Olafs Zvejnieks: Nav iespējams runāt par dzīves līmeņa pasliktināšanos vairāk nekā 40% mājsaimniecību 6
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ceturtdaļa iedzīvotāju ir satraukti par savu finansiālo stāvokli, taču dzīves līmenis kopumā nav būtiski mainījies, pagājušajā nedēļā samērā optimistiski ziņo banka “Luminor”.
“Finansiālā situācija šogad Latvijā pasliktinājusies 42,3% mājsaimniecību,” pirmdienas rītā ar aukstu šalti modina “Swedbank” pētījums.
Kā var būt, ka vienā un tajā pašā valstī ar dažu dienu atstarpi iznāk divi mājsaimniecību stāvokļa pētījumi, kas atšķiras kā diena un nakts?
Kā var būt, ka ceturtdienā iedzīvotājus visvairāk uztrauc veselība, bet finanses krietni atpaliek, bet pirmdienā iznāk tāds vērtējums par mājsaimniecību finanšu situāciju, kas “šogad un arī nākamgad ir negatīvākais kopš 2013. gada, kad “Swedbank” Finanšu institūts sāka šos pētījumus”.
Kā var būt, ka ceturtdienā par savu darba vietu satraucas 18% iedzīvotāju, bet pēc dažām dienām jau divreiz vairāk – 34% – sagaida negatīvas pārmaiņas saistībā ar darba vietu? Un kurā no šīm pasaulēm dzīvoju es?
Vairāk nekā 40% mājsaimniecību, kam pasliktinājusies finansiālā situācija, – šie skaitļi nevar būt reāli, par savu taisnību ir pārliecināts “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš.
“Latvijā ir daļa cilvēku, kas atbildēs negatīvi uz jebkuru jautājumu, kas skar ekonomiku un labklājību.”
Fakti par ekonomisko situāciju ir šādi, saka P. Strautiņš. Kopējais algu fonds šogad ir pieaudzis – jau trešajā ceturksnī tas bija pozitīvs gada griezumā. Ir atsevišķas nozares, kurās ir ļoti slikta situācija, – tūrisms, kultūras un pasākumu jomas, sabiedriskā ēdināšana, līdzīgi varētu būt daļai pašnodarbināto iedzīvotāju.
Taču šīs nozares neveido būtisku ekonomikas daļu – tūrisms, ēdināšana, kultūra un pasākumu joma veido aptuveni 2% no iekšzemes kopprodukta, tajās varētu strādāt līdz 4–5% darbaspēka.
Ja pieskaita vēl pakalpojumu nozari, kurā ir dažādi ierobežojumi, pašnodarbinātos un mikrouzņēmumu darbiniekus, iespējams, varētu sanākt 10–12% nodarbināto. Tas varētu aptuveni atbilst tiem 12,4% aptaujāto, kas “Swedbank” aptaujā minējuši, ka viņu finanšu situācija ir būtiski pasliktinājusies.
Taču veselā virknē nozaru, kurās turklāt strādā lielākā daļa nodarbināto, – tirdzniecība, ražošana, lielākā daļa transporta, ja neskaita aviācijas apakšnozari, – ekonomiskā situācija ir laba.
To pašu var teikt par vairumu citu nozaru – situācija ja arī nav spoža, tad ir vismaz normāla
Nav iespējams runāt par visaptverošu ekonomikas krīzi, par ko liecinātu dzīves līmeņa pasliktināšanās vairāk nekā 40% mājsaimniecību.
Jāatgādina, ka vēl oktobrī Latvijas preču un pakalpojumu eksports sasniedza savu visu laiku vēsturisko mēneša rekordu – 1,311 miljardus eiro. Arī bezdarbs ir palielinājies, tas ir divus procentpunktus virs pagājušā gada līmeņa.
Taču jāatgādina, ka vēl pagājušajā gadā uzņēmēji vaimanāja par darbaspēka trūkumu un gads bija no ekonomikas attīstības viedokļa ļoti labs.
“Liekot kopā skaitļus, nekādi nav iespējams nonākt pie tā, ka vairāk nekā 40% mājsaimniecību ir pasliktinājies dzīves līmenis. Ja tā, tad izskaidrojums var būt tikai viens – emocijas.
Daļai iedzīvotāju Latvijā vienmēr viss ir slikti.
Lai gan neapšaubu, ka ir iespējams iegūt skaitļus, kuros 42% mājsaimniecību saka, ka viņu finansiālā situācija pasliktinājusies, cilvēks tomēr nav dators, lai būtu bezkaislīgs un vērtētu tikai skaitļus.
Šo vērtējumu ietekmē daudzie valdības noteiktie sadzīviskie ierobežojumi, nepieciešamība pielāgoties darbam no mājām, jauni noteikumi mācībām skolās un universitātēs, neiespējamība apmeklēt teātrus un koncertus, braukt ceļojumos un daudzi citi faktori,” saka Pēteris Strautiņš.
Kad nākamo reizi dzirdēsiet, ka latviešus raksturo kā vēsus un atturīgus emociju paušanā, atcerieties par šiem datiem.
