Baltijā lielākā koka kātu ražotāja “Ingrid D” dibinātājs un īpašnieks Jānis Grahoļskis: “Mūsu mērķis ir uzņēmumu attīstīt līdz tādam līmenim,  lai tajā bez problēmām varētu strādāt sievietes un cilvēki ar īpašām vajadzībām. Praksē tas nozīmē – digitalizēt un automatizēt visu iespējamo.”
Baltijā lielākā koka kātu ražotāja “Ingrid D” dibinātājs un īpašnieks Jānis Grahoļskis: “Mūsu mērķis ir uzņēmumu attīstīt līdz tādam līmenim, lai tajā bez problēmām varētu strādāt sievietes un cilvēki ar īpašām vajadzībām. Praksē tas nozīmē – digitalizēt un automatizēt visu iespējamo.”
Foto: Timurs Subhankulovs

“Tas liekas nereāls sapnis, bet arī Rokfelleram bija sapnis.” Kā digitalizācija ļauj apsteigt laiku 10

Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Pieci krāpniecības veidi, par kuriem pagaidām nav vēl dzirdēts.. Bet daudzi varētu šogad “iekrist” 2
Visu nedēļas nogali notika slepenas tikšanās. Kremlis neplāno apstāties pie Navaļnija slepkavības. Kas varētu būt nākamais upuris? 45
Kokteilis
VIDEO. Vilis Krištopans pārsteigts par redzēto Briselē: “Ir jānodzīvo līdz 69 gadiem, lai kaut ko tādu piedzīvotu”
Lasīt citas ziņas

2020. gada Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksā (DESI) digitālo tehnoloģiju integrācijas jomā Latvija ieņem vien 23. vietu visu ES valstu vidū, un šis rādītājs ir krietni zemāks par bloka vidējo līmeni.

Tikai 9% uzņēmumu izmanto lielos datus, tikai 18% izmanto mākoņpakalpojumus, tikai 19% uzņēmumu veic darbības sociālajos medijos, tikai 11% MVU tirgojas tiešsaistē un tikai 7% MVU apgrozījuma nodrošina e-komercija.

CITI ŠOBRĪD LASA

Lai situāciju uzlabotu, vairāku nākamo gadu laikā Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) ietvaros plānots tērēt 33,85 miljonus digitālās transformācijas veicināšanai mazajos un vidējos komersantos, uzņēmumiem attīstībai piešķirot īpašus grantus.

Pieteikšanās digitālās transformācijas veicināšanai sāksies nākamā gada otrajā ceturksnī, bet pašlaik vēl noris Ministru kabineta noteikumu projekta izstrāde un saskaņošana ar Finanšu ministriju, Centrālo finanšu un līgumu aģentūru un sadarbības partneriem.

Izsniedzamo grantu skaits nav noteikts, kā arī nav zināma maksimālā granta summa, bet līdz 2026. gada 30. jūnijamEM jāsniedz atbalsts vismaz 200 komersantiem.

Ekonomikas ministrija skaidro, ka grantu programmas mērķis ir veicināt procesu digitalizācijas līmeņa paaugstināšanu produktivitātes celšanai, kā arī palielināt resursu ieguldīšanu augstākas pievienotās vērtības radīšanai komersantu darbības procesos.

Uzņēmējus pārstāvošās organizācijas Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklis Jānis Lielpēteris gan stāsta, ka sākotnējā ANM plāna pieteikumā uzņēmumu digitalizācijas veicināšana tika paredzēta daudz šaurākā apmērā, lai gan tā ir viena no aktuālākajām problēmām: “Nozīmīga problēma ir arī digitalizācijas procesu ieviešana tieši mazākajos uzņēmumos, jo nereti mazo uzņēmumu vadītāji paši veic plašu funkciju loku, tostarp arī attiecībā uz digitalizāciju, un visam laika un resursu parasti nepietiek.”

Laikmets liek digitalizēties

Viens no uzņēmumiem, kas ne tikai domā par digitālu risinājumu ieviešanu uzņēmuma darbībā, bet arī aktīvi to dara, ir Talsu pusē esošais “Ingrid D”, kas ir Baltijā lielākais koka kātu ražotājs. Uzņēmuma dibinātājs un īpašnieks Jānis Grahoļskis uzsver, ka viņa mērķis ir uzņēmumu attīstīt līdz tādam līmenim, lai tajā bez problēmām varētu strādāt sievietes un cilvēki ar īpašām vajadzībām.

Praksē tas nozīmē – digitalizēt un automatizēt visu iespējamo.

