Amsterdamas Karaliskā “Concertgebouw” simfoniskā orķestra rindās muzicē arī latviešu altiste Santa Vižine.
Amsterdamas Karaliskā “Concertgebouw” simfoniskā orķestra rindās muzicē arī latviešu altiste Santa Vižine.
Publicitātes (Paula Zvirbuļa) foto

“Concertgebouw” orķestris starp klasiku un modernismu 2

Armands Znotiņš, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”

 

Īsi pirms nedēļas nogales festivālā “Rīga Jūrmala” (un oficiālās pirmizrādes Dailes teātrī) bija liels gandarījums, beidzot iepazīstot Viestura Kairiša iestudēto Māras Zālītes lugu “Smiļģis”.

 

“Mana maigā sirds to neizturēja, piekritu – lai ved šurp.” Vecmāmiņas – audžumammas stāsts
“Kad ir jāvakcinējas, mēs esam seniori, bet šajā gadījumā mēs neesam.” Pirmspensijas vecuma sieviete par neesošo atbalstu energokrīzē
APTAUJA: Latvijā 48% iedzīvotāju nav informēti par iespēju izņemt skaidru naudu veikalu kasē 48
Lasīt citas ziņas

Un šo gandarījumu tūlīt pēc tam raisīja arī nākamie kultūras pasākumi – Dzintaru vasaras koncertzālē uzstājās Amsterdamas Karaliskais “Concertgebouw” orķestris, kopā ar diriģentu Danielu Hārdingu 2021. gada 27. augustā muzicēja pianists Jefims Bronfmans, bet 28. augustā – dziedātāja Renē Fleminga. Šoreiz arī repertuārs pārspēja gaidīto, jo līdzās pirmajai pro­grammai ar Bēthovena un Bruknera mākslu “Concertgebouw” orķestris Latvijā atskaņoja ne tikai Kloda Debisī un Morisa Ravela, bet arī Igora Stravinska un Olivjē Mesi­āna mūziku – tik lielā mērā modernisma estētikai piederīgas partitūras slavenību vieskoncertos parasti neskan.

Protams, lai viss neizklausītos tik nevainojami un perfekti, var uzskaitīt arī pāris nepilnības: metāla pūšam­instrumentu partijas Bruknera simfonijās dažbrīd sagādāja problēmas pat “Concertgebouw” orķestrim; lai arī cik prasmīgs un pieredzējis diriģents būtu Daniels Hārdings, ritmiski spraigākajās mūzikas lappusēs saikne ar orķestri epizodiski atslāba; otrā vakara beigās mūziķi neizbēgami nogura, tādēļ tik lēnu tempu piedevās izvēlētajai Ravela “Pavanai mirušajai infantei” bija grūti izturēt arī viņiem. Kas attiecas uz pianista spēlēto piedevu – kā izņēmums vēl būtu pieļaujama kāda no Šostakoviča 24 prelūdijām vai Prokofjeva “Garāmslīdošajiem mirkļiem”, bet ne jau nu izvērsts Šūmaņa opuss. Tas viss, bez šaubām, relatīvi sīkumi.

CITI ŠOBRĪD LASA

Mākslas piedzīvojumu un pārdzīvojumu nesalīdzināmi vairāk, kur par atklāsmi kļuva arī Ludviga van Bēt­hovena Trešā klavierkoncerta interpretācija. Jāteic, ka šīgada festivālā “Rīga Jūrmala” citus instrumentālistus pilnībā aizēnojusi pianistu plejāde.

Visu festivāla koncertu apmeklētāji gan jau iebildīs, atgādinot par vijolnieku Danielu Lozakoviču un čellistu Mišu Maiski, taču otrā svaru kausā liekamas Arkādija Volodosa un Mihaila Pļetņova, Juidzjas Vanas un Andrāša Šifa, Vikingura Olafsona un Aleksandra Kantorova izcilās individualitātes, un šīgada koncertcikls vēl nav galā. Arī Jefims Bronfmans pārliecināja, ka viņa interpretācijas versija ir īsteni atbilstoša Bēthovena mūzikas stilam un būtībai – apbrīnojama smalkjūtība nebūt neizslēdza arī dramatisku līniju piesātinājumu, virtuozitāte saplūda ar poētisku skatījumu, bet solista veidotās priekšnesuma nianses precīzi iekļāvās Daniela Hārdinga vadītajā atskaņojuma kopainā un Nīderlandes mūziķu sapratnē par Bēthovena mākslu.

