“Vienu dienu es pamodos ar migrēnu, un tā nekad pilnībā nepārgāja,” Lailas stāsta par laikapstākļu ietekmi uz veselību
0
Migrēna nav “vienkārši galvassāpes”. Tā ir neiroloģiska slimība, kas cilvēkam nozīmē asas, pulsējošas sāpes aiz acīm un pakauša lejasdaļā, tirpšanu, nogurumu, plecu saspringumu, smaguma sajūtu ķermenī un auru, kas sākas kā neliels plankums redzes laukā, bet pārvēršas krāsu un gaismas uzplaiksnījumu virpuļos, līdz cilvēks gandrīz neko vairs neredz. Tā ir ne tikai fiziska sāpe — tā ir arī vilšanās. Vilšanās, ka atkal kaut ko nevar izdarīt un ka kārtējo reizi ķermenis ierobežo tās īpašnieku. Migrēnas jautājumus portālā LA.LV turpinām aktualizēt un šoreiz dalāmies ar Lailas stāstu.
“Migrēnas man sākās, kad biju sešpadsmit gadus veca. Sākumā tās bija periodiskas, bet 25 gadu vecumā tās pārtapa par neatlaidīgu, hronisku migrēnu. Vienkārši vienu dienu es pamodos ar migrēnu, un tā nekad pilnībā nepārgāja. Kopš tā laika dzīvoju ar pastāvīgu sāpju līmeni, kas dažreiz kļūst vieglāks, bet citreiz – neizturams.
Mani trigeri ir dažādi, bet vissmagāk uz mani iedarbojas laikapstākļi – īpaši barometriskā spiediena maiņas.
Kad mainās gaisa spiediens, piemēram, pirms sniega vai lietus, es to jūtu burtiski visā ķermenī. Ziemā, kad laikapstākļi mainās gandrīz katru dienu, tas ir īsts pārbaudījums.
Pirms dažiem gadiem es sapratu, ka vairs netieku galā. Darbs bija intensīvs, sāpes — nepanesamas, un es biju izdegusi. Tā bija pelēka, auksta diena, un es vienkārši nolēmu visu apstādināt. Es aizgāju no darba un uz pāris nedēļām devos atvaļinājumā — prom no steigas, prom no stresa, prom no aukstuma. Tur nebija brīnumlīdzekļa, bet klimats un vienmērīgāka ikdiena man deva atelpu. Lēkmes nebija tik biežas, un es pirmo reizi sajutu, ka spēju atkal elpot.
Atgriežoties mājās, es sapratu, ka laikapstākļus nekontrolēju, bet varu kontrolēt to, kā ar to sadzīvoju. Es iemācījos būt saudzīgāka pret sevi — ņemt pauzes, vairāk gulēt, samazināt stresu un darīt to, kas palīdz.
Vairs nesekoju laikapstākļu prognozēm. Ja redzu, ka rīt būs sniegs vai vētra, man tas nozīmē tikai vienu — “rīt būs sāpju diena”.
Tas rada trauksmi, kas pati par sevi var izraisīt migrēnu. Tagad es vienkārši pieņemu gadalaikus tādus, kādi tie ir, un fokusējos uz dienām, kad jūtos labāk. Tās dienas es izmantoju līdz pēdējam – strādāju, rakstu, dodos pastaigā, satiekos ar draugiem.
Migrēna mani iemācījusi novērtēt mazas uzvaras. Esmu izveidojusi “migrēnas draugu” loku — cilvēkus, kas saprot, kā ir dzīvot ar šo slimību.
Es nezinu, vai migrēna kādreiz pilnībā pazudīs no manas dzīves, bet es zinu, ka varu mainīt veidu, kā es ar to dzīvoju. Un katra diena, kad sāpes ir vājākas — tā man ir uzvara,” Laila drosmīgi atklāj.
Šobrīd tiek sastādīts nākamā gada budžets. Iepriekš Veselības ministrs Hosams Abu Meri ir solījis migrēnas pacientiem lielāku atbalstu, iespējams, kādu jaunu medikamentu pieejamību aptieku plauktos, bet solīts makā nekrīt, lai veiktu reformas un uzlabojumus nepieciešams laiks un nauda. Jautājam Veselības ministrijai – kādas ir perspektīvas, ka nākamgad migrēnas pacientiem dzīve Latvijā būs vieglāka?
“Šobrīd, turpinās darbs pie 2026. gada valsts budžeta izstrādes, tostarp veselības aprūpes budžeta izstrādes.
Kopš 2023. gada migrēnas diagnoze ir iekļauta kompensējamo zāļu sistēmā, un paredzēts, ka arī turpmāk tiek nodrošināta medikamentu pieejamība pacientiem ar smagāku slimības gaitu.
Šogad migrēnas pacientu zāļu kompensācijai plānoti ap 600 tūkstošiem eiro. Papildus informējam, ka no šā gada septembra ir paplašinātas neirologu – algologu ārstu konsīliju veidošanas iespējas. Ja iepriekš konsīliju varēja organizēt tikai universitātes slimnīcas, tad šobrīd arī Daugavpils reģionālā slimnīca, Liepājas reģionālā slimnīca un Vidzemes slimnīca, savukārt zāles var izrakstīt jebkurš līgumattiecības ar Nacionālo veselības dienestu esošs neirologs vai algologs pēc ārstu konsīlija slēdziena.
Nākamā gada Valsts budžeta likumprojekts vēl tiek izstrādāts, un detalizēta informācija par konkrētiem izdevumiem veselības aprūpes nozarei būs pieejama pēc budžeta apstiprināšanas Saeimā.
Orientējoši var pieņemt, ka finansējuma līmenis migrēnas pacientu atbalstam varētu būt līdzīgs šā gada līmenim, ņemot vērā kopējo veselības aprūpes budžeta pieaugumu un prioritāšu saglabāšanu.
Vēršam uzmanību, ka nākamā gada budžetā ir paredzēts papildu finansējums tajā skaitā zāļu pieejamības veicināšanai – nākamgad tiks ieviesta farmaceita pakalpojuma maksas kompensācija recepšu medikamentiem, kuru cena nepārsniedz 10 eiro. Savukārt pavisam no farmaceita pakalpojuma maksas par recepšu medikamentiem tiks atbrīvoti 1. grupas invalīdi.
Valsts budžeta apstiprināšanas process ietver vairākus posmus: Finanšu ministrija sagatavo budžeta projektu, balstoties uz makroekonomiskajām prognozēm un ministriju iesniegtajiem priekšlikumiem; Ministru kabinets to apstiprina un iesniedz Saeimai; Saeima budžetu izskata divos lasījumos – pirmais parasti notiek novembrī, bet galīgais apstiprinājums tiek sniegts decembrī.
Līdz ar to šobrīd vēl nav iespējams sniegt detalizētu informāciju par migrēnas pacientu atbalsta finansējuma apmēru, taču sagaidāms, ka tas tiks saglabāts esošajā apmērā vai nedaudz palielināts, ņemot vērā pieejamo nozares finansējumu. Jāņem vērā, ka jaunu zāļu iekļaušana kompensējamo zāļu sistēmā vai terapijas paplašināšana dažādām pacientu grupām ir saistīta gan ar pieejamo finansējumu, gan iespējām panākt vienošanos ar zāļu ražotāju medikamentu apmaksas nosacījumiem,” skaidro Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders.
Vai tu ikdienā sadzīvo ar migrēnu? Vai tev ir kāds jautājums Veselības ministram? Vai vēlies ko mainīt, tev ir sūdzība, gribi padalīties ar noderīgiem padomiem citiem slimniekiem? Raksti man uz [email protected].
