Foto: Dainis Bušmanis

Degvielas cenas: ceļas kā raķetes, krīt kā spalvas 83

Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Veselam
5 populāri pārtikas produkti izraisa atmiņas zudumu – to iedarbība novērota jau īstermiņā 20
Kokteilis
FOTO. No politiķiem par aktieriem: mākslīgais intelekts nosaucis 5 latviešu politiķus, kuri uz skatuves justos kā zivis ūdenī
TV24
Slaidiņš: Karš beigsies tikai divos gadījumos. Viens – ja Putinam iedotu ielūgumu uz Kobzona koncertu 275
Lasīt citas ziņas

“Atkal jau tās degvielas uzpildes stacijas “uzvārās”!” dzirdēju šoferu sarunu uzpildes stacijā. “Tikko naftas cenas palielinājās, un jau to var redzēt degvielas cenā. Bet, kad naftas cena samazinās, neviens tās degvielas cenas nesamazina.”

Lai noskaidrotu, cik cieši degvielas cenas seko naftas cenām, “Latvijas Avīze” izpētīja vairāku valstu pēdējo sešu gadu iknedēļas vidējās degvielas cenu svārstības saistībā ar tās nedēļas naftas cenām biržā. Kā secinājām – degvielas cenu atrautība no naftas cenām brīžiem tiešām ir manāma, turklāt ne tikai Latvijā.

CITI ŠOBRĪD LASA
Pēc tam kad rudens sākumā degvielas cenas samazinājās apmēram par 30 centiem pēc maksimuma sasniegšanas pavasarī, tagad tās jau atkal tuvojas divu eiro atzīmei. Attēlos no kreisās: degvielas cenas DUS “Circle K” 26. septembrī, “Neste” 30. septembrī, “Virši” 22. oktobrī, “Viada” 24. oktobrī.
Foto: Dainis Bušmanis

Degvielas cenu kāpums ir viens no inflācijas kāpuma izraisītājiem, jo teju jebkuru produktu radīšanas procesā ir iesaistīta apjomīga transportlīdzekļu “flote”, kuras darbināšanai nepieciešama šobrīd tik dārgā degviela.

Pēc tam kad rudens sākumā degvielas cenas samazinājās apmēram par 30 centiem pēc pīķa sasniegšanas pavasarī, tās jau atkal tuvojas divu eiro atzīmei. Šā raksta publicēšanas dienā, iespējams, slieksnis jau būs pārkāpts.

Tikmēr Latvijā un arī abās pārējās Baltijas valstīs krīt viens inflācijas rekords pēc otra, ko tieši ietekmē dārgā degviela.

Lieli un mazi faktori

Kā veidojas degvielas cena uzpildes stacijā? Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijā sacīja, ka mazumtirdzniecībā cenas veido būtībā trīs komponenti – mainīgā degvielas iepirkuma cena, kas ir atkarīga no benzīna un dīzeļdegvielas biržas cenām konkrētajā dienā. 

Otrs komponents ir nodokļi – akcīze, naftas produktu rezervju nodeva un pievienotās vērtības nodoklis. Trešais komponents ir mazumtirdzniecības izmaksas.

Ja pieņemam, ka dīzeļdegvielas cena ir 1,90 eiro litrā, tad 54% veido dīzeļdegvielas iepirkuma cena kopā ar loģistikas izmaksām. Nodokļa daļa ir 40% (22% – akcīzes nodoklis, 1% – rezervju nodeva, 17% – pievienotās vērtības nodoklis), bet mazumtirdzniecības izmaksu daļa veido 5%.

Reklāma
Reklāma

Tāpat pie degvielas cenu ietekmējošajiem faktoriem daudzi pieskaita arī ASV dolāra kursa attiecību pret eiro, jo norēķini degvielas iepirkumos notiekot tieši ASV dolāros. Vēl mazāki faktori – dīzeļdegvielas sezonālās klases un biodegvielas piejaukums.

Degvielas tirgotāji naftas cenu biržā neskaita kā cenu ietekmējošu faktoru, kaut gan, protams, šis komponents tiešā veidā iekļaujas degvielas iepirkuma cenā, jo no kaut kā degvielai ir jārodas, un tā ir nafta.

