Ekonomika
Bizness

Dabasgāzei – vēsturiski zemākā cena. Vai tai sekos arī tarifi?1


Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls.
Foto: Gatis Dieziņš/LETA

Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

 

Vēsturiski zemākā cena kopš tirgus atvēršanas pavasarī bijusi ne tikai elektrībai, par ko “Latvijas Avīze” rakstīja jūnija vidū, bet arī dabasgāzei. Sakarā ar to gaidāms, ka dabasgāzes tarifs mājsaimniecībām varētu samazināties 6,7–10,8% robežās.

 

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ziņo, ka šogad martā vidējā svērtā vairumtirgus cena, ko maksā Latvijas dabasgāzes tirgotāji par dabasgāzes iegādi, sasniedza 11,50 eiro par megavatstundu (MWh).

Salīdzinājumā ar cenu 2019. gada martā tā ir aptuveni divas reizes mazāka. Mazumtirdzniecības sektorā gada griezumā cena mājsaimniecībām samazinājusies par 40%, sasniedzot 16,76 eiro/MWh, bet juridiskām personām par 26%, sasniedzot 19,17 eiro/MWh.

SPRK prognozē, ka mājsaimniecību saistītajiem lietotājiem šogad 2. pusgadā tarifs būs par 6,7% līdz 10,8% zemāks. Prognozes jau apstiprinājis “Latvenergo”, kas dabasgāzes tirgū operē ar zīmolu “Elektrum”.

No šā gada 1. augusta “Elektrum” klientiem dabasgāzes cena tiks samazināta par 10–30% atkarībā no izvēlētā produkta veida, noslēdzot jaunu vai pagarinot līdzšinējo līgumu no 1. jūlija.

Uzņēmumā uzsver, ka pieejamais tarifs būs par 4,3% mazāks nekā valstī pieejamā regulētā gāzes cena. Jāuzsver gan, ka izmaiņas rēķinā attieksies vien uz dabasgāzes komponentu– rēķinu veido arī pārvades un sadales tarifs, kā arī akcīzes nodoklis.

“Latvijas gāzes” Vairumtirdzniecības departamenta vadītājs Jānis Kalējs sacīja, ka nozari šā gada pirmajā pusē ietekmējuši dažādi faktori – siltā gaisa temperatūra ziemā, kā dēļ veidojās lieli krātuvju pārpalikumi Rietumeiropā un arīdzan Latvijā, globālā Covid-19 pandēmija, naftas cenu kritums u. c. ekonomiskie un politiskie procesi.

“Zemais dabasgāzes patēriņš ziemā rezultējās ar krājumu pārpalikumiem sezonas beigās, kas mazināja dabasgāzes pieprasījumu iesūknēšanai krātuvēs nākamai sezonai.

Tāpat arī koronavīrusa izplatības dēļ sašaurinājās globālā ekonomika, samazinājās pieprasījums pēc sašķidrinātās dabasgāzes Āzijā, kā dēļ šīs kravas tika novirzītas uz Eiropu,  tādējādi starpību starp pieprasījumu un piedāvājumu palielinot vēl vairāk un spiežot uz leju dabasgāzes cenas.”

Dabasgāzes iegādes cenas galvenokārt ir piesaistītas cenu izmaiņām Eiropas dabasgāzes tirdzniecības biržā, piemēram, Vācijas “Gaspool”, Nīderlandes “TTF”, Beļģijas “ZTP”. Bez jau minētajiem cenas samazināšanas iemesliem SPRK minēja arī ekonomiskās aktivitātes samazināšanos Ķīnā Covid-19 uzliesmojuma dēļ.

Papildus strauji mazinājās arī pieprasījums pēc dabasgāzes apkures vajadzībām. Tāpat mazāks pieprasījums pēc dabasgāzes bija novērots arī elektroenerģijas ražošanas vajadzībām.

Kopējais dabasgāzes patēriņš Latvijā no 2019. gada novembra līdz 2020. gada aprīlim bija par 21,27% zemāks salīdzinājumā ar tādu pašu periodu pirms gada.

Cenu lejupslīde un zemais pieprasījums pēc dabasgāzes sekmēja arī dabasgāzes krātuvju aizpildījumu visā Eiropā, tostarp Latvijā. Inčukalna pazemes gāzes krātuves gadījumā aizpildījumu sekmēja arī Somijas–Igaunijas–Latvijas vienotais dabasgāzes tirgus, kas darbību sāka šogad 1. janvārī.

“Jaunajos tirgus apstākļos tirgotāju interese par jaudu rezervēšanu Inčukalna pazemes gāzes krātuvē nākamajai 2020./2021. gada iesūknēšanas sezonai bija ļoti augsta. Šogad iesniegtie tirgotāju pieteikumi jaudas rezervēšanai būtiski pārsniedza krātuves tehnisko kapacitāti.

Tas viennozīmīgi sekmē ne vien dabasgāzes tirgus likviditāti, bet arī efektīvu infrastruktūras izmantošanu, ļaujot samazināt sistēmas pakalpojumu vidējās izmaksas lietotājiem,” norāda SPRK Tirgus uzraudzības nodaļas vadītājs Jānis Negribs.

Saistītie raksti

“Latvijas gāzei” pirmajā ceturksnī izdevās realizēt 3,3 TWh dabasgāzes, darbojoties ne tikai Latvijas, bet arī Somijas, Igaunijas un Lietuvas tirgos. Pārdots mazliet mazāk nekā 2019. gada pirmajā ceturksnī, kad izdevās pārdot 7,9 TWh dabasgāzes.

Attiecībā uz turpmāko tirgus attīstību, “Latvijas gāzes” Vairumtirdzniecības departamenta vadītājs J. Kalējs sacīja, ka ir sarežģīti sniegt kādas prognozes. “Šā brīža dabasgāzes tirgus ir ārkārtīgi dinamisks, un situācija mainās pa dienām. Dabasgāzes cenu ietekmē daudzi faktori – gan ekonomiski, gan tehniski, un lielu daļu no tiem nav iespējams paredzēt.”

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.

Lasītākie

IJ
Ieva Janelsiņa
Kultūra
Jaunā teātra sezona ir klāt. Ar kādām prasībām tagad jārēķinās skatītājiem?
Speciālreportāža 2 stundas
LE
LETA
Pasaulē
Baltkrievijā dzīvību zaudējis protestētājs, vairāki desmiti ievainoti
20 minūtes
LE
LETA
Kultūra
Mūžībā devies rakstnieks un publicists Artūrs Snips
59 minūtes
LE
LETA
Latvijā
Levits aicina izmeklēt Baltkrievijā notikušo prezidenta vēlēšanu procesu
36 minūtes
LA
LA.LV
Latvijā
Kā atšķiras un sakrīt krievvalodīgo interešu aizstāvju viedokļi? Priekšvēlēšanu duelī “Cīņa par Rīgu” Inna Djeri un Jānis Kuzins 1
1 stunda