Latvijas klausītāji “Concertgebouw” orķestri katrā ziņā pelnījuši dzirdēt teicamos akustiskos apstākļos, jo arī Dzintaru koncertzālē Antona Bruknera Septītā simfonija izgaismojās visās orķestra krāsu un noskaņu variācijās. Daniels Hārdings un orķestra mākslinieki atgādināja arī par to, ka no deviņām Bruknera simfonijām, iespējams, tieši Septītā ir pati impulsīvākā, spriegākā, saturiski koncentrētākā. Taču starp pirmās daļas saliedētajām norisēm un skerco kāpināto vitalitāti nāca “Adagio”, un mūziķi šeit tikpat spilgti pauda Bruknera daiļradē ieinteresētiem klausītājiem labi zināmu atziņu, ka Septītās simfonijas lēnā daļa pieder pie skaistākajām komponista radītajām lappusēm.

“Concertgebouw” orķestra stīgu grupa skanēja silti un piepildīti, pūšaminstrumenti tāpat, un visa priekšnesuma gaitā nezuda ne interpretācijas emocionālā aktivitāte, ne diriģenta pārraudzītās dramaturģiskās arhitektonikas mērķtiecīgums.

28. augusta programmā Klodam Debisī bija rezervēti divi opusi – tas nozīmē, ka orķestris spēlēja divus vislabāk zināmos Debisī simfoniskās mūzikas paraugus, kur ar flautas solo uzreiz kļūst skaidrs, ka sākas prelūdija “Fauna diendusa”, bet vienpadsmit gadus vēlāk komponētās trīs simfoniskās skices “Jūra” orķestri labprāt atskaņo, lai parādītu ne tikai flautistu, bet arī obojistu, klarnetistu, mežradznieku, vēl citu pūtēju, perkusionistu grupas un arfistu meistarību.

“Concertgebouw” orķestra māksliniekiem šādas meistarības netrūka, un Daniela Hārdinga vadībā abas interpretācijas izcēlās ne tikai ar izteiksmīgām tembru un emociju plūdmaiņām, bet arī ar priekšnesuma individualitāti un muzikālā vēstījuma jēgu. Šīs atskaņojuma īpašības pilnā mērā izpaudās arī Renē Flemingas dziedājumā Olivjē Mesiāna ciklā “Dzejoļi Mi” un solistes sadarbībā ar diriģentu un orķestri – tas bija vēl jo saviļņojošāk tādēļ, ka šis Mesiāna opuss tā apjoma un sarežģītības dēļ koncertzālēs ir retums, bet šoreiz Renē Flemingas balss tembrālais kolorīts un skaistums krāšņi atspoguļojās tieši šeit.

SAISTĪTIE RAKSTI

Ar Mesiāna stilu un pasaules skatījumu kontrastēja Igora Stravinska balets “Agons”. Un atkal – šāda izvēle ir pārsteidzoša, jo citkārt mūziķi Latvijas koncertzālēs līdz Stravinska trešajam daiļrades periodam ar dodekafonijas izmantojumu nemaz netiek – balets “Orfejs” vēl pārstāv neoklasicisma posmu, bet tālāk jau seko, piemēram, Dilana Tomasa, Raula Difī, Džona Ficdžeralda Kenedija un Tomasa Stērnsa Eliota piemiņai veltītie skaņdarbi.

