Padomju režīma represēto protesta akcija pie Krievijas vēstniecības Rīgā 1998. gada 25. martā. “Gulaga mocekļiem Krievijas pensijas!” Pikets galvenokārt bija vērsts pret Krievijas jaukšanos Latvijas iekšējās lietās.
Padomju režīma represēto protesta akcija pie Krievijas vēstniecības Rīgā 1998. gada 25. martā. “Gulaga mocekļiem Krievijas pensijas!” Pikets galvenokārt bija vērsts pret Krievijas jaukšanos Latvijas iekšējās lietās.
Foto: Valdis Semjonovs

Daudzas deportēto Latvijas pilsoņu personu lietas tā arī palikušas dažādos Krievijas arhīvos… 19

Jānis Riekstiņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

FOTO. “Tagad vairs nekas nesāp…” Lilitas Ozoliņas ģimene atklājusi dažus faktus par leģendārās aktrises pēdējām dzīves dienām
NATO gatavojas lielākajiem manevriem alianses vēsturē. “Tas būs absolūti iespaidīgi ikvienam, kurš tos vēros”
Vai ASV rīcībā ir NLO transportlīdzekļi, kas nepieder cilvēkiem? Kongress pagaidām to “nelikumīgi slēpj”…
Lasīt citas ziņas

No 1941. līdz 1949. gadam padomju režīma īstenotajā Latvijas iedzīvotāju deportācijā uz attāliem Sibīrijas rajoniem mūža nometinājumā tika aizdzīti gandrīz 60 tūkstoši cilvēku, kas iecirtis dziļu brūci Latvijas un latviešu tautas 20. gadsimta vēsturē. Mazāk zināma palikusi no specnometinājuma atbrīvoto reabilitācijas grūtā un sarežģītā gaita 90. gados.

Ar Latvijas PSR Ministru padomes (MP) 1988. gada 2. novembra lēmumu “Par pilsoņu nepamatotu administratīvo izsūtīšanu no Latvijas 1949. gadā” par nelikumīgu atzina “kulaku” ģimeņu izsūtīšanu, bet ar Latvijas PSR Augstākās padomes Prezidija 1989. gada 8. jūnija dekrētu “Par četrdesmitajos un piecdesmitajos gados no Latvijas PSR teritorijas izsūtīto pilsoņu reabilitāciju” – arī “nacionālistu” un citos gados administratīvā kārtā izsūtīto deportāciju.

CITI ŠOBRĪD LASA

Saskaņā ar Latvijas PSR MP 1988. gada 5. decembra lēmumu “Par to pilsoņu tiesībām, kuru administratīvā izsūtīšana no Latvijas PSR atzīta par nepamatotu” un 1989. gada 29. augusta lēmumu “Par kārtību, kādā atdodama manta vai atlīdzināma vērtība pilsoņiem, kuru administratīvā izsūtīšana no Latvijas PSR atzīta par nepamatotu” un vēl tālākiem papildinājumiem tika noteikta atsavinātās mantas atgriešana un kompensāciju izmaksas par zaudēto mantu. Tolaik nekāds juridiski procesuāls mehānisms, kā reabilitēt nepamatoti cietušos, gan vēl nepastāvēja. Tādas tiesības bija vienīgi republikas valdībai.

Nelikumība ir pierādāma

1988. gada 16. aprīlī Latvijas PSR valdība izveidoja komisiju personu iesniegumu izskatīšanai par nepamatotu izsūtīšanu administratīvā kārtā. Bijušais LPSR iekšlietu ministra vietnieks Zenons Indrikovs, kurš tolaik ļoti aktīvi nodarbojās ar izsūtīto iesniegumu izskatīšanu un reabilitācijas jautājumu kārtošanu, vēlāk par laiku līdz 1991. gadam rakstīja: “Valdības 16. aprīļa lēmums deva pamatu Iekšlietu ministrijas sastāvā izveidot speciālu darbinieku grupu, kura nodarbojās ar represēto personu iesniegumu izskatīšanu un paātrinātu reabilitācijas procesu.

