“Dīvaini, direktorus vajadzētu stimulēt saprast skolotāju problēmas…” Bergs un citi soctīklotāji nopeļ jaunos valdības pieņemtos noteikumus 0
Pēc 2028. gada 1. septembra skolu direktori un viņu vietnieki, ja viņi šos administratīvos amatus pilda uz pilnu slodzi, vairs nedrīkstēs vadīt mācību stundas un veikt citus pedagogu pienākumus. To paredz valdībā pēcjāņu nedēļā pieņemtie noteikumi. Arodbiedrība šādam priekšlikumam iebilst, un nevienlīdzības aspekta dēļ direktori pat varētu attiecīgos noteikumus pārsūdzēt Satversmes tiesā, raksta lsm.lv.
Par šo savu viedokli soctīklos paudis uzņēmējs Normunds Bergs. Viņš raksta: “Dīvaini. Ministrijai vajadzētu stimulēt to, ka direktori patiešām saprot skolotāju un skolas problēmas. Arī ministrei un ministrijas ierēdņiem netraucētu pa reizei ieiet klasē.”
Dīvaini. Ministrijai vajadzētu stimulēt to, ka direktori patiešām saprot skolotāju un skolas problēmas. Arī ministrei un ministrijas ierēdņiem netraucētu pa reizei ieiet klasē. https://t.co/FOEhDmk0Ck
— Normunds Bergs 🇱🇻🇺🇦 (@normundsbergs) July 18, 2025
Citi komentāros gan piekrīt, gan uzdod vēl vairāk jautājumu par šo lēmumu.
Brīžiem šķiet, ka mūsu birokrātiju ir pametušas pēdējās saprāta paliekas…
— Mārtiņš Barkāns (@mabasurf) July 18, 2025
Lasu šūmēšanos X un nesaprotu – neviens līdz galam nav iedziļinājies? Direktora pilna slodze = 40h nedēļā/ 8h dienā. Variants: direktors tiešajiem darba pienākumiem velta mazāk h, ņem papildu stundas līdz tām 40h. Bet gribas jau saņemt gan par tām 40h, gan par papildu stundām …
— Jolanta (@JolantaBroka) July 18, 2025
Skolu direktori visbiežāk nāk no skolu vides. Nav gluži tā, ka viņiem tā būtu terra incognita.
— Māra Manson (@Madarmara) July 19, 2025
Gribētu dzirdēt pamatojumu šādam lēmumam. Šķiet pilnīgi absurds
— Daiga Henkuzena (@DaigaHenkuzena) July 19, 2025
Jau ziņots, ka diskusija par skolu direktoru un viņu vietnieku darba slodzi sākās jau pēc 2018. gada Valsts kontroles ziņojuma. Tajā revidenti norādīja, ka, papildus pilnajai administratīvajai slodzei vadot līdz septiņām stundām nedēļā, kas šobrīd ir atļauts, skolu vadītāji strādā virsstundas, kas būtu jāapmaksā dubultā. Praksē dubultas samaksas par virsstundām pārsvarā nav, jo skolu finansējums nav tik liels, lai to atļautos.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), kas iesniedza izskatīšanai valdībā grozījumus Pedagogu darba samaksas noteikumos, lai liegtu direktoriem iespēju vadīt stundas, šo rīcību pamatojusi tieši ar Valsts kontroles ziņojumu.
Norādīts gan arī, ka šobrīd noteikumi ir pretrunīgi, jo citā punktā teikts, ka pedagoga slodze – kopējais tarificēto stundu skaits nedēļā – nedrīkst pārsniegt Darba likumā noteikto normālo darba laiku jeb 40 stundas nedēļā.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) iebildusi pret šādām izmaiņām. Tās priekšsēdētāja Inga Vanaga Latvijas Radio pauda – papildu septiņas darba stundas nedēļā varētu traktēt kā intensīvāku darbu, nevis virsstundas. Vaicāta, vai būtu iespējams skolu vadītājiem par virsstundām, kas nostrādātas pedagoģiskā darbā, maksāt dubultā, Vanaga atbildēja: “Neviens neliedz maksāt kā par virsstundām, bet tikai ir jautājums, vai to var atļauties? Ja jā, tad jautājums, kā šādas situācijas izskatās kopējā naudas ietvarā.”
Tiesa, arī pedagogam, kurš strādā virsstundas, par to būtu jāmaksā dubultā, bet arī tas praksē nenotiek, norādīja Vanaga.
Ministrija vēlas pasargāt no pārslodzes
Tikmēr Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece Kristīne Niedre-Lathere uzsvēra, ka gana intensīvs darbs direktoriem jau ir, veicot administratīvos pienākumus.
Vanaga piekrita, ka direktoriem parasti netrūkst darba vadītāja amatā, tomēr norādīja, ka bieži viņi vada dažas stundas nedēļā, jo cita skolotāja vienkārši nav.
“Viņi piekrīt šīm stundām, glābjot situāciju, lai skolēni nepaliek bez mācību nodarbībām, bet daļa – lai sevi uzturētu formā, lai būtu tā realitātes sajūta,” paskaidroja Vanaga.
Niedre-Lathere atzina, ka IZM apzinās vakanču problēmu, un tieši to dēļ ierobežojums spēkā stāsies tikai pēc trim gadiem. Skolām un to direktoriem dots laiks pārorientēties. Direktoriem viņa iesaka pievērst lielāku uzmanību, meklējot un atrodot skolotājus iztrūkstošajos mācību priekšmetos, nevis pašam stāties klases priekšā. “Īslaicīgs risinājums, protams, tas ir, un tā ir iespēja, lai nepārtrauktu mācību procesu kopumā,” viņa piebilda.
Taču ilgstoši vakances turēt brīvas nedrīkst. Ministrija vēloties direktorus pasargāt no pārslodzes. Niedre-Lathere vēl norādīja, ka direktors vada arī pedagoģisko darbu skolā un ar to vajadzētu pietikt, lai saglabātu izpratni par skolotāja darbu.
“Es varbūt gluži negribētu piekrist, ka, ja es fiziski nestāvu klases priekšā un nevadu stundu, tad man zūd izpratne par to, kas notiek klasē un kā skolotājs šo procesu vada. Domāju, strādājot iestādē un organizācijā, viennozīmīgi es kā direktors varu arī iet un vērot pedagoga vadītās stundas,” ieteica IZM pārstāve.