Tiesa, “Agona” skaņu­raksts nebija gluži tik drūms, jo Stravinska agrākajā daiļradē rodamā enerģija un humora izjūta vismaz Daniela Hārdinga vadītajā priekšnesumā atainojās visnotaļ uzskatāmi, taču jebkurā gadījumā koncerta apmeklētāji ar Stravin­ska “Agonu” un Mesiāna “Dzejoļiem Mi” noklausījās lielu daudzumu modernisma mūzikas. Tas dod cerības arī festivāla “Rīga Jūrmala” formātā kādreiz dzirdēt latviešu komponistu skaņdarbus. Lai arī kas notiktu pa vidu, jādomā, ka nākamā vasara kultūras pasākumu klāstā neatpaliks no iepriekšējās.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
“Mana maigā sirds to neizturēja, piekritu – lai ved šurp.” Vecmāmiņas – audžumammas stāsts
“Kad ir jāvakcinējas, mēs esam seniori, bet šajā gadījumā mēs neesam.” Pirmspensijas vecuma sieviete par neesošo atbalstu energokrīzē
APTAUJA: Latvijā 48% iedzīvotāju nav informēti par iespēju izņemt skaidru naudu veikalu kasē 48
VIDEO. “Man likās, ka viņš ir apsēsts ar dēmoniem”: pēc dažu dienu padzīvošanas kopā ar aktieri Imantu Stradu saka Amuna Davis 30
Ak vai, cik zemu kritis buldozers, ka tam jāvelkas uz veikalu bez sertifikāta un jātirda apsargs, lai ielaiž šopingā. Egila Līcīša feļetons 48
Lasīt citas ziņas
Latvijas kamaniņu braucēji izcīna zelta medaļu Eiropas čempionāta komandu stafetes sacensībās 3
VIDEO. “Vakcinēties man ir bail!” Ārstu konsīlijs arī pēc būtiskām vakcīnas radītām blaknēm par obligātu nosaka trešo poti
ST priekšsēdētāja: Beidzot pēc vairāk nekā 20 gadiem valsts uzzināja, kāds ir iztikas minimums
Gaidāms neliels sniegs, lietus un apledojums. Laika prognoze pirmdienai
Seniors ar jaunu sirdi: Kā Iveta ar Jāni atjaunoja koka māju Rīgas centrā
19:18
Dzīve ir sarežģīta, taču skaista. Tev šodien būs daudz iespēju par to pārliecināties! Horoskopi 24.janvārim
18:35
ST priekšsēdētāja: Beidzot pēc vairāk nekā 20 gadiem valsts uzzināja, kāds ir iztikas minimums
17:23
Latvijas budžetā ieskaitīs arestētus 1,3 miljonus eiro, kas atradās “ABLV Bank”
Sestdien reģistrēti 4753 jauni Covid-19 gadījumi
Uzcep gleznu: Itāļu maize fokača
Kamaniņu braucēja Elīna Ieva Vītola izcīna bronzas medaļu Eiropas čempionātā 1
Veļasmašīnu darbinām pilnu, ūdeni tējkannā vārām, cik nepieciešams: padomi, kā saimniecībā ietaupīt
APTAUJA. Ap trešdaļa Latvijas iedzīvotāju neapmierināti ar dzīves kvalitāti Covid-19 laikā
Žurnālists un publicists Ilmārs Latkovskis: es negribētu būt Krišjāņa Kariņa vietā
“Mana maigā sirds to neizturēja, piekritu – lai ved šurp.” Vecmāmiņas – audžumammas stāsts
Olafs Zvejnieks: Pēdējā desmitgadē pieredzētais “lētās naudas” periods tuvojas beigām 32
Kariņa valdībai aprit trīs gadi 16
Kazahstānā vairāk nekā 460 cilvēkiem izvirzītas apsūdzības terorismā un nemieru rīkošanā 59
Slīdes ir dažādas. Kura mazāk bīstama?
Kuram no ministriem pērn bijušas lielākās izmaksas? 4
Kalvītis: Nevaru iedomāties, ka es kā valdības vadītājs varētu vienu sabiedrības daļu izslēgt no sabiedrības, tāpēc ka viņi negrib mani klausīt 324
No pilngadīgajiem iedzīvotājiem vakcināciju pret Covid-19 pabeiguši ap 80% un gandrīz trešdaļa revakcinējušies 143
Kāpēc “Gaso”, izbūvējot dabasgāzes pieslēgumu, prasa uzstādīt patēriņa skatītājus ēku ārpusē? 31
“Rīgā ievāktais medus ir ļoti kvalitatīvs.” Pēdējos gados galvaspilsētā attīstījusies urbānā biškopība 20
“Čīliešus vieno ģimene, bet latviešus – māksla un kultūra.” Latviete pēc 10 gadiem Čīlē ar ģimeni atgriežas dzimtenē 48
Vējainu laiku prognozē arī februārī un martā 6
Nauris Puntulis: Žēl, ka pandēmijas situācija neļauj pulcēt seniorus uz semināriem, lai mācītu medijpratību 134
“Visa pamatā ir cilvēku iekšējais karš, katram pašam iekšpusē, meklējot ienaidnieku ārpusē!” Saruna ar publicistu Ilmāru Latkovski 53
“Esmu bijis cilvēks, kurš agrāk diezgan skaļi vīpsnājis par seriāliem…” – atzīstas aktieris Niklāvs Kurpnieks
VIDEO. Ar mammu labāk tā nejokot! Dēls par nešpetnu joku saņem slapju slotu sejā 5
Emocionāli vari justies mazliet iztukšots! Horoskopi no 24. līdz 30. janvārim