“Tas liekas nereāls sapnis, bet arī Rokfelleram bija sapnis, citiem lielajiem uzņēmējiem bija sapņi, kuri ir piepildījušies. Soli pa solim ejam mērķa virzienā. To mums liek darīt pats 21. gadsimts – datu apstrādes, tehnoloģiju, skaitļu gadsimts.

Vienmēr esmu teicis – izejmateriāli visiem ir vieni, tirgus visiem ir viens, bet tas, kas notiek uzņēmumā, jau ir paša uzņēmuma kompetence, izpratne un zināšanas. Bez IT, datu apstrādes u.c. digitāliem resursiem šobrīd vairs iztikt nevaram,” stāsta Jānis, kura vadītajā uzņēmumā šobrīd strādā 60 cilvēku, bet ražošana notiek astoņu hektāru plašā teritorijā.

Pēdējo gadu laikā “Ingrid D” investējis līdzekļus vairākos modernizācijas projektos, kuri cēluši uzņēmuma digitalizācijas līmeni. Nesenākais – katlumājas pārbūve, kas tagad visus katlumājas procesus ļauj kontrolēt attālināti.

“Mīnusi – jāiemācās ar šiem datiem operēt, jāiemācās vadīt, pierast un sadzīvot ar jaunajām tehnoloģijām. Plusi – ja viss ir saregulēts, tad process ir tikai jākontrolē un jāskatās, vai nav nobīžu.”

Tāpat pirms trim gadiem uzstādīta jauna zāģētava, kas no apaļkokiem zāģē dēļus. Pirms tam darbiniekiem zāģis bijis jāstumj, tagad viss notiek automātiski – ierīces operators sēž pie pults, skatās ekrānā un kamerās, dzer kafiju un procesu uzrauga, bet visi dati nonāk vienotā sistēmā, kas ļauj rēķināt lietderīgo iznākumu, lai galā būtu optimālais rezultāts un arī vairāk nopelnīts.

Jānis tic, ka vienam apaļkoka kubikmetram “Ingrid D” pievieno lielāku vērtību nekā daudzas lielās zāģētavas. Par dzīvi viņš nesūdzas, norādot, ka pasūtījumi tiekot šķiroti. Būtībā pasūtījumi visam gadam jau esot nokomplektēti.

Interesanti, ka pirms pandēmijas “Ingrid D” apmēram 90% produktu eksportējis, bet tagad lielākā daļa paliek pašmāju tirgū, par ko viņš ir neslēpti priecīgs.

“Man nepatīk, ka visi uzsver eksporta nozīmi. Kāda atšķirība? Ja es saražoju sagataves, aizvedu uz Cēsīm, kur tās tālāk apstrādā un tad eksportē, – vai tāpēc esmu sliktāks? Ja manis nebūtu, tad uzņēmums Cēsīs varbūt nepastāvētu. Viņam eksports ir 100%, man nulle, vai tad tāpēc es neko nedodu ekonomikai? Jāskatās uz piegāžu ķēdi. Jebkas, ko saražo un pārdod, ir svarīgs. Eksportam nav jābūt pašmērķim, pašmērķim ir jābūt attīstībai un jauniem ieguldījumiem,” uzskata Jānis Grahoļskis.

Digitalizācija nav pašmērķis

Runājot par nākotni, nākamais attīstības posms uzņēmumā būs zaru izdabūšana ārā no koksnes. Kokam ierasta lieta, bet kokapstrādē – trūkums. Pirms 10–15 gadiem visas zarainās vietas darbinieki garinājuši ar rokām.

Tagad to dara īpaša automātiskā iekārta – cilvēkam tikai jāatzīmē zarainās vietas. Bet šo zaru atpazīšanu var veikt arī dators. Jānis pirms diviem mēnešiem viesojies Nīderlandē, kur līdzīgā ražotnē visus šos procesus veicis robots.

“Stāvēju un sapņoju. Tā ir mūsu nākotne. Tur divi cilvēki paveic tik daudz, cik mums desmit, un tie divi saņem vairāk nekā mūsu desmit kopā.”

Tāpat drīzumā būtu jāsasien kopā grāmatvedības programma ar materiālu plūsmas pro­grammu, kuras šobrīd strādā atrauti viena no otras. Tas ļautu ienākušos baļķi analizēt līdz pēdējai detaļai, saprotot, kuri ražošanā ir vājie punkti. Viņš saprot, ka viss jaunais ir sarežģīts un nepierasts, bet stāvēt uz vietas uzņēmums nevar atļauties.

