Veselam
Ārstēšana

Vienīgā cerība – veselības nodoklis. Vai tiešām cilvēki to nesajutīs?1

Foto: Karīna Miezāja

Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

 

“Šīs nav nodokļu sloga izmaiņas, un iedzīvotāji tās nejutīs,” sola finanšu ministrs Jānis Reirs (“Vienotība”), kurš ir nācis klajā ar priekšlikumu ieviest veselības nodokli 5% apmērā.

Patlaban šī ideja tiek apspriesta koalīcijā un no tās pārstāvjiem nav jūtama pretestība finanšu ministra nodomam, taču esot precizējami jautājumi par jauno nodokli, uz kuriem sadarbības partneri vēl neesot saņēmuši atbildes.

Pagaidām nav zināms, cik lielu naudas summu veselības aprūpe šādā veidā varētu iegūt, jo, kā sacīja finanšu ministrs, to liedzot aprēķināt ieņēmumu samazinājums Covid-19 izplatības laikā. Neesot zināms, cik liels būtu ieņēmumu pieaugums, dzīvojot bez koronavīrusa.

Reira skatījumā veselības nodokli veidotu viens procentpunkts no darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes (jau šobrīd tiek novirzīts veselības apdrošināšanai), divi procentpunkti no solidaritātes nodokļa likmes un atskaitījums 2% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN).

Nav īsti skaidrs, ko ministrs domā, pieminot solidaritātes nodokli.

J. Reirs: “Sociālās iemaksas, kas ir 35%, tiek novirzītas dažādiem mērķiem, arī pensijām. Tām no šīm iemaksām tiek piešķirti 24 procenti. Tie tiek sadalīti šādi: 20% tiek uzskaitīti konkrētam cilvēkam, kurš ir iemaksājis sociālās apdrošināšanas iemaksu.

No šiem procentiem 14% tiek ieskaitīti pirmajā pensiju līmenī, bet 6% – uzkrājumam otrajā pensiju līmenī. Tie 4%, kas paliek pāri, ir solidaritātes uzkrājums, kurš tiek izmaksāts tiem cilvēkiem, kuriem ir minimālā pensija, kā arī vēl citiem maksājumiem, kas nav nopelnīti. Finanšu ministrija uzskata, ka šie 4% nebūtu jāmaksā katram sociālo iemaksu veicējam, bet būtu jānodrošina valstij.

Piemēram, cilvēks strādā mikrouzņēmumā un viņš nav iemaksājis tik lielu sociālo nodrošinājumu, lai saņemtu minimālo pensiju. Tad to starpību finansētu nevis no pārējo pensionāru vai sociālo iemaksu veicēju naudas, bet no valsts budžeta un tad tie 2% tiktu veselības aprūpei.”

Reirs uzskata, ka solidaritātei jābūt, arī pārdalot IIN. No šī nodokļa 20% paliek valstij, bet 80% ieskaita pašvaldībām.

“Vajadzētu saprast to, ka visiem ir jāpiedalās veselības aprūpes finansēšanā. Koronavīrusa izplatības laikā ir izdevies nostabilizēt pašvaldību budžetus, jo tur ieņēmumi ir gandrīz vai plānotajā līmenī.

Diemžēl to nevar teikt par valsts budžetu, kur ir jau vairāk nekā 300 miljonu eiro iztrūkums,” sacīja finanšu ministrs un piebilda, ka, ņemot vērā Eiropas stabilitātes līmeni, kas ir noteikts eirozonas valstīm, trijos gados tas jāsasniedz ar ekonomikas izaugsmi, nevis ar budžeta griešanu.

Ja valstīm ir nepieciešamas papildu izmaksas, tad esot tikai divi veidi, kā tās nodrošināt: vai nu nodokļu politikas izmaiņas, kas dotu lielākus ieņēmumus, vai arī veco valsts budžeta programmu pārskatīšana un to aizstāšana ar jaunu programmu finansēšanu.

Reirs norādīja, ka esot tikai divi veidi, kā palielināt mediķu darba samaksu – veselības nodoklis un obligāta minimālā sociālā iemaksa no minimālās algas. Kā zināms, valstī pastāv ne tikai vispārējais nodokļu maksāšanas režīms, bet arī speciālie maksāšanas režīmi, piemēram, mikrouzņēmumu darbiniekiem, saimnieciskās darbības veicējiem utt.