Pēc komisijas izveidošanas sāka ienākt arvien vairāk iesniegumu, tāpēc augustā tika izveidota ārštata nodaļa desmit darbinieku sastāvā, kuru vadīt uzņēmās pensionēts milicijas pulkvedis Eduards Lošaks. Kad bija izpētītas lietas par vairāk nekā tūkstoš represētajiem, nācām pie secinājuma, ka iespējams pierādīt represiju nelikumību un ka ar valdības lēmumu jāreabilitē visi administratīvā kārtā represētie. Tā radās 1988. gada 2. novembra lēmums, kurš deva tiesības jau pašai Iekšlietu ministrijai iesniegt reabilitācijas rakstus.

Pēc šī lēmuma 1989. gadā Iekšlietu ministrija izskatīja 4133 lietas un izsniedza reabilitācijas rakstus 15 022 personām. Jāatzīmē atbalsts un lielais ieguldījums reabilitācijas procesā, ko deva Ministru padomes vecākais referents Z. Spāde, finanšu ministra vietnieks M. Skulte un šīs ministrijas juridiskās nodaļas vadītājs V. Eberliņš. Pēc E. Lošaka pāriešanas darbā Latvijas Republikas Ministru padomes aparātā, reabilitācijas nodaļas vadība tika uzticēta viņa vietniekam Benediktam Spridzānam.”

Pirmajos četros gados izskatīja 16 878 lietas un izsniedza reabilitācijas rakstus 5328 represētajiem. Pavisam Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija (IeM) bija izsniegusi reabilitācijas dokumentus 75% 1941.–1950. gadā deportēto pilsoņu ģimenēm, bet 1949. gada 25. martā deportēto lietu izskatīšana tuvojās nobeigumam. Reabilitācijas procesu stipri apgrūtināja nepieciešamo dokumentu trūkums.

IeM rīcībā atradās deportēto ģimeņu uzskaites lietas, bet trūka daudzas personu lietas, kuras sastādīja izsūtījuma vietās un glabāja attiecīgo Krievijas apgabalu un novadu iekšlietu pārvalžu arhīvos. Lietu trūkums neļāva precīzi noteikt laiku, kad persona noņemta no specnometinājuma uzskaites, kas bija svarīgi darba stāža noteikšanai. Šādas izsūtīto personu uzskaites lietas Latvijas IeM 1989.–1990. gadā saņēma no Omskas apgabala. Jau agrākos gados tādas bija atsūtītas no Amūras apgabala.

Līdz 1990. gadam uz konkrētiem pieprasījumiem personīgās uzskaites lietas sūtīja arī no Tomskas apgabala un Krasnojarskas novada iekšlietu pārvaldēm, taču 1990. gadā pārsūtīšanu pārtrauca.

Apelēšana pie Krievijas

1991. gada 6. jūlijā Latvijas IeM nosūtīja vēstuli Krievijas Padomju Federatīvās Sociālistiskās Republikas (KPFSR) iekšlietu ministram Viktoram Baraņņikovam ar lūgumu dot norādījumu apgabalu un novadu iekšlietu pārvaldēm izsūtīt Latvijas IeM pastāvīgai glabāšanai visu no Latvijas teritorijas deportēto personu lietas, bet 26. jūlijā saņēma atteikumu. Atteikumu motivēja ar to, ka tas ievērojami traucēšot izveidojušos personu uzskaites sistēmu.

Vajadzīgo ziņu saņemšanai ieteica sūtīt pieprasījumus uz attiecīgā reģiona iekšlietu pārvaldi. Tika arī norādīts, ka, ņemot vērā Latvijas Republikas neatkarības atzīšanu no KPFSR puses, šādus pieprasījumus patstāvīgi nosūtīt citu valstu iestādēm Krievijas IeM vairs neesot tiesīga.

Latvijas Republikas Prokuratūra un Augstākā tiesa darbā ar nelikumīgi notiesāto reabilitāciju nonāca sarežģītā situācijā, jo 5580 arhīva krimināllietas atradās ārpus Latvijas teritorijas. Latvijas PSR Valsts drošības ministrija (VDM) tās savā laikā pastāvīgai glabāšanai bija nosūtījusi PSRS VDM arhīvam Uļjanovskā. Prokuratūras un Augstākās tiesas rīcībā arī tajās lietās, kuras atradās Latvijas arhīvos, trūka notiesāto personu lietu, bet bez tām nevarēja noteikt atbrīvošanas laiku no izsūtījuma.