“Atceros laikus, kad grāmatvedei atnesa un nolika datoru. Teica, lai nesu to datoru prom, bet pēc kāda laika saprata, cik tomēr tā modernā tehnika ir laba. Tādi secinājumi darbiniekiem mums bijuši ne viens vien,” atceras kok­apstrādes uzņēmuma vadītājs, uzsverot, ka digitalizācija nav pašmērķis.

Visu plānu realizācijai “Ingrid D” būtu nepieciešams miljons eiro, bet pirmajiem soļiem būtu nepieciešami 250–300 tūkstoši eiro. Ja iecerēto izdosies īstenot, tad “Ingrid D” būtu pasaules klases uzņēmums visos līmeņos – ne tikai runājot par ierīcēm, bet arī par datu apstrādi u. c. digitāliem risinājumiem.

Negrib palielināt darbinieku skaitu

Sarunas laikā pieskārāmies arī lietām, kuras, viņaprāt, nav pareizas un būtu jāmaina. Viena no tādām – prasība pēc lētākā. Savulaik, kad bijusi iespēja iegūt ES fondu līdzekļus, uzņēmums tiem neesot kvalificējies, jo vienreiz bijis par lielu, citreiz – par mazu, bet visos iepirkumos bijis noteikums pirkt lētāko.

“Ja mēs nopirktu lētāko ēveli, tad automātiski zaudējam konkurentiem. 80–90% gadījumu lētākais nav tas labākais. Ja gribam kā uzņēmums vai kā valsts būt labākie, mums jālieto rītdienas tehnoloģijas.”

Cita viņam nesaprotama prasība ir darbinieku skaita palielināšana.

“Tas ir noiets etaps. Mums ir jārunā par darba ražīgumu, atalgojuma celšanu un tamlīdzīgām lietām. Neviens uzņēmums negrib radīt liekas darba vietas. Mēs gribam izdarīt vairāk un panākt to, lai esošie darbinieki saņemtu vairāk.”

Jānis šajā sakarā pikti pieminēja kādu Satiksmes ministrijas projektu, kurā varēja iegūt atbalstu koplietošanas ceļu uzlabošanai. Ar nosacījumu, ja atbalsta periodā uzņēmums darbinieku skaitu palielina par 10%.

“Nu, kas tas ir? Nosacījumam būtu jābūt, piemēram, trīs miljonu apgrozījuma vietā – četri miljoni, nevis jaunas darba vietas.”

Kā sliktos nākotnes domāšanas piemērus viņš min visas valsts un pašvaldības iestādes risinājumus.

“Pašvaldība uzņēmumiem piešķir nekustamā īpašuma nodokļa atlaides. Labi! Kurā platformā man jādodas, lai es ievadītu nepieciešamo informāciju, nospiestu “OK” un viss notiktu? Nē, man jākopē maksājumu uzdevumi, jāpierāda, ka esam investējuši naudu, jāraksta iesniegums. Paldies, es labāk samaksāju pilnu NĪN. Kāpēc bankas var uztaisīt normālas platformas? Kāpēc “Circle K” ir normāla platforma? Apskatieties Valsts meža dienesta mājaslapu – šausmas!”

Kā būtu jābūt, viņš redzējis Vācijā, kur pircis automašīnu. Vienā klientu servisā varējis gan nopirkt automašīnu, gan pārdot vai nopirkt nekustamo īpašumu, gan apprecēties un izdarīt virkni citu lietu – darbiniecei datorā vien jāpārslēdz sistēmas.

LA.LV Aptauja

Kurš digitalizācijas process un funkcija uzņēmumiem jāattīsta pirmais?

  • Datu pārvaldības procesi kā datu drošība, uzglabāšana, komunikācijas infrastruktūra, padziļināta apstrāde
  • Pārdošanas procesi kā klientu vadība un pārdošana, e-komercija, digitālais mārketings, klientu vadības sistēma
  • Operatīvās vadības procesi kā biznesa vadība, biznesa analītika, lielo datu analītika, risinājumi vadības lēmumu pieņemšanai, datu automatizācija, sinhronizācija
  • Ražošanas un kvalitātes kontroles procesi kā ražošanas un biznesa procesu vadības, automatizācijas un kvalitātes kontroles sistēmas, datu sinhronizācija, ražošanas un kvalitātes kontroles procesu digitalizācija
  • Cits variants

