Bijušais Alojas novada priekšsēdis Valdis Bārda, kurš nav ievēlēts jaunā Limbažu novada domē, par vēlēšanu rezultātu nav pārsteigts, bet vēl nezina, ko tālāk darīs.
Bijušais Alojas novada priekšsēdis Valdis Bārda, kurš nav ievēlēts jaunā Limbažu novada domē, par vēlēšanu rezultātu nav pārsteigts, bet vēl nezina, ko tālāk darīs.
Foto: Ieva Makare/LETA

Daļai vietvalžu nepaveicās. Vairāki bijušie pašvaldību vadītāji vadīs vietējās pārvaldes. Ko citi? 1

Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Mākslīgais intelekts nosauc piecus “neveiksmīgākos” latviešu politiķus 52
Kokteilis
Personības tests: jūsu dzimšanas mēneša zieds atklāj par jums vairāk, nekā spējat iedomāties
TV24
NATO spēku komandieris Eiropā uzskata, ka karš Ukrainā ir iegājis izšķirošā posmā
Lasīt citas ziņas

Vairāk nekā desmit bijušie pašvaldību vadītāji, kas startēja vietējās vēlēšanās, domē nav ievēlēti. Lielākā daļa no viņiem vēl ir jauna darba meklējumos, bet diviem no bijušajiem mēriem jau ir uzticēti vietējās pārvaldes pārvaldnieka pienākumi – tā ir bijusī Baltinavas novada vadītāja Sarmīte Tabore (LZS) un bijušais Ropažu novada priekšsēdis Zigurds Blaus (“Latvijas attīstībai”).

Vēl vairāku pārvalžu vadībā ir mēri, kuri vēlēšanās nekandidēja. Piemēram, jaunajā Valmieras novadā agrāko novadu teritorijas pārvalda bijušais Naukšēnu novada priekšsēdis Jānis Zuments, Strenču novada vadītājs Jānis Pētersons un Beverīnas novada mērs Jānis Fūrmanis.

CITI ŠOBRĪD LASA

Vēlēšanās nekandidēja 15 pašvaldību vadītāji, starp kuriem bija arī kādreizējais Varakļānu novada priekšsēdis Māris Justs, kurš nestartēja uz Rēzeknes novada domi, bet tagad Varakļānu novada vēlēšanās viņš ir pieteikts.

Vēl tikpat ir vietvalžu, kuri bija gatavi turpināt darbu jaunajā domē, bet nav ievēlēti. Vairākums no viņiem pārstāv nelielos novadus, kas iedzīvotāju skaita ziņā nevarēja konkurēt ar administratīvā centra pašvaldībām, bet iekšējā konkurence starp pilsētām un laukiem notika arī viena saraksta ietvaros.

Daudzviet no mazākām pašvaldībām domēs ir iekļuvuši tie deputāti, kas startēja no partijām, kuras ieguvušas lielāku vietu skaitu.

Daļa vēl meklē darbu

Bijušais Alojas novada priekšsēdis Valdis Bārda kandidēja no Latvijas Zemnieku savienības, kas ieguva četras vietas Limbažu novada vēlēšanās. Saraksta līderis bija toreizējais Limbažu novada mērs Didzis Zemmers, un visi ievēlētie ir no Limbažiem.

V. Bārda vēl nezina, ko darīs turpmāk. Vēlēšanu iznākums viņam nav pārsteigums, jo par Alojas novada vēlētāju balsīm cīnījās vairāki spēcīgi vietējie politiķi, kuru vidū bija arī tagadējais novada priekšsēža vietnieks Jānis Bakmanis (“Vidzemes partija”) – viņš ir no Staiceles, ar kuru Alojai ir diezgan sena attiecību vēsture, kas bijis jūtams arī vēlēšanu cīņās.

V. Bārda “Latvijas Avīzei” pastāstīja, ka no Alojas jaunajā domē ir divi deputāti, tikpat – arī no Salacgrīvas, lai gan Salacgrīvas priekšsēža un tagad jau Limbažu novada vadītāja Dagņa Strauberga (LRA) saraksts vēlēšanās vinnēja.

Tas, cik lielā mērā šo neievēlēto mēru teritoriju iedzīvotāju intereses tiks ņemtas vērā, noteiks pie varas esošo politisko spēku griba, atzina vairāki bijušie pašvaldību vadītāji. Neziņā par agrākā Salas novada nākotni ir arī bijusī tā priekšsēdētāja Irēna Sproģe (LZP).

Reklāma
Reklāma

Viņa gan ir pensijā un citu darbu neplāno meklēt, jo tāpat pietiekot darāmā. Taču no Salas novada jaunajā domē neviens neesot ievēlēts, ja neskaita bijušo Jēkabpils mēru Leonīdu Salceviču (Jēkabpils reģionālā partija), kurš te dzīvo, bet viņš iepriekš kā Salas interešu aizstāvis nav sevi parādījis.

Bažīgs par Inčukalna novada attīstību ir arī Aivars Naļivaiko (LZS), kurš savu neievēlēšanu Siguldas novada domē uzskata par saprotamu, jo Inčukalns, no kura vēl tika nodalīti Vangaži, ar saviem aptuveni 3000 iedzīvotājiem nevarēja konkurēt ar Siguldas novadu, kur ir četras reizes vairāk iedzīvotāju.

Arī no LZS abi ievēlētie deputāti ir siguldieši.

