Pilsētā žogu vajag 2
Aiz dārza atrodas ceļš ar dzīvu satiksmi, tāpēc svarīgi teritoriju paslēpt no trokšņa un putekļiem. Labākam un lētākam risinājumam saimnieki izvēlējās cirptu egļu dzīvžogu. Mazos kociņus der apcirpt jau kopš mazotnes, taču saimnieki vēlējās ātrāk norobežoties no ceļa un apgriezt sāka vēlāk, kad tie bija krietni paaugušies. Jūlijā ņem rokās teleskopiskās grieznes un eglēm nogriež galotnes, ja vajag, arī sānus piefrizē. Šajā darbā viņiem palīdz mazdēls.
Uz jautājumu, kas tās par neparastām eglītēm, saimnieki smej, ka šķirne Plakanciema grāvmales. Paši sarakuši vietā, kur tās sasējušās blīvi jo blīvi. Stādītas biezi, divās rindās. Vienīgais trūkums, kas pamanāms tikai zinātājam, – zaru struktūra un skuju tonis atšķiras.
Koki un krūmi labos apstākļos aug strauji. Gar dārza malu arī citi stādījumi sakļāvušies gandrīz kā mežs. Neko darīt – saimnieki ķērušies pie cirpšanas. Tā rodas papildu efekts, jo šādas formas kopā ar brīvi augošajiem veido skaistu kompozīciju. Stingri rāmjos tiek turēti fizokarpi. Krūmus cērp reizi gadā tūliņ pēc ziedēšanas. Pārējā sezonas laikā nogriež atsevišķus dzinumus, kas izauguši pārāk gari. Lai krūmi izskatītos skaisti, dzinumi iekšpusē sasieti ar auklu, kas nav pamanāma. Tas arī neļauj augiem izgāzties zem sniega smaguma. Tas sevišķi svarīgi jauniem augiem, kam nav stipru dzinumu.
Izcili labi cirpšanai padodas grimoņi, kuru stumbri arī ziemā izskatās koši.
Puķēm dārzā jāzied
Sevišķi skaisti šeit ir liliju ziedēšanas laikā un arī pavasarī, kad dobēs uzzied sīpolpuķes. Dārza košumam audzē samtenes un krustaines. Tās saimniece atzīst par ļoti viegli audzējamām, sausumizturīgām un arī gliemjiem neēdamām. Krustaines sadīgst kā vārgi diedziņi, taču tās var viegli izpiķēt un mazie augi ātri saņemas. Visu, gan puķes, gan tomātus, saimniece sēj marta sākumā.
Atraitnītes, leduspuķes un begonijas Austra pērk tirgū no zināmas audzētājas. Mājas apstākļos ir grūti izaudzēt jau vasaras sākumā bagātīgi ziedošus augus.