“Degvielas cenu mazumtirdzniecībā neietekmē naftas biržas cena – tā ir indikatīva informācija masu medijos par naftas produktu tirgu. Cenu ietekmē degvielas biržas cena konkrētā dienā, valūtas kurss USD/EUR, nodokļi un nodevas, DUS servisa līmenis, DUS atrašanās vieta, konkrētais lokālais degvielas mazumtirdzniecības tirgus. 

Ir divi dažādi tirgi – jēlnaftas tirgus ir viens tirgus, benzīna un dīzeļdegvielas tirgus attiecīgā reģionā ir cits tirgus. Viens no benzīna un dīzeļdegvielas biržas cenas komponentiem ir naftas cena, bet tā nebūt nav vienīgā.

Šobrīd, piemēram, degvielas biržas cenas būtiski ietekmē Francijas naftas pārstrādes rūpnīcu streiks un mazāk naftas cenu svārstības biržā,” sacīja LDTA izpilddirektore Ieva Ligere.

Nafta ir pamats

Bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš “Latvijas Avīzei” norādīja, ka, viņaprāt, degvielas cenas galvenie mainīgie ietekmējošie faktori ir tieši BRENT naftas cena, jo, kā jau minēts, nafta ir visa pamats.

Kā otru faktoru viņš nosauca valūtas kursu, jo BRENT biržā tiek kotēts dolāros, bet kā trešo faktoru – naftas pārstrādi.

“Naftas cenas ir pats pamats, bet šogad ļoti nozīmīgs ir arī produktu tirgus un pārstrāde. Vēsturiski pārstrādes cenas bija stabilas, bet šogad produktu (dīzeļdegviela, benzīns) cena brīžiem ļoti atšķīrusies no naftas cenām, jo Eiropā pietrūkst pārstrādes jaudu, kaut gan nafta ir.

Vēsturiski pārstrāde, produktu atvešana un pārdošana dīzelim un benzīnam veidoja 20–25 centu uzcenojumu.

Šogad uzcenojums bijis pat 50 centu apmērā. Iemesli vairāki – Eiropa no Krievijas pirka ne tikai naftu, bet arī jau gatavus produktus, jo Eiropā dīzeļdegviela ir populāra, bet vēsturiski pārstrāde vairāk domāta benzīna ražošanai. Attiecīgi dīzeļdegvielas pārstrāde ir ierobežota, pietrūkst jaudu,” skaidro Āboliņš.

Runājot par valūtu kursu, Āboliņš minēja, ka šobrīd eiro vērtība ir stipri nokritusi, kam nav sekojušas degvielas cenas, bet eiro attiecība pret dolāru vienmēr bijusi ļoti stabila, kā rezultātā BRENT naftas biržas cenas bija galvenais faktors, kas “kustināja” degvielas cenu.

Alkatflācija

Norādu ekonomistam, ka angļu valodā ir tāds ekonomikas termins kā “rockets and feathers” (latviski – raķetes un spalvas), ko 2014. gadā pētījumā nodefinēja Sentluisas Federālo rezervju banka.

Šādi tiek saukta prakse, kad degvielas mazumtirgotāji, lai saglabātu peļņas robežu, ātri palielina (raķete) degvielas cenas uzpildes stacijās, līdzko naftas cena biržā aug. Savukārt, tā kā patērētājiem ātri veidojas pieraduma efekts, degvielas tirgotāji atļaujas daudz lēnāk samazināt cenas, ja naftas cena krīt.

Pētījumā secināja, ka degvielas cenas mazumtirdzniecībā krīt straujāk tad, ja uzpildes stacijām blakus atrodas konkurējoša uzpildes stacija.

Īpaši daudz šī prakse aprakstīta tieši ASV tirgū, kur pat valsts prezidents Džo Baidens aicinājis mazumtirgotājus samazināt degvielas cenas, lai “tās atbilstu cenai, par kuru jūs produktu iepērkat”.

“Alkatflācija” (oriģinālā “greedflation”) – tā demokrātu partija bieži dēvē inflāciju, pie kā daļēji vainīgas augstās degvielas cenas.

