas var radīt jūsu tehnikas resursa samazināšanos. Tādēļ ļoti rūpīgi veiciet savu mājasdarbu, lai nevajadzētu nepamatoti vainot tehnikas ražotāju vai viņa pārstāvi.
Tehniku bojā ne tik daudz jaudas pieaugums. Bojājumus rada pārslodzes jeb pīķa slodzes – ielaižot smagu agregātu augsnē, aizķeroties aiz akmeņa, pilnā slodzē strauji ieslēdzot pārnesumus, mainot virzienu u. tml. Šādas situācijas gan notiek tikai 2–3% no kopējā darba laika, taču rada 90% bojājumu!
Vēl viena tendence ir tāda, ka klienti izdara secinājumus par tehnikas ražotāju, aizmirstot to, ka paši ir iejaukušies tā uzbūvē.
Un, protams, – nekad nedrīkst aizmirst cilvēka faktoru, jo viss ir tehnikas operatora rokās. No tā, cik uzmanīgi viņš izturēsies pret tehniku un saudzēs to, atkarīgs, cik ilgi tā kalpos, un – jo smalkāk saregulēts mehānisms, jo jutīgāks tas ir.
Šis nav ieteikums nečipot nekādā gadījumā, bet gan aicinājums mazliet iedziļināties, lai neradītu sev liekus izdevumus.
Vairāk lasiet žurnāla Agro Tops īpašajā izdevumā “Mans lauksaimniecības tehnikas parks”