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Pieci krāpniecības veidi, par kuriem pagaidām nav vēl dzirdēts.. Bet daudzi varētu šogad “iekrist”
Visu nedēļas nogali notika slepenas tikšanās. Kremlis neplāno apstāties pie Navaļnija slepkavības. Kas varētu būt nākamais upuris?
Kokteilis
VIDEO. Vilis Krištopans pārsteigts par redzēto Briselē: “Ir jānodzīvo līdz 69 gadiem, lai kaut ko tādu piedzīvotu”
Pēc sirmgalvja atteikuma kaimiņiem pārdot māju viņi vēršas tiesā, pieprasot likvidēt ceļu, kas ved uz seniora īpašumu
VIDEO. Naksnīgajās debesīs nofilmētas neizskaidrojamas izcelsmes gaismas, kas pārvietojas
Lasīt citas ziņas
TV24
Avdijivkā krieviem lieli zaudējumi, bet viņi pieturējās pie taktikas – par katru cenu uz priekšu!
Gordons: Krievijā ir tipiska desu sabiedrība, lielākoties primitīva
VIDEO. Naksnīgajās debesīs nofilmētas neizskaidrojamas izcelsmes gaismas, kas pārvietojas
TESTS. Kura automašīnas marka visvairāk piestāv tavam raksturam?
Gordons: Krievijā ir tipiska desu sabiedrība, lielākoties primitīva
21:21
TESTS. Kura automašīnas marka visvairāk piestāv tavam raksturam?
21:10
TV24
Aigars Rostovskis: Viss, ko dara šobrīd ierēdnis, nav jādara – ļoti daudz kas ir lieks!
21:06
Kokteilis
VIDEO. Vilis Krištopans pārsteigts par redzēto Briselē: “Ir jānodzīvo līdz 69 gadiem, lai kaut ko tādu piedzīvotu”
Visu nedēļas nogali notika slepenas tikšanās. Kremlis neplāno apstāties pie Navaļnija slepkavības. Kas varētu būt nākamais upuris?
Pēc sirmgalvja atteikuma kaimiņiem pārdot māju viņi vēršas tiesā, pieprasot likvidēt ceļu, kas ved uz seniora īpašumu
Dārzs
Rihards Kols: “Sākam just ASV klātbūtnes panīkumu”
Pieci krāpniecības veidi, par kuriem pagaidām nav vēl dzirdēts.. Bet daudzi varētu šogad “iekrist”
Treniņš palīdzēs mazināt dienas laikā uzkrāto stresu. Horoskopi 21. februārim
VIDEO. Par “Rīgas satiksmes” jauno logo: “Ļoti neglīts logo. Nepārdomāts galvenajam publiskā transporta galvaspilsētas tēlam.”
Kokteilis
VIDEO. “Man bija variants braukt pēc striķa…” Liene Šomase atklāj, ko pārdzīvojusi pēc Daugavpils koncerta skandāla
Maskava apsūdz Baltijas valstis prasību ignorēšanu gādāt par tās vēstniecībās organizēto vēlēšanu iecirkņu apsardzi
TV24
Aigars Rostovskis: Viss, ko dara šobrīd ierēdnis, nav jādara – ļoti daudz kas ir lieks!
TV24
Kādus jautājumus Rajevs uzdotu Putinam: Tie noteikti nebūtu patīkami, tie izsistu Putinu no balansa
Lekornī aicina uzmanīties no Krievijas sabotāžas Francijas bruņotajos spēkos
Divas Latvijas pilsētas iekļautas “Financial Times” īpašajā mikropilsētu sarakstā. Kuras tās ir?
Datori vai grāmatas? Modernās tehnoloģijas – tas ir labi, bet kam tagad sāk pieslieties zinātnieki?
TV24
“Veselības stāvoklim jābūt kā mietam!” Slaidiņš skaidro divus veidus, kā kļūt par brīvprātīgo karavīru Ukrainas armijā
TV24
SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā
TV24
Turlais: “Uz Krieviju tagad neviens normāli domājošs cilvēks neraujas”
TV24
Amatpersonas regulāri izsakās par draudiem no Krievijas. Cik atbildīgi ir šādi uzrunāt sabiedrību?
“X” īslaicīgi apturējusi Jūlijas Navaļnajas konta darbību
TV24
NVA direktore: “Uzturlīdzekļu nemaksāšana ir pieaugoša problēma Latvijā”
VIDEO. “Ļaujiet man beidzot ieraudzīt manu dēlu.” Cietumā nogalinātā Navaļnija māte vēršas pie Putina
Rastorgujevs par izcīnīto otro vietu Pasaules čempionātā biatlonā var saņemt līdz 17 075 eiro
Putins pēc Navaļnija nāves paaugstina cietumu dienesta direktora vietnieku. Viņš personīgi kūrējā Navaļnija spīdzināšanu cietumā
Rīgas lidostā par nelikumīgas izceļošanas mēģinājumu aiztur patvēruma meklētājus