Patlaban tiek spriests par to, kā šos cilvēkus iesaistīt vispārējā nodokļu maksāšanas režīmā, iekasējot no viņiem minimālo sociālo iemaksu, kuru novirzītu veselības aprūpei.

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) jau ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam un finanšu ministram par šo publiski izskanējušo vēlmi ieviest veselības nodokli.

LPS priekšsēdētājs Gints Kaminskis norādīja, ka šis priekšlikums skar pašvaldību budžetus, tāpēc valdībai ieņēmumu samazināšanas gadījumā būtu jāparedz kompensācijas mehānisms pašvaldībām.

Pretējā gadījumā LPS neatbalstīs ieceri novirzīt veselības aprūpes budžetam 2% no pašvaldībām piekrītošajiem IIN ieņēmumiem. Kaminskis aicina diskusijās par veselības nodokli iesaistīt arī Pašvaldību savienību.

Viņš pastāstīja, ka Reira sacītais par pašvaldības budžeta ienākumiem koronavīrusa izplatības laikā īsti neatbilstot patiesībai. Gada pirmajos divos mēnešos pašvaldību budžeti esot labi pildījušies, bet to nevarot apgalvot par nākamajiem mēnešiem, kad ienākumi samazinājušies par aptuveni desmit procentiem.

 

Viedokļi

Gatis Eglītis, Saeimas deputāts, Jaunās Konservatīvās partijas (JKP) valdes loceklis: “JKP kopumā atbalsta veselības nodokļa ieviešanu, bet mums ir svarīgi redzēt arī citas izmaiņas nodokļu politikā. Īpaši svarīgi ir mazināt nodokļu slogu mazo algu saņēmējiem, palielinot neapliekamo minimumu līdz 500 eiro. Tas ir ierakstīts mūsu partijas programmā, un no tā mēs neatkāpsimies.”

 

Daniels Pavļuts, “Attīstībai/Par” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs: “Esam piedalījušies koalīcijas diskusijās un esam gandarīti, ka Ministru prezidents un finanšu ministrs ļoti nopietni risina pašu svarīgāko veselības aprūpes jautājumu – finansējuma pieaugumu. Finanšu ministra priekšlikumu vērtējam kā nopietnu piedāvājumu turpmākajai koalīcijas diskusijai.

Patlaban mēs runājam vispārējo principu līmenī, bet sīkāka detalizācija vēl nav pārrunāta, taču tā ir svarīga, īpaši veselības ministrei. Svarīgi, piemēram, lai ģimenes ārstiem nebūtu jāveic kaut kādas pārbaudes par nodokļa nomaksu.

Turpinām strādāt pie šī piedāvājuma, saprotot, ka laba alternatīva piedāvājuma vienkārši nav. Ja gribētu medicīnu finansēt no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem, kas būtu vienkāršāk, tad, lai iegūtu papildu naudu medicīnai, būtu jāpārskata nodokļi. Ņemot vērā pašreizējo situāciju, tas, visticamāk, nebūtu iespējams.”

 

Atis Zakatistovs, “KPV.LV” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs: “Partija nav pret veselības nodokli, bet ir ļoti būtiski, sadarbojoties Labklājības ministrijai un Finanšu ministrijai, saprast, kā maksimāli saudzīgi pārdalīt sociālo budžetu sociālajām vajadzībām un veselības aprūpei.”

 

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.

Lasītākie

LA
LA.LV
Pasaulē
Pasauli aizkustina medmāsa, kura Beirūtas sprādziena laikā izglāba trīs jaundzimušos
2 stundas
GN
Gints Narogs
Sports
“Reti kura sasniedza 20 gadus, bet Rebeka tika vistālāk,” treneris pēc Kohas paziņojuma izvēlēties mīlestību velta mīļus atvadu vārdus
2 stundas
LK
Ligita Kovtuna
Latvijā
“2100. gadā Latvijā iedzīvotāju skaits saruks līdz 350 tūkstošiem!” Ārsts Gruntmanis par Latvijas pamešanu, Covid-19 un politiku 10
Intervija 9 stundas
LE
LETA
Veselam
Covid-19 sasniedzis arī Krimuldas novadu
2 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
Cēsiniece iekritusi rūdīta krāpnieka nagos. Naudas izvilināšanai izmantota īpaša shēma
6 stundas