Ņemot to vērā, Indrikovs 1991. gada iesniegumā Latvijas MP priekšsēdētāja pirmajam vietniekam Ilmāram Bišeram rakstīja: “Starpvalstu sarunās ar PSRS un KPFSR būtu jāpanāk vienošanās par visu arhīva krimināllietu, notiesāto un administratīvi izsūtīto personu uzskaites lietu nodošanu pastāvīgai glabāšanai Latvijas Republikai.”

20. decembrī MP priekšsēdētājs Ivars Godmanis nosūtīja iesniegumu Krievijas Federācijas prezidentam Borisam Jeļcinam, kurā informēja, ka Latvijā turpinās 1941.–1954. gadā uz Krievijas teritoriju deportēto Latvijas iedzīvotāju reabilitācija un, lai šīm personām noteiktu pensiju apmērus, nepieciešamas ziņas no izsūtīto personīgajām uzskaites lietām Krievijas iekšlietu iestāžu arhīvos, bet kopš 1990. gada marta deportēto personu lietas vairs uz Latviju netiek izsūtītas.

Latvijas IeM 1991. gada 6. jūlijā bija nosūtījusi vēstuli KPFSR IeM ar lūgumu dot attiecīgos norādījumus, taču saņēmusi atteikumu. Iesniegumā Jeļcinam Godmanis rakstīja: “Bez tam bijušajā Valsts drošības komitejas arhīvā Uļjanovskā atrodas 5580 krimināllietas par Latvijas iedzīvotājiem, kuri notiesāti pēc politiskiem motīviem, bet notiesāto personu lietas, kurās ir dokumenti par atbrīvošanos vai nāves datumu, glabājas dažādos Krievijas Federācijas arhīvos.

Sakarā ar norādīto vēršamies pie Jums ar lielu lūgumu sniegt atbalstu saņemt Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijai: Latvijas iedzīvotāju krimināllietas, kuras atrodas bijušās Valsts drošības komitejas arhīvā Uļjanovskā; no Latvijas izsūtīto personīgās uzskaites lietas, kuras pārsvarā glabājas Iekšlietu ministrijas Krasnojarskas novada izpildu komitejas, Tomskas apgabala, Komi un Baškortostānas Iekšlietu ministrijas arhīvos; pēc politiskiem motīviem notiesāto Latvijas iedzīvotāju personas lietas, kuras atrodas dažādos Krievijas Federācijas arhīvos.” Lūgumu noraidīja.

Krievija atrunājas

Krievijas iekšlietu ministrs Viktors Jerins 1992. gada 16. februārī atbildē Godmanim Krievijas valdības vārdā norādīja: “No Latvijas deportēto personu lietas glabājas iekšlietu iestādēs kopējos dokumentu masīvos, kurus veido desmitiem tūkstošu glabājamo vienību bez sistematizācijas pēc nacionālās vai citas pazīmes.

Minēto lietu nodošana no Krievijas arhīviem prasīs ievērojamu spēka un laika patēriņu, novedīs pie izveidojušās to glabāšanas un uzskaites sistēmas pārkāpšanas, bet galvenais – būtiski sarežģīs informācijas meklēšanu un izsniegšanu, izlemjot jautājumu par to pilsoņu, kuri dzīvo Krievijā un citās bijušajās PSRS suverēnajās valstīs, sociāli tiesisko interešu apmierināšanu.

Turklāt lietu izņemšana var dezorganizēt pilsoņu reabilitāciju, kura tagad tiek veikta saskaņā ar Krievijas Federācijas likumu “Par politisko represiju upuru reabilitāciju” un tamdēļ tas jāuzskata par nemērķ­tiecīgu.” Jerins apgalvoja, ka Krievijas IeM informācijas centri un pārvaldes pilsoņiem “bez šķēršļiem izsniedz arhīvu izziņas par personu atrašanos specnometinājumā”. Pēc minētās atbildes kā pēdējās no Uļjanovskas arhīva tomēr tika saņemtas iepriekš minētās 5580 krimināllietas, kā arī vairākas filtrācijas lietas.

