Augiem māca paklausību 2
– Dārzā visu laiku jāpieņem skarbi risinājumi. Neko nevar palaist savvaļā, viss jāierobežo, – skaidro saimniece.
Pamazām jāizrok pārāk saaugušās astilbes, arī rododendram jāmeklē jauna vieta. Saimnieks brīdina, ka piecos gados no maziem dūkulīšiem sakuplo augu mežs, kam nekādi nevar noticēt stādīšanas brīdī. Veidojot dārzu, arī viņi nav izbēguši no tradicionālajām kļūdām. Vieta tukša – vajag tikai pirkt un stādīt! Kad daudz kas sastādīts un saaudzis, gribas kaut ko neparastu, vērtīgākus augus, bet vietas nav. Piemēram, astilbju audzēm jāatkāpjas īves priekšā. Turklāt augi mēdz arī novecot, vairs nav tik skaisti.
Veidojot dārzu Babītē, Bidiņiem jau bijusi pieredze. Saimniece atklāj, ka viņiem ir arī otrs dārzs – Plakanciemā, kur to iekopuši kopā ar meitu Ingu. No turienes arī vairāki stādi pārvesti uz Spilvi. Ja Bidiņiem sakot, ka viņi ir perfekcionisti savā dārzā, tad vajagot redzēt, kāds meitai dārzs! Pat vecākiem reizēm šķiet, ka centība par traku, taču – skaisti. Turklāt mātei un meitai kopīgs vaļasprieks – vienmēr ir par ko runāt, var ar stādiem mainīties. Abām arī viena vājība: tiklīdz ierauga interesantu augu, apdomība zūd. Vajag, un viss, lai cik dārgi maksātu. Viņas zina, ka vēl sliktāk būs, ja neļausies šai kaislībai, – tad gadiem ilgi būs žēl.
Mīluļiem īpaša vieta
Saimnieces mīluļi ir Serbijas egle un melnais plūškoks ar gaiši violetiem ziediem.
Par izcilniecēm dārzā Austra uzskata arī hostas. Tās gan garšo gliemežiem, bet saimniece iesaka eksperimentēt, jo dažas līdējiem negaršo. Turklāt, ja zālienu regulāri pļauj, dobes izravē, kaitēkļi nevar izvērsties.
Daļa hostu iegādātas no Gunas Rukšānes kolekcijas. Dārgs, bet skaists prieks ir peoniju kolekcija, kurā daudz Aldoņa Vēriņa audzēto peoniju.
Mīluļu sarakstā ir arī aslapu floksīši. Nepārstādīti var augt 5–6 gadus, taču saimniece pieredzējusi, ka sniegotās ziemās vecie ceri mēdz izsust, bet jaunie – ne. Tādēļ, lai saglabātu kolekciju, viņa iesaka floksīšus pārstādīt biežāk.
Patīk arī dažādi klājeniskie segliņi un citi augsnes sedzēji. Tie noklāj zemi arī zem kokiem un starp citiem augiem, lai nerēgojas melni laukumi, turklāt šādā vietā strauji neaug nezāles. Austra sevišķi slavē segliņus un uzskata, ka tie ir par maz atzīti, lai gan ir ar dažādu lapojumu, pieticīgi, aug gan saulainā, gan ēnainā vietā. Vienīgi jutīgākie var apdegt pavasara saulē, bet parasti labi atjaunojas. Ja dažviet kāds segliņš neuzvedas kā augsnes sedzējs un grib dzīt augšup dzinumus, to nogriež. Agrāk saimniece pārāk augstiem segliņiem cirpa pa dzinumam, turpretī tagad ar lielajām dzīvžoga šķērēm visus piespicē uzreiz – ātri un labi.
Klājeniskās klintenes der lieliem laukumiem, kur tās var spēcīgi augt. Savukārt klājenisko kadiķi ‘Wiltonii’ var stādīt starp citiem augiem, jo tas rūpīgi aplokās apkārt un nelien virsū dobes brāļiem, saglabājas pavisam zems.