“Ar kolēģiem jokojam, ka tad, kad degvielas cenas kāpj, tad tās kāpj pa stundām, bet, kad krīt, tad pa nedēļām. Protams, nevar apgalvot, ka tas notiek vienmēr, un arī tirgotāji vienmēr dod kādu skaidrojumu, bet cik tas skaidrojums ir pamatots un objektīvs…” atbild Āboliņš, uzsverot, ka cenu kāpums uzpildes stacijām nozīmē papildu peļņu, bet cenu kritums – zaudējumus.

Āboliņš gan uzskata, ka lielāka problēma varētu būt pat vairumtirgotāju, nevis mazumtirgotāju pusē, jo vairumtirgū konkurence ir daudz mazāka nekā mazumtirgū un tieši no turienes pārsvarā nākot cenu svārstības. Līdz šim degvielu Baltijas valstīm pārstrādāja Mažeiķos, Somijā un Baltkrievijā, bet kopš kara sākuma pēdējā minētā vairs nav pieskaitāma.

Pēta arī Konkurences padome

Konkurence un degvielas cenas būtu jāpēta Konkurences padomei. Priecē, ka tieši šobrīd pētījums par šo jautājumu iegājis KP finiša taisnē un drīzumā ziņojums varētu tikt publicēts.

Diemžēl pagaidām KP plaši nekomentē iegūtos rezultātus un secinājumus, jo gala ziņojums vēl nav skatīts padomes sēdē, kur padome vēl var ierosināt kādus papildu priekšlikumus.

Zināms, ka Konkurences padome, ņemot vērā straujo degvielas mazumtirdzniecības cenu kāpumu, šā gada 18. martā ierosināja degvielas mazumtirdzniecības tirgus uzraudzību ar mērķi veikt izpēti par to, kā veidojas degvielas cena mazumtirdzniecībā un kādi faktori un kādā apmērā ietekmē degvielas mazumtirdzniecības cenu, īpaši pievēršot uzmanību martam, kad degvielas mazumtirdzniecības cena strauji pieauga.

Interesanti, ka pēdējais apjomīgais degvielas nozares ziņojums padomē tapa nu jau pirms 11 gadiem.

Vienīgais, ko pagaidām KP atklāja “Latvijas Avīzei”, ka attiecībā uz degvielas mazumtirdzniecības cenas veidošanos jāņem vērā, ka “tirgus no degvielas mazumtirgotāja puses ir caurskatāms, līdz ar to šajā tirgū ir raksturīga inteliģentā pielāgošanās. Ar to tiek saprasts tas, ka konkurenti monitorē viens otra piedāvātās cenas lokālajā degvielas mazumtirdzniecības tirgū un, lai varētu tirgū piedāvāt konkurētspējīgu cenu, attiecīgi reaģē uz konkurentu cenu izmaiņām.

Šāda pielāgošanās, ja tā notiek neatkarīgi, proti, degvielas mazumtirgotājs pats uzrauga konkurentu publiski pieejamās cenas un neatkarīgi, patstāvīgi izvērtējot konkurentu piedāvājumu, nosaka savu cenu, konkurences tiesībās nav aizliegta.”

Bez pārsteigumiem neiztiek

Kamēr Konkurences padomes ziņojums vēl tiek gaidīts, “Latvijas Avīze” veica savu izpēti, salīdzinot naftas cenas ar vidējām degvielas cenām Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Polijā un Vācijā kopš 2017. gada (skat. grafikus).

Kā gaidīts – vairāki periodi radīja jautājumus. Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija izceltos periodus nekomentēja, norādot, ka būtu jāsalīdzina naftas biržas cenas ar degvielas biržas cenām konkrētā reģionā un tikai tad ar degvielas cenām mazumtirdzniecībā.

Tomēr mēs, ekonomistu iedrošināti, uzskatām, ka BRENT naftas cenu svārstībām ir precīzāk jāparādās degvielas cenās uzpildes stacijās.

Izvēlējāmies piecus periodus pēdējo teju sešu gadu laikā, kad naftas cenas piedzīvojušas kritumu biržā, bet tas līdz galam nav atspoguļojies cenās degvielas uzpildes stacijās.

Protams, kā jau noskaidrojām, ir vēl vairāki faktori, kas ietekmē degvielas gala cenu, taču izvēlējāmies apskatīt pašu galveno faktoru – izejvielu, kuras cenai iespējams sekot līdzi visiem.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.