Stāvoklis reabilitācijai nepieciešamo dokumentu saņemšanā no Krievijas neuzlabojās arī turpmākajos gados. 1997. gada 26. februārī Krievijas IeM Galvenā informācijas centra priekšnieks K. Ņikiškins Latvijas IeM valsts sekretāram An­drim Starim rakstīja: “Informācijas kārtībā paziņoju, ka saskaņā ar Krievijas Federācijas likumdošanu par Krievijas Federācijas arhīvu fondu, arhīviem un 1992. gada 28. augusta vienošanos starp Krievijas Federācijas Iekšlietu ministriju un Latvijas Republikas iekšlietu iestādēm Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijai pēc attiecīgajiem pieprasījumiem var tikt nosūtītas arhīvu izziņas, arhīvu dokumentu kopijas un, izņēmuma gadījumos, uz laiku arhīvu lietas, kuras nepieciešamas, lai atrisinātu jautājumus, kas saistīti ar Latvijas Republikas pilsoņu likumīgo tiesību un interešu nodrošināšanu.

Krievijas Federācijas likumdošana par Krievijas Federācijas Arhīvu fondu un arhīviem neļauj Krievijas Federācijas Arhīvu fonda daļas nodošanu glabāšanā citām valstīm, pie kuras pieder arī specnometināto arhīvu personīgās lietas, kuras atrodas Krievijas iekšlietu iestādēs.”

Plašā izziņā “Par Krievijas Federācijas autonomo republiku, novadu un apgabalu iekšlietu pārvaldēs esošajām politiski represēto Latvijas Republikas pilsoņu un iedzīvotāju arhīva lietām” Latvijas IeM Nepamatoti represēto pilsoņu reabilitācijas nodaļas priekšnieks Spridzāns vēlāk secināja: “Pie šādiem apstākļiem uzskatu, ka nav nozīmes vēlreiz vērsties ar lūgumu Krievijas Federācijas Iekšlietu ministrijā par arhīva materiālu atgriešanu.”

SAISTĪTIE RAKSTI

Pēc Spridzāna domām, jautājums turpmāk bija risināms tikai starpvalstu sarunu līmenī. Viņš arī atzina, ka pēc pieprasījumu nosūtīšanas attiecīgām iestādēm Krievijā, kaut ar nokavēšanos, tomēr atbildes izziņu vai pieprasīto dokumentu kserokopiju veidā tiek saņemtas. Taču piebilda: “Jāatzīst gan, ka šāda tieša sarakste starp suverēnu valstu iestādēm ir kaut kāds surogāts, jo faktiski gan šādi pieprasījumi, gan atbildes būtu sūtāmi un saņemami ar vēstniecību starpniecību. Tas savukārt nozīmētu lielu vēstniecību noslogošanu un atbildes tiktu saņemtas pēc vairākiem gadiem.”