“Esmu darba meklējumos. Mani neviens nav uzrunājis,” atzina A. Naļivaiko. Viņš pašvaldībā dažādos amatos ir strādājis no 1997. gada, bet novadu vadīja astoņus gadus.

Bijušajai Lielvārdes novada priekšsēdētājai Santai Ločmelei (“Kustība Par”), kura neiekļuva Ogres novada domē, ir nojausma, ko varētu darīt turpmāk, bet pagaidām viņa šos plānus nevēlējās komentēt.

Savukārt kādreizējais Aglonas novada vadītājs Juris Butēvics, kurš dzīvo pagastā, kas tika pievienots Krāslavas novadam (Aglonas novadu iekļāva Preiļu novadā), uz Krāslavas novada domi startēja no pašvaldībā valdošās Latvijas Zemnieku savienības, kas ieguva astoņas vietas, bet J. Butevics palika pirmais aiz svītras.

Viņš pagaidām atpūšoties, bet, ja domē mainīsies deputātu sastāvs, kā tas ir gadījumos, ja deputāta mandātu nevar savienot ar citu darbu, tad bijušais Aglonas novada priekšsēdis mandātu pieņemtu. Viņš vienīgais no aptaujātajiem atzina, ka ir bezdarbnieks.

Viņa neievēlēšanas stāsts ir līdzīgs citiem – šajās pašvaldību vēlēšanās notikusi ne tik daudz kandidātu vērtēšana pēc profesionālās piemērotības darbam, bet gan citu novadu vai ciemu kandidātu svītrošana, lai ievēlētu savējos.

Ja nav deputāta, jāaktivizē iedzīvotāji

Bijušais Mērsraga novada priekšsēdis Roberts Šiliņš (NA) arī pārstāv agrāko novadu ar nelielu vēlētāju skaitu. Nacionālā apvienība ir Talsu novadā valdošā, kas jau ir zināms garants tam, ka netiks aizmirsta teritorija, par kuras interesēm iestājas R. Šiliņš.

Arī no Mērsraga jaunajā domē nav neviena deputāta. Taču, viņaprāt, visu nosaka tas, cik aktīvi būs paši pievienoto novadu iedzīvotāji, kā viņi spēs jaunajai domei pierādīt savas vajadzības. R. Šiliņam ir darbs – viņš ir Engures ezera dabas parka fonda vadītājs un Mērsraga ostas valdes priekšsēdētājs.

Jaunajā Ropažu novada domē nav ievēlēts arī bijušais pašvaldības vadītājs Zigurds Blaus, kurš pirms vēlēšanām no LZS pārgāja uz “Latvijas attīstībai”, kas jaunajā novadā ir valdošā. Z. Blaus vadīs Ropažu vietējo pārvaldi.

Dienvidkurzemes novada priekšsēdis Aivars Priedols (LZS) “Latvijas Avīzei” teica, ka plāno piedāvāt pārvaldes vadītājas amatu bijušajai Priekules novada priekšsēdei Vijai Jablonskai (NA), uzsverot viņas lielo pieredzi.

Jau rakstīts, ka pārvaldes vadītāja amatu nevar savienot ar darbu domē, tāpēc vairāk nekā desmit ievēlētie deputāti ir mandātus nolikuši.

Arī Balvu novada dome Baltinavas pagasta pārvaldes pagaidu vadītājas pienākumus ir uzticējusi bijušajai novada priekšsēdei Sarmītei Taborei (LZS), kura ir no savulaik vismazākā novada. Taču viņai ir cerība, ka Baltinava netiks aizmirsta, jo neesot pamata neuzticēties partiju solījumiem, taču to varēšot vērtēt aptuveni pēc gada.

Viens no rādītājiem būšot teritorijā ieguldīto investīciju apjoms, kas līdz šim dažādiem projektiem bija ap 350 000 eiro gadā. Ja šis līmenis saglabāsies, tad par Baltinavas attīstību nebūtu jāraizējas.

“Sāpīgi būs tad, ja notiks centralizācija. Ja no agrākajiem mazajiem novadiem aizies arī darbinieki, tas atsauksies arī uz veikalu, pastu un citām iestādēm, un tad gan teritorija paliks vēl tukšāka,” atzina S. Tabore.

No bijušajiem pašvaldību vadītājiem, kas kandidēja vēlēšanās, domē vēl nav ievēlēta Kristīne Ozola (“Progresīvie”), kura pildīja Jēkabpils domes priekšsēdētāja pienākumus pēc Aivara Krapa (“Latvijas attīstībai”) atkāpšanās, kura vietā jaunu mēru neievēlēja. Viņas pārstāvētā partija domē neiekļuva.

Nav ievēlēts arī bijušais Baldones novada priekšsēdis Raimonds Audzers (“Jaunā Vienotība”), bijušais Burtnieku novada priekšsēdis Edvīns Straume (LZS), bijušais Durbes novada priekšsēdis Ojārs Petrēvics (LZS), bijušais Krustpils novada vadītājs Kārlis Pabērzs (“JV”). Centrālās vēlēšanu komisijas mājas lapā pieejamā informācija liecina, ka vairāki kādreizējie mēri ir palikuši pirmie aiz svītras – J. Butēvics, S. Ločmele, E. Straume. A. Naļivaiko un R. Šiliņš. Taču daži – piemēram, R. Audzers, O. Petrēvics, Z. Blaus – ir noslīdējuši no augstas vietas sarakstā uz daudz zemāku vietu.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.