Tādējādi daudzas deportēto Latvijas pilsoņu personu lietas tā arī palikušas dažādos Krievijas arhīvos. Piemēram, Tomskā palika 7042 personu lietas, Omskā – 313, bet Amūras apgabalā – 185 lietas.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
FOTO. “Tagad vairs nekas nesāp…” Lilitas Ozoliņas ģimene atklājusi dažus faktus par leģendārās aktrises pēdējām dzīves dienām
NATO gatavojas lielākajiem manevriem alianses vēsturē. “Tas būs absolūti iespaidīgi ikvienam, kurš tos vēros”
Vai ASV rīcībā ir NLO transportlīdzekļi, kas nepieder cilvēkiem? Kongress pagaidām to “nelikumīgi slēpj”…
Ja krievi palaistu kodolgalviņu, kādu draudu tas nestu Eiropai? Atbild virsnieks
VIDEO. Sirds lūst… Glābēji ar laivām cenšas izglābt dzīvniekus, kas iesprostoti Hersonas applūdušajās teritorijās
Lasīt citas ziņas
Inženieris: Kahovkas HES bija pārāk pamatīgi būvēta; to varēja uzspridzināt tikai no iekšpuses
FOTO. Izsolē nonāks par braukšanu narkotisko vielu reibumā konfiscētais Porsche. Cenu aptaujā var pieteikties ikviens
Soctīkli virmo: “Divu teatrāļu duelis, kas atgādina cilvēktirdzniecību.” Dailes teātris sniedz komentāru
FOTO. AB Dambī Rīga krāšņi pievienojusies atvērtai gaisa balonu telpai
Izgudrojums nr. 1 – zobu birstīte. Sākot ar koku zariem, putnu spalvām, kauliem, vasku līdz pat ultraskaņai
22:53
FOTO. Izsolē nonāks par braukšanu narkotisko vielu reibumā konfiscētais Porsche. Cenu aptaujā var pieteikties ikviens
22:37
Sausuma dēļ Lietuvā varētu zaudē trešdaļu labības ražas, pieaug meža ugunsgrēku riski
22:23
VIDEO. Sirds lūst… Glābēji ar laivām cenšas izglābt dzīvniekus, kas iesprostoti Hersonas applūdušajās teritorijās
Stīvas kājas. “Tesla” un “Apple” neviens neaiztiks, bet pārējiem ārzemju uzņēmējiem Ķīnā draud spiegu statuss
NATO gatavojas lielākajiem manevriem alianses vēsturē. “Tas būs absolūti iespaidīgi ikvienam, kurš tos vēros”
Vai ASV rīcībā ir NLO transportlīdzekļi, kas nepieder cilvēkiem? Kongress pagaidām to “nelikumīgi slēpj”…
FOTO. “Tagad vairs nekas nesāp…” Lilitas Ozoliņas ģimene atklājusi dažus faktus par leģendārās aktrises pēdējām dzīves dienām
“Man šķiet ļoti nepieņemami, ka mums skatās acīs un saka nepatiesību.” Dienas intervija ar Raivi Dzintaru
KNAB pārbauda Staķa rīkojumu par komandējuma piešķiršanu pašam sev uz Tamperi hokeja laikā
Kādai jābūt bērna ķermeņa temperatūrai, kad noteikti ir jāsauc jau ātrā palīdzība?
Jūrmala plāno palielināt maksu par iebraukšanu un iekasēt to visu gadu. Plešs: “Šeit ir jautājums par likumību”
Šogad iedzīvotājiem izkrāpti jau 3,5 miljoni eiro. Policija paredz, ka krāpnieku “guvums” sasniegs vismaz 10 miljonus
Pēc 20 gadiem cietumā zinātnieki attaisno “Austrālijas ļaunāko sievieti” – viņu vainoja par četru savu bērnu nosmacēšanu
Šveices parlamenta augšpalāta atbalsta labojumu, kas ļauj reeksportēt ieročus
VIDEO. “Šeit dzīvojām 30 gadus. Viss ir applūdis. Viss…” Iedzīvotāji evakuējas no applūdušajām Hersonas teritorijām
Krimas māksliniekam par ēkas apliešanu ar dzeltenu un zilu krāsu Krievija piespriež 15 gadus cietumā
SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā
LA.LV jautā: Kāda ir Krievijas motivācija Kahovkas HES aizsprosta spridzināšanai?
Ukrainas premjerministrs: Kahovkas HES iznīcināšana ir viena no lielākajām vides katastrofām Eiropā pēdējās desmitgadēs
Ūdens krīze Krimā: Tūkstošiem iedzīvotāju var palikt bez ūdens. Kas notiks ar pussalas ūdensapgādi?
Okupanti pēc HES uzspridzināšanas pametuši likteņa varā Dņepras upes kreisā krasta iedzīvotājus
FOTO. Krievijas kara noziegumi – izdedzināti Ukrainas dabas rezervāti, pārbaidīti dzīvnieki, noslāpušas zivis, galēji piesārņota zeme
Tev būs dota reāla iespēja mainīt šo pasauli, padarot to labāku! Horoskopi 8.jūnijam
Tuvojas Saulgrieži. Kad apnikuši pīrāgi un siers, tad var grilēt jauno kāpostu
piederīgajiem noskaidrot, vai un uz kuru slimnīcu tuvinieks pēc notikušās nelaimes nogādāts?
FOTO. Šefpavārs francūzis, interjers – kā kino: Rīgā durvis vērs “instagramīgs” restorāns, ko varēs apmeklēt kopā ar mājdzīvniekiem